Ģirts Rāviņš
Dzimis: 1975. gada 17. septembris
Dzimis Rīgā. Tēvs – mācītājs Austris Rāviņš. Absolvējis Latvijas Kultūras akadēmijas Ekrāna un teātra mākslas nodaļu (1997). Valmieras Drāmas teātra aktieris (kopš 1997).
Ģirts iesāka darbu Valmieras teātrī, izraudzīts gaišo, pozitīvo varoņu lomām, un ētiski sakāpinātais Jānis (Baltais) Feliksa Deiča režijā bija atzīstams sasniegums. Tomēr vēlāk izrādījās, ka pozitīvie varoņi, kuriem ideāli atbilst Ģirta stāja un labestība, nespēj viņu rosināt, toties raksturlomās viņa tēlojums kļūst krāsains, neparedzams, izdomas bagāts.
Ģirts ar baudu aiz varoņu patīkamās ārienes meklē un atrod pavisam citu būtību – kā Tāļa, bijušās klases zvaigznes, alkoholiķa uzpūtību un ilūzijas (Mākoņains, iespējams skaidrosies) vai provinces aktiera Rodžera neatšķetināmo profesionālā godaprāta un donžuānisma savienojumu. Ģirta spēcīgā puse ir vārds: viņš ir brīnišķīgs teicējs izrādē Nāves ēna, tieši viņa runāts, pilnīgā skaidrībā un skaistumā atklājas Virzas Straumēnu teksts. Ģirts pats meklē iespējas izpaust savu radošo garu, piedalās koncertos, dzejas izrādēs, viņa iecerēts un īstenots ir Ojāra Vācieša liriskā varoņa pašatklāsmes seanss – monoizrāde Koncerts balsij bez pavadījuma.
Dzimis: 1975. gada 17. septembris
Dzimis Rīgā. Tēvs – mācītājs Austris Rāviņš. Absolvējis Latvijas Kultūras akadēmijas Ekrāna un teātra mākslas nodaļu (1997). Valmieras Drāmas teātra aktieris (kopš 1997).
Ģirts iesāka darbu Valmieras teātrī, izraudzīts gaišo, pozitīvo varoņu lomām, un ētiski sakāpinātais Jānis (Baltais) Feliksa Deiča režijā bija atzīstams sasniegums. Tomēr vēlāk izrādījās, ka pozitīvie varoņi, kuriem ideāli atbilst Ģirta stāja un labestība, nespēj viņu rosināt, toties raksturlomās viņa tēlojums kļūst krāsains, neparedzams, izdomas bagāts.
Ģirts ar baudu aiz varoņu patīkamās ārienes meklē un atrod pavisam citu būtību – kā Tāļa, bijušās klases zvaigznes, alkoholiķa uzpūtību un ilūzijas (Mākoņains, iespējams skaidrosies) vai provinces aktiera Rodžera neatšķetināmo profesionālā godaprāta un donžuānisma savienojumu. Ģirta spēcīgā puse ir vārds: viņš ir brīnišķīgs teicējs izrādē Nāves ēna, tieši viņa runāts, pilnīgā skaidrībā un skaistumā atklājas Virzas Straumēnu teksts. Ģirts pats meklē iespējas izpaust savu radošo garu, piedalās koncertos, dzejas izrādēs, viņa iecerēts un īstenots ir Ojāra Vācieša liriskā varoņa pašatklāsmes seanss – monoizrāde Koncerts balsij bez pavadījuma.
Lomas Valmieras teātrī:
Dzejnieks (pēc V. Belševicas Tu saki?, 2024)
Rubenss (Rainis “Jāzeps un viņa brāļi”, 2023)
Kārlis (R. Bugavičute-Pēce “Rinda”, 2022)
Stāstnieks (K. Klimovska “Mans tēvs – Pīters Pens”, 2022)
Pablo (T. Viljamss “Ilgu tramvajs”, 2020
Autobusa šoferis (Ž.Anuijs “Eiridīke”, 2017)
Rūdis (A.Lapiņš “Nepabeigtās kāzas”, 2017)
Bruno, Emmijas dēls (“Emmijas laime”, pēc R.V.Fasbindera “Bailes saēd dvēseli” scenārija motīviem, 2016)
Aivars (G.Priede “Smaržo sēnes”, 2015)
Nikolajs Ivanovičs ( M.Bulgakovs “Meistars un Margarita”, 2015 )
Pārvaldnieks (Pēc Ž.Lorensas romāna “Garie gadi” un V.Delmāras kinoscenārija “Dodiet ceļu rītdienai” motīviem “Eņģeļa kreisais spārns”, 2015)
Tropu Juris, mācītājs (L.Gundars “Lattia”, 2015)
Lorenco (V.Šekspīrs “Romeo un Džuljeta”, 2014)
Gerijs Ležēns/ Rodžers (M. Freina “Klusumu! Notiek izrāde!”, 2014)
Dzejnieks („Koncerts balsij bez pavadījuma”, O. Vācieša dzejas izrāde, 2013)
Policists (Ē. M. Remarka “Triumfa arka”, 2013)
Meļņikovs (M. Gorkija “Dzimta” (“Vasa Žeļeznova”), 2013)
Misters Klarks, Čigāns (K. Greiema “Vējš vītolos”, 2013)
Biedrs Pestruhins (M. Bulgakova “Zojkina kvartira”, 2012)
Iļja (A. Ostrovska „Līgava bez pūra”, 2012)
Nils („Egoisti”, pēc M. Gorkija lugas „Sīkpilsoņi” motīviem, 2012)
Aleksis (L. Gundara “Advents Silmačos”, 2012)
Suns Hemma (T. Viljamsa “Orfejs pazemē”, 2011)
Morzilla (“KIN DZA DZA”, pēc R. Gabriadzes un G. Danelijas scenārija motīviem, 2011)
Tālis (E. Sniedzes “Mākoņains, iespējams skaidrosies”, 2011)
Loma (“Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās”, pēc E.Virzas poēmas ‘Straumēni’ motīviem, 2010)
Rindēns (R. Blaumaņa “No saldenās pudeles”, 2010)
Kungs ar avīzi, taksometra šoferis (Ē. Kestnera “Emīls un Berlīnes zēni”, 2009)
Dēls (O. Bagaturijas “Karalis Līrs nabagmājā”, 2009)
Ojārs (G. Janovska “Gredzens uz tilta”, 2008)
Reinaldo (V.Šekspīra “Hamlets”, 2008)
Jānis (E.Sniedzes “Līdz pavasarim”, 2008)
Džoijs (H. Pintera “Mājās pārnākušie”, 2008)
Fēlikss (B.Leberta “Crazy”, 2008)
Loma (I.Zanderes “Ineses tantes mīklainie panti”, 2007)
Kolēns (B. Viana “Dienu putas”, 2007)
Loma (V. Plūdoņa “Eža kažociņš”, 2007)
Mārtiņš (J. Helda „Nomales bildīte”, 2007)
Sīlis (R. Blaumaņa „Nāves ēnā”, 2007)
Grāfs Kents (V. Šekspīra „Karalis Līrs”, 2006)
Ļebedevs (F. Dostojevska “Idiots”, 2006)
Fentons (V. Šekspīra “Vindzorieši”, 2005)
Mārtiņš, Jānis (R. Blaumaņa “Aizbirušais avots”, 2004)
Zemkopja dēls, students (Ā. Alunāna “Sādžu dakteris”, 2004)
Sajapins (A. Vampilova “Pīļu medības”, 2003)
Eduards (E. Sniedzes “Smilšu kaste”, 2003)
Marks (R. Mežavilkas “Stiprs ziemeļrietumu vējš”, 2002)
Jozefs (R. Blaumaņa “Potivāra nams”, 2002)
Ergelberts fon Mēdens (A. Eglīša “Kazanovas mētelis”, 2001)
Jānis (R. Blaumaņa “Baltais”, 2001)
Šoti (A. Fugardi “Stundu pēc pusnakts”, 1999)
Kņazs Dolgorukovs (M. Zīverta „Minhauzena precības”, 1998)
Lomas citos teātros:
Vectēvs ( „Ziemas māja”, radošā apvienība „Nomadi”, 2013)
Policists Preiss, zemnieks, strēlnieks (J. Lūsēna, M. Zālītes “Kaupēn, mans mīļais”, apvienība ARS NOVA, 2011)
Izrāde – lekcija (“Kāpēc es mīlu krievus?”, radošā apvienība “Nomadi”, 2010)
Lidotājs (A. Ekziperī “Mazais princis”, neatkarīgais teātris „Kabata”, 2010).
Lomas TV:
Margots Vilkābele (TV3 seriāls “UgunsGrēks”, 2013)
