LAIPOTĀJI

Izrāde Laipotāji ir vēl viena mana favorīte – fantastisks teatrālas fantāzijas un rotaļīgas formas manifests. Režisors un dramaturgs Kārlis Krūmiņš turpina savos Sapņotājos sākto laikmetīgās delartiskās jeb masku komēdijas līniju. Šoreiz Viljama Šekspīra Otello tiek savienots ar latviešu tautas deju ansambļa intrigām ceļā uz Dziesmu un deju svētkiem. Izrādē burtiski spridzina aktieri Aksels Aizkalns, Tomass Ralfs Ābolkalns, Ieva Estere Barkāne, Elizabete Milta, Kristaps Kristers Ozols un Kārlis Dzintars Zahovskis.

Galvenais varonis Džefs Kristapa Kristera Ozola brīvajā, azartiskajā spēlē ir ārzemnieks, kurš cenšas iekļauties latviešu deju kolektīvā, – līdzīgi kā Otello, viņš ir svešinieks sabiedrībā, kur jāizcīna sava vieta. Elizabetes Miltas dejotāja savukārt ir vienīgā bez maskas; viņas “maska” ir perfekti precīza ķermeņa valoda un sejas izteiksme. Aktieri pēc savām ainām paliek skatītāju lokā, smejas par kolēģiem, aplaudē un tad vienā sekundē uzliek masku un atgriežas spēlē. Šis paņēmiens ļauj redzēt ne tikai lomu, bet pašu teātra mehānismu.

Klasiskā delartiskā komēdija savulaik bez kautrēšanās apspēlēja sava laika politiku un sabiedrības tipus, un Laipotāji dara to pašu. Skatītāji tiek uzrunāti un ievilkti etīdēs, Šekspīra greizsirdība saduras ar tautas deju ansambļa hierarhiju un latviskām ambīcijām, un traģēdija kļūst smieklīga tieši tāpēc, ka tās mehānisms ir tik pazīstams. Man pēc šīs izrādes no smiešanās sāpēja vaigi. Izrāde Laipotāji ir iekļauta Valmieras teātra repertuārā un Apaļajā zālē būs skatāma jau no 21. augusta.