Ligita Dēvica

Dzimusi: 1940. gada 20. decembris

Dzimusi Latvijas armijas virsnieka ģimenē. Beigusi Liepājas 5.vidusskolu (1959), Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikuma Režijas nodaļu (1961), Baltijas flotes Drāmas teātra studiju (1963), LVK teātra fakultāti (1970). Valmieras Drāmas teātra aktrise (kopš 1963). Plašu iespēju māksliniece ar prasmi īstenot režisora ieceres un organiski iedzīvoties žanriski atšķirīgās lomās.

Režisors Oļģerts Kroders par viņu teicis: „Talantīga, ļoti patstāvīga aktrise, tāpēc ar viņu nav viegli strādāt, jo viņa ātrāk mierā neliksies, kamēr nebūs viss skaidrs līdz pēdējam sīkumam. Un rezultātā vienmēr viss iznāk labi.” Tā ir taisnība līdz matu galiem, pati aktrise arī tam piekrīt, jo, nejauši ieklīstot mēģinājumos, var tikai pabrīnīties par to, ka aktrise kā ķirurgs urbina tēlu, bet režisors pacietīgi vai mazāk pacietīgi to uzklausa un atbild par viņas griezieniem.

Lai arī Gita pati uzskata sevi par aktrisi, „kas nedomā, bet tikai dara”, patiesībā viņai ir ļoti skaidra izpratne par teātra mākslas būtību un to, kāpēc tas daudziem kļūst par atkarību mūža garumā: „Teātrī taču dabū to, kas cilvēkam visvairāk vajadzīgs – nepārtrauktu garīgo attīstību. Aktieris jau pats par to nemaz nedomā, vienkārši iet no lomas uz lomu, no režisora pie režisora. Un tas teātris ir tik… interesants, tik dziļš, tur notiek tik svarīgas lietas, pat ja mēs to nemaz neapzināmies.”

Ligita Dēvica ir Triju zvaigžņu ordeņa kavaliere (2010). Saņēmusi Valmieras pilsētas pašvaldības apbalvojumu Goda valmieriete (2011), balvu par Mūža ieguldījumu teātra mākslā (2013).

Lomas Valmieras teātrī:

Lībija (D. Berijs Augusta vaļi, 2018)

Kalpone Margrēta (A. Strindbergs Pelikāns, 2017)

Milonovs, Gurmižskas kaimiņš (pēc A. Ostrovska lugas Mežs motīviem Muiža kaņepēs, 2016)

Ciesa, Saules meita (A. Brigadere Maija un Paija, 2015)

Sieva (R. Blaumanis Raudupiete, 2013)

Skolotāja Dārta (E. Sniedze Mākoņains, iespējams skaidrosies, 2011)

Hanna Kenedija (F. Šillers Marija Stjuarte, 2010)

Rusiko (O. Bagaturija Karalis Līrs nabagmājā, 2009)

Ziemiņa (E. Sniedze Līdz pavasarim, 2008)

Niskavuori saimniece (H. Vuolijoki Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes, 2007) 2006/2007. gada Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā GADA AKTRISE

Ņina Aleksandrovna Ivolgina (F. Dostojevskis Idiots, 2006)

Renē (N. Saimons Dīvainais pāris, 2005)

Juliāna Tesmanes jaunkundze (H. Ibsens Heda Gablere, 2005)

Miss Šarlote Šēna (P. Šefers Letisa un mīlašķis, 2004)

Elvīra (E. Sniedze Tie paši oši, 2003)

Voiņicka (A. Čehovs Tēvocis Vaņa, 2003)

Made (R. Blaumanis Baltais, 2001)

Gertrūte Sofija fon Korfa (A. Eglītis Kazanovas mētelis, 2001)

Karaliskā kobra (P. L. Treversa Mērija Popinsa, 2000)

Johanna Elizabete (M. Zīverts Minhauzena precības, 1998)

Gunhilde (H. Ibsens Jūns Gabriels Borkmanis, 1998)

Paulīne Ķēniņa (V. Belševica Tās dullās Paulīnes dēļ…”, 1998)

Mazbērzu māte (R. Blaumanis Trīnes grēki, 1997)

Belisas māte (F. G. Lorka Dona Perlimplina mīlestība”, 1997)

Andžela (nezināms 16. gs. autors Venēciete, 1996)

Primadonna (L. Pirandello Sešas personas meklē autoru, 1996)

Baronese Klotilde (A. Ručello Ferdinando, 1994)

Norma (N. Saimons Apartaments “Plaza” viesnīcā, 1994)

Haralda māte (G. Janovskis Izdedži, 1994)

Arlēna (M. Fermo Krīt klaudzot durvis, 1993)

Moskaļova (F. Dostojevskis Burvīgais sapnis, 1993)

Sieviete ar krustiņu (K. Hamsuns Juhana Nāgela mistērijas, 1993)

Aktrise (A. Šniclers Riņķa dancis, 1992)

Roplainiete (R. Blaumanis Pazudušais dēls, 1990)

Marē kundze (A. Žerī Sestais stāvs, 1990)

Orta (Rainis Pūt, vējiņi!, 1990)

Kapuleti sieva (V. Šekspīra Romeo un Džuljeta, 1989)

Tumsas māte (Rainis Daugava, 1988)

Ruta (A. Eikborns Kopdzīvošana jeb Normena uzvaras, 1987)

Raņevska (A. Čehovs Ķiršu dārzs, 1986)

Merilina (P. Millers Atvadu izrāde, 1985)

Orta (Rainis Pūt, vējiņi!, 1985)

Rečida (D. Vosermans Kur dzeguze ligzdu vij, 1984)

Erta (L. Stumbre Jānis, 1984)

Maija (Rainis Mīla stiprāka par nāvi, 1983)

Nāve (V. Astafjevs Piedod man!, 1982)

Žeņa (O. Antons Kūts lirika, 1981)

Marinas māte (E. Radzinskis Sieviete ārpus mīlestības un nāves, 1981)

Spodra (P. Putniņš Pusdūša, 1980)

Renāte (K. Saja Liesmojošā bumbiere, 1979)

Helēna (P. Putniņš Pasaulīt, tu ļaužu ēka…, 1978)

Anna (A. Kronins Trīs mīlestības, 1978)

Ļena (E. Foņakovs … un laimi personiskajā dzīvē, 1976)

Sedija Tompsone (V. S. Moems Lietus, 1975)

Ingrīda (H. Gulbis Cīrulīši, 1975)

Maša (A. Čehovs Trīs māsas, 1974)

Signe (I. Indrāne Cepure ar kastaņiem, 1973)

Malvīne (H. Vuolijoki Niskavuori saimnieces jaunība, 1973)

Ģertrūde (V. Šekspīrs Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi, 1972)

Mioara (Dž. Zamfiresku Sapņu elks, 1972)

Madara, Tince, Hanelore (Z. Skujiņš Brunču medības, 1972)

Tamāra (A. Volodins Pieci vakari, 1971)

Boila (A. Kristi Peļu slazds, 1971)

Katrīna Dmitrijevna (A. Tolstojs Sāpju ceļi, 1970)

Līza (Z. Pošmiša Pasažiere, 1970)

Berenika (L. Paegle Dievi un cilvēki, 1969)

Pavla (M. Gorkijs Zikovi, 1968)

Jūlija Tafajeva (V. Rozovs Kāda jauna cilvēka dzīves stāsts, 1967)

Lēdija Milforde (F. Šillers Mīla un viltus, 1967)

Māra Sileniece (V. Sauleskalns Māras Silenieces dienasgrāmata, 1965)

Justīne (A. Fredro Vīrs un sieva, 1965)

Eda (I. Indrāne Sudraba avots, 1965)

Venta (I. Indrāne Lazdu laipa, 1963)

Lomas kino un TV:

Katrīna (M. Svīre Likteņa līdumnieki, rež. V. Lejiņa, 2003–2006)

Gunāra māte (G. Kanovičs, I. Frīdbergs Aiz stikla durvīm, rež. O. Dunkers, 1978)

Marga (B. Parševska, J. Streičs Šīs bīstamās balkona durvis, rež. Dz. Ritenberga, 1976)

Vija (pēc Z. Skujiņa romāna Kolumba mazdēli motīvim Līdz rudenim vēl tālu, rež. A. Brenčs, 1964)

Balvas:

VDT balva par Mūža ieguldījumu (2010) 2006./2007.gada sezonas VDT balva kategorijā LABĀKĀ AKTRISE (par Niskavuori saimnieces lomu H. Vuolijoki Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes)

2005./2006. gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā LABĀKĀ AKTRISE RADIO TEĀTRĪ par Annas lomu S. Vensko Melnais mežastrazds

LPSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces nosaukums (1986)

XVIII Latvijas PSR Teātra biedrības individuālā balva (par Ļenas lomu izrādē … un laimi personiskajā dzīvē, 1976)

Lasīt mazāk