• Kalendārs
  • Izrādes
  • Mākslinieki
  • Teātris
    • Kontakti / Rekvizīti
    • Par teātri
    • Jaunumi
    • Atbalstītāji
    • Mērķi un pārskati
  • Apmeklētājiem
    • Biļetes
    • Pakalpojumi
    • Piekļūstamība
  • Teātrim 100
    • Vēsture
    • Raidieraksti MŪS NOTUR DEBESIS
INIŠMORAS LEITNANTS
TRAKTOPERA
KAS TUR KUSTAS?
URBĀNAIS SAFARI
TE, BITE!
ES ARĪ TE, KAS MAN IR JĀDARA
MARIJA UN ZIBENS
Iedomātā Valmiera: Utopiskie skati
ZIEDĒŠANA UN POSTS
TAGAD STRENČOS
KOPLIETOJAMIE STĀSTI
INIŠMORAS LEITNANTS
DESMIT REIZES VASARA
PAGALMS ATDZĪVOJAS
Gints Sippo
BURVJU KALNS
NODEVĪBA
DIENA PROJĀM PALĒJA
DONA PERLIMPLINA MĪLESTĪBA
Dace Everss | Daumants Kalniņš | Latvijas radio kora grupa| TU STIPRU MANI SAUC
ČETRI BALTI KREKLI
SPRĪDĪTIS
ZILĀ
ROMEO UN DŽULJETA
Andress Noormets (Igaunija)
Marija Ulmane
COSMOPOLITAN*
TUVĀK
IZDZĪVOŠANAS PIEZĪMES
PAZUDUŠAIS DĒLS
Agate Bankava
TU SAKI?
Oskars Moore
Adriāns Toms Kulpe
VALMIERAS PUIKAS
Henrijs Arājs
Platons Buravickis
KONSUELA SENT-EKZIPERĪ
DALIŅŠ
Kristaps Kramiņš
Liene Rolšteina
Mārtiņš Feldmanis
Jūlija Bondarenko
Madara Botmane
Kārlis Božs
Juris Helds
Elīna Hanzena
Kersti Heinlo (Igaunija)
Sabīne Alise Ozoliņa
Endīne Bērziņa
Kārlis Elvis Artejevs
Hugo Puriņš
Marta Treine
Una Eglīte
Niks Cipruss
Krista Dzudzilo
Reinis Dzudzilo
Rihards Zaļupe
Oskars Pauliņš
Jēkabs Nīmanis
Pamela Butāne
Anna Heinrihsone
Valters Kristbergs
Gatis Priednieks
Mārtiņš Eihe
Viesturs Roziņš
Elmārs Seņkovs
Mārtiņš Vilkārsis
Linda Mīļā
Ilze Vītoliņa
CILVĒKAM VAJAG SUNI
LABIE CILVĒKI
Emīls Zilberts
ES NEESMU KLAVIERNIEKS
KAM BAIL NO VIRDŽĪNIJAS VULFAS?
MĒS, ROKS, SEKSS UN PSRS
KALENDĀRS MANI SAUC
VĒLĀ MĪLA
AMERIKĀŅU BIZONS
KĀ SAGAIDĪT CITPLANĒTIETI
KOENS. ATĀLS. KURTUVE
NELABIE. PĒC DOSTOJEVSKA
Felikss Deičs
Ruta Birgere
Jānis Znotiņš
Toms Treinis
Reinis Suhanovs
Indra Roga
Inese Mičule
Māra Ķimele
Varis Brasla
Kārlis Dzintars Zahovskis
Aigars Vilims
Māra Vīgante
Elīna Vāne
Baiba Valante
Krišjānis Strods
Diāna Krista Stafecka
Krišjānis Salmiņš
Sandis Runge
Rihards Rudāks
Klinta Reinholde
Ģirts Rāviņš
Inese Ramute
Skaidrīte Putniņa
Ieva Puķe
Ilze Pukinska
Inese Pudža
Arnolds Osis
Māra Mennika
Agris Māsēns
Ivo Martinsons
Mārtiņš Liepa
Juris Laviņš
Tālivaldis Lasmanis
Ingus Kniploks
Vizma Kalme
Lelde Kalēja
Januss Johansons
Eduards Johansons
Artis Jančevskis
Rihards Jakovels
Ināra Ieviņa
Kārlis Freimanis
Dace Everss
Gerda Embure
Regīna Devīte
Ligita Dēvica
Astra Baumane
Ieva Estere Barkāne
Aigars Apinis
Aksels Aizkalns
ES ARĪ TE, KAS MAN IR JĀDARA
JĀZEPS UN VIŅA BRĀĻI
ATRAITNES DĒLS
ONE HUNDRED*
SĒRAS PIESTĀV ELEKTRAI
PAOLO UN FRANČESKA
MANAS DOMAS GRIB AR MANI PARUNĀT
Anna Nele Āboliņa
Rūdis Bīviņš
Mārtiņš Meiers
  • Kalendārs
  • Izrādes
  • Mākslinieki
  • Teātris
    • Kontakti / Rekvizīti
    • Par teātri
    • Jaunumi
    • Atbalstītāji
    • Mērķi un pārskati
  • Apmeklētājiem
    • Biļetes
    • Pakalpojumi
    • Piekļūstamība
  • Teātrim 100
    • Vēsture
    • Raidieraksti MŪS NOTUR DEBESIS
  • Vēsture
  • Raidieraksti MŪS NOTUR DEBESIS

Vēsture

Test

Foto: teātra koka ēka 20.gs. 80.gados

Teātra spēlēšana Valmierā un tās apkaimē

1818   

Dikļos dzimtzemnieks Jānis Peitāns muižas šķūnī sarīko pirmo izrādi latviešu valodā – Frīdriha Šillera “Laupītājus”.

1885   

Pie Valmieras Latviešu biedrības tiek nodibināts teātris. Biedrības ēkai pie Sv.Sīmaņa baznīcas (tagadējā teātra atrašanās vietā) uzceļ piebūvi ar zāli un skatuvi.

12. janvārī ar Ādolfa Alunāna lugu „Mucenieks un muceniece” tiek atklāta Valmieras Latviešu biedrības skatuve. Kopš tā laika pašdarbības teātra spēlēšana Valmierā notiek regulāri.

1905   

Uz Valmieras Latviešu biedrības skatuves kāpj Rūdolfs Blaumanis. Janvārī Jānis Greste iestudē viņa lugu „Indrāni”, kur autors nospēlē Kaukēna lomu. Oktobrī Blaumanis uzved „Ugunī” un spēlē baronu Mēvenšternu. Dzelzceļnieku streika dēļ uz mēnesi iestrēdzis Valmierā, viņš biedrības zālē uzstājas ar runu par rusifikācijas un dogmatisma nomāktās latviešu skolas atdzimšanas iespējām.

1919 

No 29. marta līdz  22. maijam īsajā padomju varas laikā darbojas Valmieras Padomes teātris, ko atklāj ar Emīla Verhārena aģitdrāmu “Ausmā”. Teātrī strādā ievērojamais režisors Jānis Zariņš (1893-1979).

 

Profesionālais teātris Valmierā

1923   

Sākas regulāras profesionāla teātra izrādes. Teātri materiāli atbalsta arī pilsētas valde. Šis ir Valmieras teātra dzimšanas gads. Par teātra dzimšanas dienu tiek uzskatīts 1923.gada 25.novembris, kad to oficiāli atklāja ar Ādolfa Alunāna lugu “Kas tie tādi, kas dziedāja”.  

1929   

Tiek izveidota Ziemeļlatvijas teātra biedrība, kas apvieno vairāku pilsētu kultūras biedrības.

1930 

5. oktobrī ar Aspazijas drāmu “Torņa cēlējs” savu darbību sāk Ziemeļlatvijas teātris. Turpmāk pirmizrādes tiek spēlētas vispirms Valmierā, pēc tam Cēsīs, Rūjienā un Valkā.

1932    

Par Ziemeļlatvijas teātra vadītāju kļūst Alfrēds Zommers (1888-1954)

1935   

Par teātra vadītāju kļūst Žanis Veinbergs (Vīnkalns) (1898-1977)

1943    

Ziemeļlatvijas teātrī pirmo darbu – Rūdolfa Blaumaņa „Indrānus” iestudē Pēteris Lūcis (1907–1991)

Foto: Valmieras zonālais valsts arhīvs

1944 

Pēc neilga pārtraukuma ar Raiņa „Pūt, vējiņi!” darbu sāk LPSR Valmieras drāmas teātris. Galvenais režisors – Žanis Vīnkalns.

1948   

Valmieras teātrī  sāk strādāt režisore Anna Lācis (1891–1979)

Foto: Valmieras teātra arhīvs

1950 

Anna Lācis kļūst par teātra galveno režisori

1952    

Par teātra pastāvīgo režisoru kļūst Pēteris Lūcis.

1953 

LPSR Valmieras drāmas teātri apvieno ar LPSR Valsts Jelgavas teātri. Apvienotajam kolektīvam tiek dots nosaukums Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātris.

1957

Anna Lācis dodas pensijā, viņu galvenā režisora postenī nomaina Pēteris Lūcis.

1961 

Trupai pievienojas aktieri no reorganizētā Daugavpils teātra

1964

No Liepājas teātra ierodas režisors Oļģerts Kroders (1921-2012)

1969  

Pēc Maskavas teātra mākslas institūta absolvēšanas Valmierā sāk strādāt Annas Lācis mazmeita, režisore Māra Ķimele (1943). Pateicoties Kroderam un Ķimelei, Valmieras teātris kļūst par nozīmīgu latviešu modernās režijas centru.

Foto: Valmieras teātra arhīvs

1972 

Top Viljama Šekspīra „Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi” Oļģerta Krodera režijā.  Titullomā – Rihards Rudāks, Mārtiņš Vērdiņš, Edmunds Freibergs

1974

Oļģerts Kroders dodas uz Liepājas teātri, lai kļūtu par galveno režisoru Viņa vietā ierodas Maskavas teātra institūta absolvents Valentīns Maculēvičs (1950).

1975

Top Žana Anuija „Mēdeja” Māras Ķimeles režijā. Titullomā – Ināra Ieviņa. Pirmo reizi Latvijā izrāde tiek spēlēta ārpus teātra telpām – Sv. Sīmaņa baznīcā.

Foto: Valmieras zonālais valsts arhīvs

1978

Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti beidz 14 aktieri. Tas bija pirmais teātra fakultātes kurss, kas pilnā sastāvā ienāk Leona Paegles Valmieras drāmas teātrī. Kursa vadītāja – Māra Ķimele. Šobrīd teātrī no kursa strādā Inese Ramute, Januss Johansons un Aigars Vilims.

1985

Top Raiņa „Pūt, vējiņi!” Māras Ķimeles režijā. Par teātra direktoru kļūst Pēteris Sūcis (1954-2005), kura vadībā notiek teātra jaunās ēkas celtniecība

1987 

Tiek nojaukta vecā teātra ēka un uzsākta jaunās celtniecība. Mēģinājumi notiek Vaidavas kultūras namā, izrādes – uz dažādām skatuvēm.

Foto: Valmieras zonālais valsts arhīvs

1988 

Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti beidz un aktiera diplomus saņem desmit jauni cilvēki. Kurss tika gatavots Valmieras teātrim, kursa vadītājs Pēteris Lūcis. Reālie vadītāji – Māra Ķimele, Edmunds Freibergs un Valdis Lūriņš. No 10 absolventiem teātrī strādā Ilze Pukinska un Tālivaldis Lasmanis.

Top Raiņa „Daugava” Valentīna Maculēviča režijā. Valmieras teātra izrādē pirmo reizi skan Mārtiņa Brauna „Saule, Pērkons, Daugava”.

Foto: Valmieras zonālais valsts arhīvs

1990

No teātra aiziet Māra Ķimele un vēlāk arī Valentīns Maculēvičs.

1991

Mirst Pēteris Lūcis.

1992  

Teātrī sāk strādāt režisors Felikss Deičs (1937) un apliecina sevi kā labākais Rūdolfa Blaumaņa dramaturģijas interprets. Maz kuru Latvijas režisoru tik ļoti mīl aktieri, kā Feliksu Deiču. Jo ikviens aktieris zina – no katra darba ar Feliksu, vienalga, vai tā būs kritikas atzīta loma vai ne – viņš iznāks, uzzinājis kaut ko vairāk pats par sevi, savu varēšanu un robežām. Bet galvenais – divus darba mēnešus juties saprasts un lolots.

Foto: Valmieras teātra arhīvs

Savu pirmo izrādi Valmieras teātrī iestudē režisors Mihails Gruzdovs – Sartrs. Veltījums tai dāmai.

1993  

Teātrī sāk strādāt režisors Varis Brasla (1939). Teātra galvenais režisors (1995 –  2000)

Foto: Valmieras teātra arhīvs

1994 

Ekspluatācijā tiek nodota Apaļā zāle. Teātris atsāk darbu savās telpās. Īpaši nozīmīgs ir Antona Čehova “Ivanovs” (1997) iestudējums Feliksa Deiča režijā, jo ar to pēc neatkarības atgūšanas pārliecinoši teātrī atgriežas klasiskā dramaturģija.

1996

28.decembrī ar P.Lūča izrādi “Rīga” Feliksa Deiča atjaunojumā tiek atklāta Lielā zāle.

1999

Notiek pirmais Rūdolfa Blaumaņa teātra mākslas festivāls.

Foto: Valmieras teātra arhīvs

2002 

Teātrī atgriežas Oļģerts Kroders un iestudē savas klasiskās izrādes – „Heda Gablere” (2005), „Idiots” (2006), „Karalis Līrs” (2006), ceturto reizi top „Hamlets” (2008), „Ķiršu dārzs” (2009), „Marija Stjuarte” (2010), „Līgava bez pūra”(2012).

2003

Latvijas Kultūras akadēmiju absolvē Pētera Krilova vadītais Valmieras teātrim skolotais kurss. Šobrīd teātrī strādā Māra Mennika, Elīna Vāne un Mārtiņš Liepa, kā arī ilgus gadus teātra trupā, šobrīd ārštatā – Ivo Martinsons.

2006   

Par teātra direktori kļūst līdzšinējā literārās daļas vadītāja Evita Sniedze (1974). Viņas teātra zinātnieces izglītība un teātra kritiķes pieredze ļauj veiksmīgi virzīt arī teātra māksliniecisko stratēģiju un veidot repertuārpolitiku.

Teātrī sāk strādāt režisors Mārtiņš Eihe (1975).

2007   

Teātrī sāk strādāt režisors Viesturs Meikšāns (1980)

2012 

Teātrī ienāk jaunie režisori Reinis Suhanovs (1985) un Jānis Znotiņš (1984).

91 gadu vecumā mirst teātra leģenda režisors Oļģerts Kroders (1921 – 2012). Pēdējos gadus Kroders ir dzīvojis Valmieras teātrī. Krodera izvadīšana notiek 18. oktobrī no Valmieras teātra Lielās zāles režisora pēdējā Hamleta Mārtiņa Vilkārša veidotajās dekorācijās – bibliotēkā.

2013   

Teātris svin 90. jubileju. Mārtiņa Brauna, Zigmara Liepiņa, Ivara Vīgnera, Emīla Zilberta un citi komponistu radītās dziesmas, kas izskan koncertā, vēlāk iznāk arī CD formātā.

2016

Valmierā notiek pirmais Valmieras vasaras teātra festivāls. Tā būtība – pilsētvidē radīt jaunus oriģināldarbus, pārrakstīt pilsētas attiecības ar mākslu un teātri, ierādīt jauniem skatītājiem, cik aizraujošs un personīgs var būt teātris. Festivāls dažādās Valmieras vietās notiek ik gadu, katru otro no tiem veltot bērnu un pusaudžu auditorijai.

Foto: Valmieras teātra arhīvs

2017

Par teātra māksliniecisko vadītāju uz diviem gadiem kļūst Indra Roga (līdz 2019.gadam).

Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) vasarā uzņem jaunu Dramatiskā teātra aktieru kursu, kas tiek veidots sadarbībā ar Valmieras teātri. Kursu vada un audzina režisore un LKA docente Indra Roga ar dzīvesbiedru – režisoru un pedagogu Mihailu Gruzdovu. Studijas uzsāk 9 puiši un 6 meitenes.

2019

Mirst Valmieras teātra režisors Felikss Deičs (2019.gada 27.augusts) un tā paša gada rudenī 95 gadu vecumā – aktrise Ruta Birgere (2019.gada 16.novembris).

2020

Valmieras teātrī kā štata režisori sāk strādāt Inese Mičule un Toms Treinis.

2021

Valmieras teātra štatā ienāk 9 jaunie aktieri, un sākas jauna ēra teātra vēsturē.

Uzsākta Valmieras teātra ēkas rekonstrukcija.

Foto: Jānis Deinats

2023

Pateicoties Valmieras teātra iniciatīvai, ar LR Kultūras ministrijas un Valmieras pašvaldības atbalstu teātra vajadzībām pielāgo bijušo pilsētas katlumāju, ko nākotnē iecerēts pārveidot par laikmetīgās mākslas centru Kurtuve. Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023 fināla žūrijas īpašo atzinību ieguva process Valmieras Kurtuve (SIA Sudraba Arhitektūra). Autoru komanda: Ilze Liepiņa, Reinis Liepiņš, Dāvis Jansons, Renāte Karjavčenko.

2024

16. jūlijā, pēc trīs gadu ilga rekonstrukcijas posma, atjaunotais Valmieras teātris tiek nodots ekspluatācijā, uzsākot teātra 102. sezonu mājās, Lāčplēša ielā 4.

 

 

Paldies par palīdzību materiālu sagatavošanā Latvijas Nacionālajam arhīvam, Valmieras zonālajam valsts arhīvam

Footer
  • Kontakti / Rekvizīti
  • Privātuma politika un Sīkdatnes

Seko mums

Twitter
Facebook
Youtube
Instagram
Pieteikties jaunumiem
Close modal

Pieteikties jaunumiem e-pastā

Jūsu E-pasts*

Paldies! Jūs esat pieteicies Valmieras teātra jaunumiem savā e-pastā

Aizvērt
Mēs un mūsu partneri izmanto informāciju, ko iegūstam, izmantojot sīkdatnes un līdzīgas tehnoloģijas, lai uzlabotu jūsu pieredzi mūsu vietnē, izanalizētu, kā jūs to izmantojat, un mārketinga nolūkos. Plašāku informāciju varat atrast mūsu privātuma politikā un varat vienmēr kontrolēt savu piekrišanu.
Privātuma politika un Sīkdatnes

Jūsu privātuma iestatījumi

Mēs un mūsu partneri izmanto informāciju, ko iegūstam, izmantojot sīkdatnes un līdzīgas tehnoloģijas, lai uzlabotu jūsu pieredzi mūsu vietnē, analizētu, kā jūs to izmantojat, un mārketinga nolūkos. Tā kā mēs cienām jūsu privātuma tiesības, jūs varat izvēlēties neatļaut dažāda veida sīkdatnēm. Tomēr ierobežojot dažāda veida sīkdatņu izmantošanu, var samazināties jūsu pieredze vietnē un pakalpojumiem, ko mēs varam piedāvāt. Dažos gadījumos dati, ko iegūstam no sīkdatnēm, tiek koplietoti ar trešajām pusēm, lai veiktu analīzi vai mārketinga nolūkos. Jūs varat izmantot savu tiesību atteikties no šādas koplietošanas jebkurā laikā, atspējojot sīkdatnes.
Privātuma politika un Sīkdatnes
Atspējot visu Atļaut visu

Pārvaldīt Piekrišanas Preferences

Nepieciešams
Vienmēr IESLĒGTS
Šie sīkdatnes un skripti ir nepieciešami, lai vietne varētu darboties un tos nevar izslēgt. Tie parasti tiek iestatīti tikai atbildē uz jūsu darbībām, kas nozīmē pakalpojumu pieprasījumu, piemēram, iestatot jūsu privātuma iestatījumus, piesakoties vai aizpildot formas. Jūs varat iestatīt savu pārlūkprogrammu, lai bloķētu vai brīdinātu par šīm sīkdatnēm, taču dažas vietnes daļas tad vairs nedarbosies. Šīs sīkdatnes nesaglabā nekādu personīgi identificējamu informāciju.
Analītika
Šie sīkfaili un skripti ļauj mums skaitīt apmeklējumus un trafika avotus, lai mēs varētu mērīt un uzlabot mūsu vietnes veiktspēju. Tie palīdz mums zināt, kuras lapas ir populārākās un mazāk populārās un redzēt, kā apmeklētāji pārvietojas pa vietni. Visas informācijas, ko šie sīkfaili savāc, ir apkopota un tāpēc anonīma. Ja jūs nepieļaujat šos sīkfailus un skriptus, mēs nezināsim, kad jūs esat apmeklējuši mūsu vietni.
Iebūvēti video
Šie sīkfaili un skripti var tikt iestatīti caur mūsu vietni, izmantojot ārējos video hostinga pakalpojumus, piemēram, YouTube vai Vimeo. Tie var tikt izmantoti, lai nodrošinātu video saturu mūsu vietnē. Video sniedzējam ir iespēja izveidot jūsu interešu profilu un parādīt jums atbilstošus reklāmas mūsu vietnē vai citās vietnēs. Tie neuzglabā tieši personisku informāciju, bet balstās uz unikālu jūsu pārlūkprogrammas un interneta ierīces identifikatoru. Ja jūs neļaujat šiem sīkfailiem vai skriptiem, iespējams, ka iegultais video nedarbosies paredzēti.
Google Fonti
Google Fonts ir fontu iegulšanas pakalpojumu bibliotēka. Google Fonts tiek glabāti Google CDN. Google Fonts API ir paredzēts ierobežot lietotāju datu savākšanu, glabāšanu un izmantošanu tikai to, kas nepieciešams, lai efektīvi piegādātu fontus. Google Fonts API izmantošana nav autentificēta. Vietnes apmeklētāji nevar sūtīt sīkfailus uz Google Fonts API. Pieprasījumi Google Fonts API tiek nosūtīti uz atsevišķiem domēniem, piemēram, fonts.googleapis.com vai fonts.gstatic.com. Tas nozīmē, ka jūsu fonta pieprasījumi ir atsevišķi un neietver nekādas akreditācijas, kuras jūs nosūtāt uz google.com, izmantojot citus Google pakalpojumus, kas ir autentificēti, piemēram, Gmail.
Mārketings
Šīs sīkdatnes un skripti var tikt iestatīti caur mūsu vietni izmantojot mūsu reklāmas partnerus. Tie var tikt izmantoti šo uzņēmumu veidot profilu par jūsu interesēm un rādīt jums atbilstošus reklāmas citās vietnēs. Tie neuzglabā personīgās informācijas, bet balstās uz jūsu pārlūka un interneta ierīces unikālu identifikāciju. Ja jūs neatļaujat šīm sīkdatnēm un skriptiem, jūs saņemsiet mazāk mērķētu reklāmu.
Apstiprināt manas izvēles Atļaut visu Atspējot visu
Verified by ConsentMagic
Mani piekrišanas iestatījumi