Skaidrītei Putniņai dzimšanas dienā
Pa priekšu nāk viņas gaišais, nedaudz šķelmīgais smaids, un tikai tad vieglā solī pati Skaidrīte. Dzirkstoša sievišķība. Mūžīgais dzinējs. Sinonīms dzīvespriekam un talantam Valmieras teātrī jau vairāk nekā 60 gadus.
Kopš 20. gadsimta 60. gadiem Valmieras teātris bez viņas ir neiedomājams.
“Skaidrīte Putniņa ir tipiska tāda aktrise, kurai visu nosaka Dieva dotais talants, jo vismaz viņas aktiera gaitu sākumā tas bija krasi redzams, jo viņai nebija ne zināšanu, ne saprašanas par to, kā teātris jāspēlē. Viņa nebija gājusi īpašās skolās un visu darīja intuitīvi. Palaikam iznāca pavisam jancīgi, bet slikti tas nebija, jo bija talantīgi. Tagad klāt nākusi pieredze, līdz ar to arī saprašana, un var teikt, ka viņa ir kļuvusi par vienu no latviešu teātra interesantākajām aktrisēm,” par aktrisi teicis režisors Oļģerts Kroders.
Ir gandrīz neiespējami iedomāties kādu lomu, ko viņas lomugrāfijā varētu nosaukt par neveiksmi. Krodera piesauktais Dieva dotais talants ir ļāvis elastīgi pieņemt ikviena režisora spēles noteikumus un saprasties ar katru. Lai arī kopā ar Rihardu Rudāku, Ligitu Dēvicu, Jāni Zariņu piederējusi “Krodera varenajai kopai”, Skaidrīte Putniņa ir viegli uztvērusi ikviena režisora stilu, arī tad, kad aktieri bija sadalījušies Lūča, Krodera, Ķimeles un Maculēviča piekritējos. Aktrise tik parausta plecus – nekādu dalīšanos estētiskajās nometnēs un spriedzi nepamanīju. Viņu nes viņas talants, Putniņa ir caur un caur intuitīva aktrise, pati teikusi, ka intelektuāla analīze nav viņas stiprā puse.
Skaidrīte Putniņa ir spēlējusi garu rindu asprātīgas, koķetas, dzirkstošas, ekscentriskas un temperamentīgas būtnes pilnā sievišķībā spektrā, arī apvaldītas, nospriegotas varones.
13. februāra izrāde Mēs, roks, sekss un PSRS ir pasludināta par Skaidrītes Putniņas jubilejas izrādi. Aktrise šajā vecmāmiņas lomā rada stindzinošu laikmeta zīmi no klusētāju un čukstētāju paaudzes.
Viņas izrādes mazdēls – aktieris Sandis Runge visu vārdā sveic dzimšanas dienā. Jaunā aktiera acīs Skaidrīte Putniņa ir “gādīga, gaiša un nešpetna. Izrādē Mēs, roks, sekss un PSRS viņa ir mana vecmāmiņa. Un arī ārpus izrādes es viņu bieži vien tā tiešām izjūtu. Kā gādīgu, pirms izrādes piedāvājot vitamīnus, pilnu gaišuma, pirms izrādes noskaitot Tēvreizi, un ar labu devu nešpetnuma, izrādes laikā dāvājot man sulīgu pļauku, kura izskan līdz pēdējai rindai’.
Daudz laimes, Skaidrīt!
Mīlam.
