Sveicam Janusu Johansonu 70 gadu jubilejā!

Viena no aktiera jaunākajām lomām ir igauņu izcelsmes latvietis Jānis Ugala Teater un Valmieras teātra sadarbības izrādē Cosmopolitan, kurš komiskā nīgrumā kopā ar dēlu vada viesu namu uz Latvijas – Igaunijas robežas. Bezmaz vai autobiogrāiski. Nedaudz gan jāpalabo – Januss Johansons nevis vada viesu namu, bet kopš 1978. gada nodrošina igauņu asinspilienu un Māras Ķimeles skolnieku profesijas godaprātu Valmieras teātrī. Darbs kopā ar vienu no trim dēliem – Eduardu, un saspēle uz vienas skatuves un ekrāna, gan ir tiesa.

Jānis (O. Kilusks Cosmopolitan, 2024)

Uz Valmieras teātra skatuves Januss viesojās jau septiņpadsmit gadu vecumā, kad Pētera Lūča izrādē Kas tie tādi, kas dziedāja dejoja Pionieru pils aktieru ansamblī.

Teātra direktore Evita Ašeradena Janusu Johansonu dēvē par ideālo aktieri “tieši darba ziņā, jo kaut kas viņā ir tik atdevīgs, disciplinēts un profesionāls. Viens no tās paaudzes brīnumiem”. “Viņam ir laba aizrautība. Mēs kādreiz nīkuļojam. Januss nekad nesaka, ka slikti” – radio intervijā uz kursabiedra iepriekšējo apaļo jubileju teica nesen mūžības teātrī aizsauktais Aigars Vilims. Par Janusa Johansona aktierisko aizrautību liecina arī Austras Skudras atsauksme bērnu izrādē Ninigra un Aligru: “Par to, ka Januss Johansons iepriekšējā dzīvē bijis grābelīgais Strauss, nerodas gandrīz nekādu šaubu, tik pasakaini viņš to spēlē, kaut arī pats savu dzīvniecisko izcelsmi vairs neatceras” (Diena. 03.07.1995.) Januss nododas uzdevumam pa īstam un uzticas režisoram, lai viņš būt jauns vai vecs, neraucot degunu arī par otrā un trešā plāna lomām. Tieši tās aktierim nesušas augstāko profesionālo novērtējumu.

Strauss Grābelīno (Ņ. Kasianas Ninigra un Aligru, 1995)

Teātra kritiķe Silvija Radzobe, Janusam Johansonam ienākot teātrī, prognozēja, ka jaunajam aktierim ir “ar savu apskaužamo dabiskumu, labajām komiķa dotībām un gluži vai acīmredzamajām raksturotāja dotībām ir visas iespējas kļūt par publikas mīluli. Taču, cik šis ceļš slidens – pakļauties skatītāju sajūsmai…” (Padomju Jaunatne. 08.02.1978.). Aktieris ir noturējies, neejot šīs kārdinošās sajūsmas pavadā, radot arī virkni psiholoģiski dziļus un nopietnus raksturus. 2006. gadā Vācijā (Bonnā) Januss Johansons kopā ar trim Valmieras teātra kolēģiem piedalījās Valmieras un divu vācu teātru kopprojektā, versijā par A. Čehova Ķiršu dārzu. Par vienu no izrādes spilgtākajiem mirkļiem izvērsās tieši Janusa monologs, kad, izpildīdams vairākas lomas, paralēli runājot tekstu latviešu, vācu un krievu valodā, viņš radīja fantastiski haotiska, pašpārliecināta un reizē mazliet apjukuša cilvēka stāstu.

Kā jau īstens igaunis, aktierim pa ceļam ir ar absurdu un melno humoru, tāpēc Kristija lomā Mārtiņa Eihes iestudētajā Martina Makdonas “zilimelnajā”, iespējams, komēdijā Inišmoras leitnants Januss Johansons jūtas elementā. Tomēr – ne velti režisors Toms Treinis izrādē Daliņš fināla patriotiski uzlādēto tekstu uzticējis tieši Janusam. Patriotiskā stīga vijas cauri gan viņa dzīvei, gan lomām. To apliecina arī aktiera daudzie sabiedriskie amati, īpaši Atmodas laikā, iestājoties par brīvu, zaļu un sakarīgu Latviju.

Kristijs (M. Makdona Inišmoras leitnants, 2020)

Lomas (Daliņš, 2024)

Januss Johansos Valmieras teātrī nospēlējis vairāk nekā simts lomu, no kurām īpaši spilgti bijuši – Kavalieris di Ripafrata Goldoni Mirandolīna jeb Sirmums bārdā, bet sātans ribās (2006, Spēlmaņu nakts nominācija “Labākais aktieris otrā plāna lomā”), Stass Kivirehka Igauņu bērēs (2007, Spēlmaņu nakts nominācija “Labākais aktieris otrā plāna lomā”), Birkenbaums Blaumaņa Nāves ēnā (2007, Spēlmaņu nakts nominācija “Labākais aktieris otrā plāna lomā”, par šo lomu saņemta arī Baltijas teātra skates balva). Arī Kapuleti V. Šekspīra Romeo un Džuljetā (2014), Karalis Aspazijas Vaidelotē (2016), Sergejs G. Priedes Smaržo sēnes (2015), Nikanors Bosojs M. Bulgakova Meistarā un Margaritā (2015), Levickis Ž. Lorensa un V. Delmāra Eņģeļa kreisajā spārnā (2015), Karalis Aspazijas Vaidelotē (2016). Protams, asprātīgais Januss Johansons kā zivs ūdenī juties arī Anšlava Eglīša Bezkaunīgajos večos dzīves baudītāja Longina Laukmaņa ādā un kā students Frensijs Česnijs kopā ar Aigaru Vilimu smīdinājis Valmieras teātra zelta fonda hītā Krustmāte no Brazīlijas (1991).

Kavalieris di Ripafrata (K. Goldoni Mirandolīna jeb Sirmums bārdā, bet sātans ribās, 2006) 2006./2007. gada sezonas Spēlmaņu nakts nominācija LABĀKAIS AKTIERIS OTRĀ PLĀNA LOMĀ

Stass (A. Kivirehks Igauņu bēres, 2007) 2006./2007. gada sezonas Spēlmaņu nakts nominācija LABĀKAIS AKTIERIS OTRĀ PLĀNA LOMĀ

Birkenbaums (R. Blaumaņa Nāves ēnā, 2007) 2006./2007. gada sezonas Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā LABĀKAIS AKTIERIS OTRĀ PLĀNA LOMĀ

Kapuleti kalps, Aptieķnieks (V. Šekspīrs Romeo un Džuljeta, 2024)

Karalis (Aspazija Vaidelote, 2016)

Sergejs (G.Priede Smaržo sēnes, 2015)

Nikanors Ivanovičs Bosojs ( M.Bulgakovs Meistars un Margarita, 2015 )

Longins Laukmanis (A. Eglīša Bezkaunīgie veči, 2012)

Pats aktieris par ļoti auglīgu uzskata periodu pie režisora Feliksa Deiča, kad tapa Andrievs Ļaunajā garā (1996), Brencis Trīnes grēkos (1997), Jukums Minhauzena precībās (1998), kas novērtēta ar Mārtiņa Zīverta balvu. Bet pie režisora Mihaila Gruzdova Januss Johansons 41 gada vecumā sāka apgūt pantomīmu, lai kļūtu par Batistu izrādē Paradīzes bērni (1999).

Inese Ramute: “Romiešu dievam –divsejainajam Jānusam, viena seja ir vērsta uz pagātni, otra – uz nākotni. Arī mūsu Janusā (ar īso “a”) ir kaut kas vecišķi vieds un jauneklīgs. Viņā mīt vēsturnieks, politiķis, dabas pētnieks, filozofs un domātājs. Otra seja vēsta, ka Januss var būt nevaldāms, trakulīgs, romantisks, sentimentāls, lielu sapņu sapņotājs un labu vīnu pazinējs. Un vēl, Januss man iemācīja mīlēt Igauniju. Kad lasu igauņu izcilo literatūru vai sportā jūtu līdzi viņu slavenajiem desmitcīņniekiem, jūtu, ka arī manī ir kaut kas no igauņiem. Daudz laimes jubilejā, kursabiedr!”

Eduards Johansons: “Tētis un aktieris. Ar vienu aci mākslā, ar otru – dvēselē, viennozīmīgi spēj redzēt tev cauri. Vienlaicīgi uzsaucot Dionīsam, spēj ieturēt stoiķa mieru. Kritiskais vērtētājs un taisnības cīnītājs. Ļauj kļūdīties un saprast pašam. Tulko sajūtas no latviešu uz igauņu un otrādāk. Neesmu tāds literāts kā viņš, bet vienu gan varu teikt ar vislielāko pārliecību – esmu lepns būt Johansons. Un tam nekad nesekos “bet””.