Māksla vienmēr bijusi konfliktā ar varu un mākslinieka brīvībai vienmēr bijušas robežas, taču atšķirībā no laika, kurā patrāpījies dzīvot, mainās bardzība, ar kādu vēršas pret robežpārkāpēju. Cēzars Kalniņš, kura kaislība ir rakstīt dziesmas, nonāk konfliktā ar kultūras komisijas locekli Anitu Sondori, kura Cēzara dziesmas uzskata par nepiedienīgām, tāpēc pieprasa tās cenzēt. Pa vidu abu uzskatu sadursmei stāstā ir ierauta arī Bella, kuras pasauli nav iespējams iegrožot melnbaltā rāmī, jo viņa izvēlas dzīvot pati pēc saviem noteikumiem.
Laikā, kad sabiedrība aizvien vairāk polarizējas un auglīgu diskusiju vietā piedzīvojam asas un uzbrūkošas vārdu apmaiņas, radošā komanda, iestudējot Gunāra Priedes leģendāro lugu Trīspadsmitā, pēc kuras motīviem veidota arī Rolanda Kalniņa 1967. gada filma Elpojiet dziļi, vēlas runāt ar jauniešiem no 16 gadu vecuma, šķetinot varoņu, kas katrs pārstāv citus uzskatus, savstarpējās attiecības un pievēršot uzmanību mūžīgajam jautājumam par paaudžu konfliktu.
Izrādē arī skan Imanta Kalniņa dziesmas no filmas Elpojiet dziļi (Četri balti krekli).
***
Izrāde top ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu Valmieras teātra 2024./2025. gada sezonā. Tā ir iezīmīga ar teātra atgriešanos atjaunotajā un modernizētajā teātra ēkā Lāčplēša ielā, tādēļ iestudējumu tēma ir atgriešanās mājās un mīlestības dažādās izpausmes.
No jauniestudējumu klāsta piecu darbu tapšana ir kļuvusi iespējama, turpinoties teātra jaudīgajai draudzībai ar Borisa un Ināras Teterevu fondu. Tie ir Viljama Šekspīra traģēdija Romeo un Džuljeta (režisore Inese Mičule), Gunāra Priedes Zilā (režisore Māra Ķimele), Annas Brigaderes pasaku luga Sprīdītis (režisors Reinis Suhanovs), vēl viena Gunāra Priedes luga Trīspadsmitā, kas tiek iestudēta ar nosaukumu Četri balti krekli (režisors Jānis Znotiņš) un pēc Tomasa Manna romāna veidotais Burvju kalns (režisors Toms Treinis).
Šis atbalsts ir turpinājums sadarbībai, kas iesākta teātra simtgadē (2023./2024. gada sezonā). Tajā ar fonda atbalstu iestudēti četri latviešu dramaturģijas klasikas darbi, kuri guva publikas un kritiķu atzinību: Jāzeps un viņa brāļi (režisore Inese Mičule), Atraitnes dēls (režisors Viesturs Roziņš), Valmieras puikas (režisors Jānis Znotiņš) un Pazudušais dēls (režisors Reinis Suhanovs).
Foto Matīss Markovskis
