“No attāluma vieglāk saskatīt, kādas kļūdas pieļauj cilvēki, kad plosās populisms, propaganda, nabadzība un represijas sēj bailes. Tad uzmetīsim aci – kā saka Brehts – kā tieši tauta kļūst manipulējama, kā piedzimst totalitārisms un kā katrs viens no tautas ar savām izvēlēm to veicina. Un nav būtiski, vai tie ir 20. gadsimta 30. gadi vai 21. gadsimts. Gadsimta attālumā tas tiešām būtu smieklīgi, ja sekas nebūtu tik traģiskas,” saka režisore Indra Roga.
Teātra vēstures “zelta klasika”. Episkā teātra pārstāvis – vācu dramaturgs Bertolts Brehts lugu Trešās impērijas bailes un posts/Furcht und Elend des Dritten Reiches uzrakstīja 1935. – 1938. gadā, trimdā Dānijā. Uz karstām pēdām tā laika notikumiem, strādājot radio un rakstot avīzēm.
“Iespaidīgā dzīves mozaīka nacistiskajā Vācijā” (Maikls Bilingtons, The Guardian) ir gaišredzīgs spogulis joprojām – visur, kur cilvēki ielaiž sevī bailes un pazaudē iekšējo brīvību.
*LKA dramatiskā teātra aktieru 4. kursa students.
Izrāde top ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu Valmieras teātra 2026./2027. gada sezonā.
Līdz šim ar fonda atbalstu pie skatītājiem nonākuši jau 13 jauniestudējumi. 2025./2026. gada sezonā: Ļaunais gars (režisore Inese Mičule), Mēdeja (režisors Reinis Suhanovs), Tu būsi mana! (režisors Jānis Znotiņš), Skroderdienas Silmačos (režisors Elmārs Seņkovs). 2024./2025. gada sezonā: Romeo un Džuljeta (režisore Inese Mičule), Zilā (režisore Māra Ķimele), Sprīdītis (režisors Reinis Suhanovs), Četri balti krekli (režisors Jānis Znotiņš) un Burvju kalns (režisors Toms Treinis).
Teātra un fonda draudzība aizsākās 2023./2024. gada sezonā – teātra simtgadē, kad tika iestudēti četri latviešu dramaturģijas klasikas darbi: Valmieras puikas (režisors Jānis Znotiņš), Atraitnes dēls (režisors Viesturs Roziņš), kā arī īpašu publikas un kritiķu atzinību guvušie Jāzeps un viņa brāļi (režisore Inese Mičule) un Pazudušais dēls (režisors Reinis Suhanovs).
Foto Mārtiņš Vilkārsis
