Krišjānis Strods

Dzimis: 1997. gada 7. oktobris

Dzimis Rīgā, līdz 6 gadu vecumam dzīvojis Inčukalnā, pēc tam Siguldā. Absolvējis Siguldas Valsts ģimnāziju (2016). Savu pirmo teātra pieredzi guvis Siguldas mākslas skolā Baltais flīģelis pie aktrises un režisores Ārijas Liepiņas – Stūrnieces.

2021. gadā absolvējis Indras Rogas un Mihaila Gruzdova vadīto Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra aktiera kursu.

Aktiermeistarību apgūst no novērojumiem ikdienā. Krišjāņa sapnis ir uzlidot kosmosā un uz neilgu laiku atrasties bezsvara stāvoklī. Gribējis kļūt par astronautu, interesē Visums un viss, kas ap to saistīts. Bērnībā vēlējies būt par kasieri, jo likās, ka to visu naudu, ko saņem, var pats arī paturēt. Labprāt būtu spēlējis Krodera izrādē Hamlets. Uz Valmieru reizēm atbrauc ar riteni no Siguldas.

“Krišjānis audzē muskuļus harmoniski un stabili. Viņam piemīt lieliskas novērotāja spējas. (..) Viņš ir uzticams, silts, uz viņu var paļauties, un pa šiem gadiem viņš ir noslīpējis tikai sev piemītošo humoru – neuzbāzīgas asprātības, negaidīti nopietni pateiktas, atsvaidzina visnogurdinošākajos brīžos,” savu studentu raksturojusi Indra Roga.

2021./2022. gada sezonā par Karlosa lomu izrādē Liesmojošā tumsa nominēts kā Gada labākais jaunais aktieris. Ārēji lakoniskā formā spēj ietvert aktīvu iekšējo cīņu un domas procesu.

Nospēlējis labā un ļaunā orientierus garlaikoti zaudējušo Nikolaju Stavroginu, “kurš pret paša gribu paved ikvienu, vajājot tā sirdi un prātu” (Toms Čevers), pieaugušo spēlītēs apjukušo Niku izrādē Kam bail no Virdžīnijas Vulfas?, “kaismīgi augstprātīgo” (Henrieta Verhoustinska) Danu izrādē Jāzeps un viņa brāļi.

“Krišjānis ir ļoti kārtīgs cilvēks sadzīvē, noteikti daudz kārtīgāks nekā es. Iestudējot izrādes Valmierā, nakšņoju aktieru kopmītnēs, kur virtuvē var redzēt Krišjāņa iekārtotu ēdienu un garšvielu plauktiņu. Tajā gandrīz alfabētiskā secībā precīzi sakārtotas visdažādākās piedevas ēdienam un garšvielas, kuras tad viņš arī liek lietā. Šķiet, ka Krišjāņa zināšanas par kulināriju varētu pielīdzināt arī viņa arvien pieaugošajām zināšanām un meistarībai, atrodoties uz skatuves. (..)

Ar Krišjāni ir ļoti viegli strādāt, jo viņš kaut kā intuitīvi uzticas režisoram. Viņš nepieprasa ārkārtīgi garus skaidrojumus, bet ir gatavs mesties iekšā nezināmā zonā un meklēt tajā atbildes. Katrā ziņā Krišjāņa aktieriskais spektrs tikai palielinās.” (režisors Toms Treinis. Teātra Vēstnesis. 2023/ I (149)).

Lomas Valmieras teātrī:

Tēvs Brendans Flinns (Džons Patriks Šenlijs Šaubas, 2026)

“Stilkes” cirka direktors Brauzeveters (Pēc Ēriha Kestnera romāna motīviem Mazais cilvēks, 2026)

Harlans Pričets ( pēc filmas motīviem Telma un Luīze, 2025)

Henninens (pēc M. Rimminena Diena projām palēja, 2025)

Cēzars Kalniņš (G. Priede Četri balti krekli, 2025)

Pariss (V. Šekspīrs Romeo un Džuljeta, 2024)

Krustiņš (R. Blaumanis Pazudušais dēls, 2024)

Gailis (pēc Pāvila Rozīša Valmieras puikas, 2024)

Kris Strouds (One Hundred, 2023)

Dans (Rainis Jāzeps un viņa brāļi, 2023)

Gvido da Polenta, Dante, Guljelmo (D. Nigro Paolo un Frančeska, 2023)

Bjārne (J. Fose Vārds, 2023)

Nikolajs Stavrogins (J. Kļava Nelabie. Pēc Dostojevska, 2022)

Niks (E. Olbijs Kam bail no Virdžīnijas Vulfas?, 2022)

Karloss  (A. B. Valjeho Liesmojošā tumsa, 2022) 2021./2022. sezonas Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā GADA JAUNAIS SKATUVES MĀKSLINIEKS

Loma izrādē Cilts, 2021

Māte (B. Brehts Lepnās kāzas, 2021)

Adams (A. Dīcis Meklētāji, 2021)

Kārlis Tērands (G. Priede Jaunākā brāļa vasara, 2020)

Arkādijs Ivanovičs Svidrigailovs (Pēc F. M. Dostojevska 731. solis, 2019)

Oto, Ditlefs, Viņš, epizodiskie tēli (Pēc Knuta Hamsuna Viktorija, 2019)

Lasīt mazāk