Mārtiņš Eihe
Dzimis: 1975. gada 4. maijs
Beidzis Latvijas Latvijas Kultūras skolu (1998), aktiermeistarības studiju teātrī Skatuve (1999), Kultūras akadēmijas režijas nodaļu (2004). Valmieras drāmas teātra režisors (2006–2009 un no 2012). Pirms tam Liepājas teātrī bijis aktieris un režisors (2004 – 2006), arī galvenais režisors (2009). Iestudējis izrādes Nacionālajā un Dailes teātrī, strādājis neatkarīgos projektos, festivālos, viens no radošās apvienības un festivāla Nomadi dibinātājiem un vadītājiem. Šobrīd – Latvijas Leļļu teātra vadītājs.
Mārtiņš Eihe ir viens no pirmajiem, kas liecināja, ka Latvijas režijā sākas jauns un nozīmīgs devītais vilnis – teātrī ienāk mākslinieki, kuru profesionālajā apziņā vairs nav padomju gadu ierobežojumu un nosacītības. Šīs paaudzes režisori vairs neseko kādam noteiktam stilam vai virzienam mākslā, bet ļoti konsekventi smeļ no visiem pieejamajiem avotiem, mācās no savām un citu kļūdām. Turklāt arī nebaidās maldīties – vienmēr ir iespējams gan uz ceļu, gan bezceļu paskatīties no vēl kāda cita redzes viedokļa. Viena lieta atšķir Mārtiņu Eihi no citiem viņa paaudzes režisoriem – noturīgā interese par dažādu laikmetu latviešu, kā arī padomju literatūru un mēģinājumi to vērtēt aizvien jaunu laiku kontekstā.
Dzimis: 1975. gada 4. maijs
Beidzis Latvijas Latvijas Kultūras skolu (1998), aktiermeistarības studiju teātrī Skatuve (1999), Kultūras akadēmijas režijas nodaļu (2004). Valmieras drāmas teātra režisors (2006–2009 un no 2012). Pirms tam Liepājas teātrī bijis aktieris un režisors (2004 – 2006), arī galvenais režisors (2009). Iestudējis izrādes Nacionālajā un Dailes teātrī, strādājis neatkarīgos projektos, festivālos, viens no radošās apvienības un festivāla Nomadi dibinātājiem un vadītājiem. Šobrīd – Latvijas Leļļu teātra vadītājs.
Mārtiņš Eihe ir viens no pirmajiem, kas liecināja, ka Latvijas režijā sākas jauns un nozīmīgs devītais vilnis – teātrī ienāk mākslinieki, kuru profesionālajā apziņā vairs nav padomju gadu ierobežojumu un nosacītības. Šīs paaudzes režisori vairs neseko kādam noteiktam stilam vai virzienam mākslā, bet ļoti konsekventi smeļ no visiem pieejamajiem avotiem, mācās no savām un citu kļūdām. Turklāt arī nebaidās maldīties – vienmēr ir iespējams gan uz ceļu, gan bezceļu paskatīties no vēl kāda cita redzes viedokļa. Viena lieta atšķir Mārtiņu Eihi no citiem viņa paaudzes režisoriem – noturīgā interese par dažādu laikmetu latviešu, kā arī padomju literatūru un mēģinājumi to vērtēt aizvien jaunu laiku kontekstā.
Iestudējumi Valmieras teātrī:
A. Kalnozols “Kalendārs mani sauc” (2022) 2021./2022.gada Spēlmaņu nakts balva kategorijā GADA MAZĀS FORMAS IZRĀDE
M. Makdona “Inišmoras leitnants” (2020)
S. Reinsone “Meža meitas” (2018)
G. Priede “Smaržo sēnes” (2015)
V.Šekspīra “Romeo un Džuljeta” (2014)
A. Vampilova “Provinces anekdotes” (2014)
P. Ū. Enkvista “Lūša stundā” (2013)
Raiņa, M. Brauna “Daugava” (2013)
Ziemassvētku koncerts “Ziemassvētki ar Bellaccord” (2012)
B. Leberta “Crazy” (2008)
V. Plūdoņa “Eža kažociņš” (2007)
R. Blaumaņa „Nāves ēnā” (2007) 2006/2007. Latvijas Teātra gada balva GADA AKTIERU ANSAMBLIS un nominācija kategorijā LABĀKAIS LATVIEŠU LITERATŪRAS IESTUDĒJUMS
Š.Dileinijas „Medus garša” (2006)
