Māra Vīgante

Dzimusi: 1957. gada 16. augusts

Mācījusies kinoaktieru studijā Rīgā, spēlējusi Cēsu Tautas teātrī, kur savu aktrises talantu daudzu gadu garumā rādīja arī Māras mamma Milda Vīgante. Valmieras teātrī Māra sāka strādāt 1976. gadā par ģērbēju, vēlāk uzņēmās režisora palīga pienākumus. „Šis darbs nozīmē saskarsmi ar visiem teātra ļaudīm – aktierim, administrāciju, tehnisko personālu,” saka Māra. Vismīļākie viņai teātrī ir mēģinājumi – process, kurā, pateicoties režisora dotajiem impulsiem, dzimst izrāde.

Teātris, pēc M.Vīgantes domām, ir pasaule, kurā cilvēka dvēseles attīstība notiek paātrināti. Jau gadiem M.Vīganti aizrauj neredzamā enerģētiskā, ezotēriskā pasaule, jo tā ietekmē un nosaka materiālo, ķermenisko dzīvi. Īpaši daudz šīs neredzamās pasaules impulsu viņa saņēmusi neaizmirstamajos ceļojumos uz seno civilizāciju vietām.

Lomas Valmieras teātrī:

Gro, Jura vecāmāte, gruzīniete (G. Priede Zilā, 2024)

Medmāsa (T. Viljamss “Ilgu tramvajs”, 2020)

Kostīmu pārzine (Ž.Anuijs “Eiridīke”, 2017)

Jolanda un Policiste (“Emmijas laime”, pēc R.V.Fasbindera “Bailes saēd dvēseli” scenārija motīviem, 2016)

Muižas ļaudis (pēc A.Ostrovska lugas “Mežs” motīviem “Muiža kaņepēs”, 2016)

Loma izrādē (pēc A.Suhovo-Kobiļina lugu “Tarelkina nāve” un “Krečinska kāzas” motīviem “Razpļujeva sapņi”, 2016)

Mare Dzintars (“Krāsainās pasakas”, pēc I.Ziedoņa pasaku motīviem, 2011)

Veltiņa („Vīns un nezāles”, pēc filmu „Amerikāņu skaistums” un „Magnolija” motīviem, 2010)

Kalpone (B. Bjernsona “Bankrots”, 2007)

Kalpone; viena no Venta ļaudīm (Raiņa “Krauklītis”, 2004)

Mediķe (E. Sniedzes “Tie paši oši”, 2003)

Spēlmane (F. Dostojevska “Spēlmanis”, 2002)

Aktrise (I. Pavlova “Paradīzes bērni”, 1999)

Gita Amoliņa (E. Šņores „Savējie sapratīs”, 1999)

Burvja laulātā draudzene (“Pelnrušķīte”, F. Deiča skatuves variants, 1999)

Galma dāma (M. Zīverta “Minhauzena precības”, 1998)

Meita (R. Blaumaņa “Trīnes grēki”, 1997)

Viešņa (A. Čehova “Ivanovs”, 1997)

Kaimiņiene (R. Blaumaņa “Ļaunais gars”, 1996)

Paskāls (Ģ. Urbana “Visām pelēm garšo siers”, 1996)

Antikrokostarks (Ņ. Kasianas “Ninigra un Aligru”, 1995)

Eksprese (E. de Filipo “Filumena Marturano”, 1995)

Sibila (G. Janovska “Izdedži”, 1994)

Sonkas meitene, Aklā (L. Andrejeva “Anatēma”, 1992)

Eda (V. Sauleskalna “Meldermeitiņa”, 1991)

Aža (R. Blaumaņa “Pazudušais dēls”, 1990)

Gundega, Ramona (P. Putniņa “Žēlojiet mūs”, 1990)

Baskakova (V. Rozova “Pie jūras”, 1986)

Eha (O. Antona “Kūts lirika”, 1981)

Lasīt mazāk