Ja Tev ir septiņi gadi un tu uzzini, ka mamma ir nokļuvusi slimnīcā, ko tu vari darīt? Protams – uzskaitīt viņai visas tās labas lietas, kuru dēļ ir vērts dzīvot. Saldējums, ūdens kaujas, palikt
ilgāk nomodā un drīkstēt skatīties televizoru – ir tikai dažas no tām. Un tā nu tu turpini rakstīt arī tad, kad sen jau vairs neesi bērns, lai meklētu un atrastu apliecinājumu dzīvei, rodot prieku
vismazākajās lietās, kas beigās izrādās tik lielas. Edgars Ozoliņš aizvedīs skatītājus dzīvi apliecinošā piedzīvojumā, kur ik lietai izrādīsies vislielākā nozīme.
„Ielikt izrādei piecas bumbiņas ir ļoti patīkami. Tā nav tikai atzīme kā skolā. Tā reizē ir atcerēšanās: kā gaidīji savu ciparu, kā pārvarēji kautrību un kurā mirklī par to vairs nedomāji, un pēc tam vispār domāji tikai par to, kas notiek. Tā ir atzīšanās — gribu, lai uz šo izrādi aiziet visi, kas man svarīgi, lai piedzīvo satikšanos ar aktieri, ar tēlu un, kā jau tas ir īstā randiņā, ar sevi neprognozējamā situācijā.” / teātra kritiķe Edīte Tišheizere/
Atsauskme tiks publicēta tuvākajā laikā.
Valmieras teātris ir tiesīgs nepublicēt atsauksmes, kas pārkāpj vispārpieņemtas saziņas ētikas normas.
