Rihards Jakovels
Dzimis: 1988. gada 19. jūnijs
Dzimis Rīgā. Beidzis Rīgas 64. vidusskolu (2007), Latvijas Kultūras akadēmiju kā dramatiskā teātra aktieris (2011) Studiju laikā izglītību papildinājis meistarklasēs pie Dāvida Džovanzanas (Itālija, Somija), Rišarda Olesinska (Polija) un Vojceha Koščeļnaka (Polija). Kopš 2011. gada ir Valmieras drāmas teātra aktieris.
Rihards ir ienācis teātrī ar atbruņojošu gaišumu un entuziasmu. Vajag? Darām! Viņš ir gatavs piedalīties vistrakākajās lietās un eksperimentos, traukties ar savu motociklu, lai tikai būtu tur, kur pēc viņa ir vajadzība. Rihards paguva piedalīties Oļģerta Krodera pēdējā iestudējumā, un viņam pietika veselīgas pašironijas, lai saprastu, ka teātris bieži vien ir kompromisu māksla, ka loma var būt arī avanss. Viņš izdarīja, ko spēja, un uzņēma kritiku ar vēsu prātu un… izpratni. Nospēlējis daudzus aizkustinošus un labestīgus tēlus, Rihards burtiski satricināja ar savu monoizrādi Bask@bols.lv – tik daudz tajā bija personības brieduma, īsta patriotisma, spējas sajust otra sāpes kā savējās.
Dzimis: 1988. gada 19. jūnijs
Dzimis Rīgā. Beidzis Rīgas 64. vidusskolu (2007), Latvijas Kultūras akadēmiju kā dramatiskā teātra aktieris (2011) Studiju laikā izglītību papildinājis meistarklasēs pie Dāvida Džovanzanas (Itālija, Somija), Rišarda Olesinska (Polija) un Vojceha Koščeļnaka (Polija). Kopš 2011. gada ir Valmieras drāmas teātra aktieris.
Rihards ir ienācis teātrī ar atbruņojošu gaišumu un entuziasmu. Vajag? Darām! Viņš ir gatavs piedalīties vistrakākajās lietās un eksperimentos, traukties ar savu motociklu, lai tikai būtu tur, kur pēc viņa ir vajadzība. Rihards paguva piedalīties Oļģerta Krodera pēdējā iestudējumā, un viņam pietika veselīgas pašironijas, lai saprastu, ka teātris bieži vien ir kompromisu māksla, ka loma var būt arī avanss. Viņš izdarīja, ko spēja, un uzņēma kritiku ar vēsu prātu un… izpratni. Nospēlējis daudzus aizkustinošus un labestīgus tēlus, Rihards burtiski satricināja ar savu monoizrādi Bask@bols.lv – tik daudz tajā bija personības brieduma, īsta patriotisma, spējas sajust otra sāpes kā savējās.
Viņa kursa vadītājs Edmunds Freibergs rakstīja: «Tas, ka Tu, Rihard, pieņēmi Valmieras teātra uzaicinājumu, noteikti nebija kļūda. Šajā teātrī (un to es zinu pēc paša pieredzes) jaunam aktierim tiek dotas vislielākās iespējas strādāt un attīstīt savu talantu. Priecājos, ka esi iestudējis arī monoizrādi par sev tuvu tēmu – sportu. Kā zināms, vienam pašam noturēt skatītāju uzmanību ir liels pārbaudījums pat pieredzējušu meistaru profesionalitātei. Tu to esi izturējis!».
Rihards Jakovels ir viens no tiem Valmieras teātra ideālajiem aktieriem – patriotiem, kas uzskatāmi pierāda, ka mērķtiecīgs darbs uzticības pilnos un radoši attīstošos apstākļos rada augļus. Rihards ir pieaudzis uz Valmieras teātra skatuves. Var teikt, ka viņš līdz ar savām lomām ir piedzīvojis īstu iniciāciju – no pagļēva, egocentriska un kūtra puiša Krustiņa lomā izrādē Pazudušais dēls līdz, var teikt, Jāzepa pretnim – loģikas, sava taisnīguma un cietas vīrišķības pilnajam vecākajam brālim Jūdam. Pa vidu daudzām citām lomām kā būtisks ceļa stabiņš – sadarbība ar režisoru Vari Braslu izrādē Ardievas ieročiem, kur Riharda Jakovela Frederiks Henrijs tik skaisti savā siltajā, gandrīz vēl bērnišķīgajā vīrišķībā piedzīvo pirmo mīlestību, kara uzspiestajā skarbajā Hemingveja vecī ielaižot tik daudz maiguma, godaprāta un cilvēcības, un piespiedu kārtā pieaugot pāris traģiskās sekundēs.
«Jaunība mani dzen uz priekšu, un piebremzēt es vēl neesmu iemācījies. Bet es to mācos –piebremzēt, apstāties un izvērtēt situāciju, lai turpmāk uz priekšu varētu iet jau platākiem soļiem,» 2018. gadā intervijā nra.lv 18.10.2018.) teica saka Rihards Jakovels. Par aktiera satvaru liecina fakts, ka pirmo balvu viņš ir uzdāvinājis vecākiem, otro – tur grimētavā, lai kolēģi redz, ka mēs visi kopā to paveicām, par trešo, ceturto un piekto – jādomā.
*«Riharda Jakovela Krustiņš Valmieras Drāmas teātra 2017. gada iestudējumā ir tagadnes jauns cilvēks, kurš cenšas, bet nespēj atrast vietu pasaulē, kurā ir tik daudz citu radītu dīvainu un apšaubāmu noteikumu.» (Jānis Siliņš. Teātra Vēstnesis. 1. nr. 2018.).
*«Riharda Jakovela Henrijs ir tieši tāds vīrietis, par kādiem raksta romānos (ne tikai Hemingvejs), – vīrišķīgs, pievilcīgs, dzīves vēju apbružāts, silts, drošs un uzticams.» (Līga Ulberte. KDi, 07.03.2020.).
Lomas Valmieras teātrī:
Kukāns (pēc V. Belševicas Tu saki?, 2024)
Antuāns Sent-Ekziperī (J. Kļava Konsuela Sent-Ekziperī, 2024)
Jūda (Rainis Jāzeps un viņa brāļi, 2023)
Pirmais rezidents, bomzis, civilvīrs, pacients, policists, psihiatrs, Kokzems (R. Vaivars Burbulis, 2023)
Olivers (R. Bugavičute-Pēce Rinda, 2022)
Nikolajs (A. Ostrovskis Vēlā mīla, 2022)
Artūrs Bobkovics (A. Lapiņš Es neesmu klaviernieks, 2022)
Mazais Čārlzs Eikens (T. Letss Osedžas zeme, 2021)
Stīvs (D. Lindsijs-Ebērs Labie cilvēki, 2021)
Mičs (T. Viljamss Ilgu tramvajs, 2020)
Oskars (pēc franču filmas La femme de mon pote Paliec sveiks, draugs…, 2020)
Kucēns, runcis Jaguārs, students (pēc R. Ezeras Cilvēkam vajag suni, 2020)
Frederiks Henrijs (E.Hemingvejs Ardievas ieročiem, 2019)
Horācijs (V.Šekspīrs Hamlets, 2019)
Tēvs (R.Bredberijs Fantočini noslēpums, 2018)
Balss (A.Brigadere Dievs. Daba. Darbs, 2018)
Ļaudis krogā, Jānis, Ādams Roga (Blaumanis/Kļava Vidzemnieki, 2018)
Dons Huans (A.Puškins Mazās traģēdijas, 2017)
Matiass (I.Viripajevs Klusa nakts, dzēra nakts, 2017)
Krustiņš (R.Blaumanis Pazudušais dēls, 2017) 2016./2017.gada sezonas Spēlmaņu nakts balva kategorijā GADA AKTIERIS
Grūbers, mājas pārvaldnieks (Emmijas laime, pēc R.V.Fasbindera Bailes saēd dvēseli scenārija motīviem, 2016)
Pjotrs (pēc A.Ostrovska lugas Mežs motīviem Muiža kaņepēs, 2016)
Tarelkins un Kopilovs (pēc A.Suhovo-Kobiļina lugu Tarelkina nāve un Krečinska kāzas motīviem Razpļujeva sapņi, 2016)
Mihails ( M.Gorkijs Zikovi, 2016 )
Barons Maigels ( M.Bulgakovs Meistars un Margarita, 2015 )
Varis (A.Brigadere Maija un Paija, 2015)
Emanuels fon Zaks, brīvkunga dēls (L.Gundars Lattia, 2015)
Valdis Kalniņš (L.Gundars Balle būs, 2014)
Romeo Monteki (V.Šekspīrs Romeo un Džuljeta, 2014)
Kamājevs, Ugārovs (A. Vampilova Provinces anekdotes, 2014)
Paskāls (Ģ. Urbana Visām pelēm garšo siers, 2014)
R. Vaivara, R. Jakovela Bask@bols.lv (2013)
Jevgeņijs Meļņikovs (M. Gorkija Dzimta (Vasa Žeļeznova), 2013)
Makbets (V. Šekspīra Makbets, 2013)
Roberts (P. Hamiltona Virve, 2013)
Kurmis (K. Greiema Vējš vītolos, 2013)
Pīpētājs, darba meklētāja (M. Bulgakova Zojkina kvartira, 2012)
Paratovs (A. Ostrovska Līgava bez pūra, 2012)
Ceturtais iesaucamais, garais kareivis, sapieris Vodička (J. Hašeka Šveiks, 2012)
Kārlēns (L. Gundara Advents Silmačos, 2012)
Lomas Latvijas Nacionālajā teātrī:
Tēli ( Skalbi un valdi – iedvesmojoties no K. Skalbes pasakām, 2010)
Kareivis (L. Langas, I. Ābeles Leo. Pēdējā bohēma, 2010)
Pasu kontrolieris, masu skatu dalībnieks (K. Dimitera Vadonis, 2009)
Lomas projektos:
Solana ( K. Rolšteina opera Stokholmas Sindroms, 2011)
Tēli D. (Džovanzanas Latvia for Sale, pēc V. Šekspīra lugas Karalis Līrs motīviem, 2009)
Lomas TV un kino:
Oskara tēvs (spēlfilma “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”, 2017)
Uģis (TV3 seriāls “Ēnu spēles”, 2012)
Balvas:
2019./2020.gada sezonas VDT balva un Skatītāju balva nominācijā GADA AKTIERIS
2016./2017.gada sezonas Latvijas teātra balva nominācijā GADA AKTIERIS (par Krustiņa lomu izrādē Pazudušais dēls)
2013./2014.gada sezonas VDT balva nominācijā Labākais aktieris (par lomu izrādē Bask@bols.lv un citās sezonas izrādēs)