Diāna Krista Stafecka

Dzimusi: 1996. gada 1. oktobris

Dzimusi Rīgā, uzaugusi Cēsīs. Beigusi Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas skolas klavierspēles nodaļu (2012), absolvējusi Cēsu Valsts ģimnāziju (2015), pēc tam uzsākusi studijas žurnālistikā LU Sociālo zinātņu fakultātē, 2017. gadā tika uzņemta LKA Dramatiskā teātra aktiermākslas kursā pie Indras Rogas un Mihaila Gruzdova, ko absolvējusi 2021. gadā. Paralēli aktiermākslai ieguvusi arī bakalaura grādu žurnālistikā.

“Godīgums, inteliģence un skaistums – kā radīta liriskajām mīlētājām. Tāpēc mums nācās cīnīties tieši ar diapazona paplašināšanu,” pabeidzot studijas, savu studenti raksturoja kursa vadītāja Indra Roga. Pēc vairākām sezonām Valmieras teātrī “diapazona paplašināšana”, šķiet, vairs nav īpaši jāraizējas. Intonāciju amplitūda Diānas Kristas lomās ir kā nevainojams špagats – vienu vakaru  viņa kā Princese Līksme zem rozā pufīga mākoņa rozā princeškleitā un bantēs var kārtīgi izdauzīties bērnu izrādē Manas domas grib ar mani parunāt, otru – jau gādāt par skatītāju katarsi un izplaukt ar traģēdijas aktrises vērienu kā stindzinošs saindēts ļaunuma zieds Lavīnijas lomā  izrādē Sēras piestāv Elektrai.

Neraugoties uz trauslo ārieni, neatlaidīga un mērķtiecīga. Viņai patīk lomas, kas izvirza grūtus uzdevumus, kas liek sevi palauzīt. Diānā Kristā ir kaut kas no pētnieces. Viņa laižas dziļumā un neatkārto citu ierunātus tekstus. Teātri viņa izjūt kā privilēģiju sastapties ar dažādiem režisoriem un “pavērt vaļā mazu lodziņu un ieskatīties katra šī cilvēka konkrētajā pasaulē”.

Teātris ir: “Indra teica par Gruzdovu [Mihailu], ka viņš ļoti mīlēja cilvēkus. Teātris nav nekas nošķirts no dzīves. Tā ir pasaules pētīšana, kas ietver ļoti lielu mīlestību pret cilvēkiem. Pie Gruzdova un Indras es iemācījos saredzēt dīvainās, skaistās, nežēlīgās, savādās lietas, kas mums ir apkārt. Uz skatuves, pārliekot mākslas valodā, mēs pētām, kas ir šī pasaule un kas mēs tajā esam”.

“Pirmajos divos cēlienos Diānas Kristas Stafeckas Lavīnijas augums ir nospriegots, viņas runātie vārdi dedzina, tā ir īsta antīkā varone savā maksimālismā. Ne velti savulaik, rakstot par Krodera izrādi Nacionālajā teātrī, Guna Zeltiņa norādīja, ka Lavīnijai piemīt līdzība ar Hamletu. Tādas paralēles nāk prātā arī, skatoties Ineses Mičules iestudējumu.” (Atis Rozentāls. Kaisles postošais uguns. Kroders.lv. 09.03.2023.).

“Kā galveno nolasīju kara izkropļoto, melnbalto, agresīvo vienīgās patiesības sajūtu — tieši tā vada Lavīniju, laikmetīgo Elektru, ko spēlē Diana Krista Stafecka. Fanātiski uzticīga tēvam, nesasniedzama jelkādai empātijai pret citiem, viņa ir naida izkaltēta kā tāds sērkociņš — uzliesmos no mazākā pieskāriena.” (Edīte Tišheizere. Ieslēgti karā. Ir. 09.03.2023.).

“Diānas Kristas Stafeckas Lavīniju vada fanātiskā uzticībā nomaskēta kaislīga mīlestība pret tēvu un pilnīgs empātijas trūkums pret apkārtējiem. Viņas graciozais, elegantais stāvs ir kā atvilkta bulta, kas jebkurā brīdī var šauties, lai iznīcinātu ikvienu savu sāncensi.” (Andra Rutkēviča. Kaislību izdedzinātais lauks. Teātra Vēstnesis. 2020. II).

“Diānas Kristas Stafeckas varonē ir daudz gandrīz izmisīga ļoti jaunas meitenes ideālisma un nespējas noticēt pasaules ļaunumam.” (Līga Ulberte. Ļoti skaisti, ļoti daudz. KDi. 25.09.2021.)

“Sākumā jauno Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātes studenti Natāliju Laukjāni atveido Valmieras teātra jaunā aktrise Diāna Krista Stafecka, un jaunā aktrise apbrīnojami veiksmīgi savieno lomā godīgu mātesmeitu, iemīlējušos jaunavu, biklu studentīti čekas rokās, mērķtiecīgu aprēķinātāju un sava labuma guvēju. Cik kāri iezaigojas viņas acis, jautājot ne pārāk gudrajam čekistam (Mārtiņš Egliens): “Ko jūs vēl varat dabūt?!”” (Agris Redovičs. Krimināllieta iesācējam. Viņi ir tepat. Kinoraksti.lv. 16.03.2022.)

Lomas Valmieras teātrī:

Klaudija Šošā (pēc T. Manna Burvju kalns, 2025)

Lienīte, Vēja māte, Galma kungs (A. Brigadere Sprīdītis, 2025)

Džuljeta (V. Šekspīrs Romeo un Džuljeta, 2024)

Matilde (R. Blaumanis Pazudušais dēls, 2024)

Konsuela Sent-Ekziperī ( J. Kļava Konsuela Sent-Ekziperī, 2024)

Dajana Stefī (One Hundred, 2023)

Princese Līksme (K. Heinlo Manas domas grib ar mani parunāt, 2023)

Lavīnija Menona (J. O’Nīls Sēras piestāv Elektrai, 2023) 2022./2023. gada sezonas Spēlmaņu nakts balva kategorijā GADA JAUNAIS SKATUVES MĀKSLINIEKS

Mahiro (L. Rudene SIA Ģimenes romāns, 2022)

Anna (R. Bugavičute-Pēce Rinda, 2022)

Maziņais (S. Reinsone Meža meitas )

Meitene, Roze (A. Kalnozols Kalendārs mani sauc, 2022)

Elisa  (A. B. Valjeho Liesmojošā tumsa, 2022)

Marija Dārziņa (A. Lapiņš Es neesmu klaviernieks, 2022)

Sieva (B. Brehts Lepnās kāzas, 2021)

Meitene bez vārda (A. Dīcis Meklētāji, 2021)

Dace (G. Priede Jaunākā brāļa vasara, 2020)

Ketrina Bārklija (E. Hemingvejs Ardievas ieročiem, 2019)

Sofja Semjonovna Marmeladova, Meitene (Pēc F. M. Dostojevska 731. solis, 2019)

Viktorija, Māte sērās, Kalpone, epizodiskie tēli (Pēc Knuta Hamsuna Viktorija, 2019)

Lomas citos teātros:

Luīze (F. Šillers Ferdinants un Luīze, Latvijas Nacionālais teātris, 2022)

Lomas kino un TV:

Natālija Laukjāne (daudzsēriju krimināldrāma Krimināllieta iesācējam, 2022)

Balvas:

2022./2023. gada sezonas “Spēlmaņu nakts” balva kategorijā “Gada jaunais skatuves mākslinieks” par Lavīnijas Menonas lomu izrādē “Sēras piestāv Elektrai”.

2020./2021.gada sezonas VDT balva kategorijā “Gada jaunais skatuves mākslinieks” (par savu sniegumu izrādēs “Lepnās kāzas”, Meklētāji”, Labie cilvēki” un “Jaunākā brāļa vasara”)

2019./2020.gada sezonas VDT balva kategorijā “Gada debija”

Lasīt mazāk