Tā esmu es @ 2024-03-02
Fantastiska izrāde, ko grūti ieteikt pilnīgi visiem, bet gribas ieteikt daudziem! Tiem, kuri ilgojas pēc malka svaiga gaisa, pēc pilnīgi citas enerğijas. Ikviens aktieris tik atšķirīgs un tik talantīgs! Brīnišķīga teātra jaunā paaudze. Savdabīgā izrādes konstrukcija aizrauj un nemanāmi noved līdz emocionālam sakāpinājumam, ko līdz galam “uzspridzina” mūzikālā daļa (atsevišķs paldies! Neticami skaisti!). Katrs personāžs, katra kustība, katrs elements ir izcils savā izpildījumā. Reizē vienkārši un daudzdimensiāli. Izrāde, ko var izbaudīt ar atvērtu prātu un jo īpaši - sirdi :)
Roberts @ 2023-12-13
Galvenais, kas šajā izrādē ir – kaifs. Kaifs, ko izjūt aktieri, spēlējot izrādi un kaifs, ko izjūt skatītāji, skatoties izrādi. To raksta cilvēks, kurš latviešu valodu sargājot, cīnījās pret šī vārda lietošanu vismaz divdesmit gadus.
Apbrīnojami, kā astoņi jauni cilvēki, neizkustoties no vietas, spēj vienkārši stāstīt stāstu, pat ne stāstu, bet uzskaitīt vēstures faktus un visa publika uzmanīgi klausās un (nezinu cik ilgi, pulkstenī neskatījos, jo man bija interesant, laiku nehronometrēju) seko līdzi stāstam. Nezinu, cik daudz no 150 (piedodiet – neskaitīju) cilvēkiem, pieļauju, es neesmu vienīgais, kas atceras tikai to, ka ilgu laiku Valmierā teātra nebija, tad tas bija visas Vidzemes teātris un tad beigās atkal īsts Valmieras teātris. Arī to, ka tur nepārtraukti mainījās uzaicinātie režisori un (ja kāds skatītājs nav pamanījis, ka vismaz trīs reizes Valmierā ir spēlējusi Lilija Štengele, tad, iespējams, skatītājs bija iegrimis savos sapņos) profesionālie Rīgas aktieri. Tas ko iestudējuši Valmieras teātra štata režisori ir zināms tikai izcilajiem aktieriem, jo normāls skatītājs (uzsveru – normāls, lai piedod pārējie) ja spēja uztvert, tad atcerētie jau nu nekādi (noprotat, ka šis jau ir subjektīvi). Ļoti patika. Kā demonstratīvi tika atvilktas kulises, lai atklātu “band”, kurā spēlēja un dziedāja tie paši aktieri, kas pirms īsa brīža bija stāstījuši aizraujošos stāstus par zaļo paviljonu. Bija brīži, kad radās jautājums - vai tiešām tas smukais puisis ir izšāvis visu? Mīļie – šī komanda savus spēkus izmanto racionāli. Ticiet man – jūs to nebūsiet gaidījuši!
Otrajā daļā zelta jaunatne rādīja, ko iemācījušies no skolotājiem. Brīnišķīgas etīdes, kurās atspoguļojās spilgtākie, iespējams, arī pagrieziena punkti Valmieras teātra vēsturē. Etīdes bija cieši saistītas ar iepriekš izstāstītajiem stāstiem, man personīgi neatminēta mīkla ir darbība “uzskriet”. Tas ir, izcilā Valmieras teātra nākotne izrādes skatītājiem atklāj šī jēdziena nozīmi, bet man nav izdevies noskaidrot, vai tas ir vispār teātra vidē pastāvošs apzīmējums, vai tas ir tikai Valmieras teātra īpašais “slengs”, vai tikai izrādes radītāju īpašais kods pagātnes (un ne tikai) aktieru ārpusdarba nodarbību raksturošanai. Attiecībā uz otrās daļas etīdēm – pilnībā nolasāms, ka visu to viņiem pedagogi liek darīt un tas nav nekas nosodāms, ka jaunie censoņi to atrāda publikai, ka ir apguvuši materiālu. Es, kā skatītājs parastais, iespējams, par to pat neaizdomātos jeb nepievērstu tam uzmanību, ja starp otrās daļas etīdēm nebūtu daži ļoooti veci un, kā lai to pieklājīgāk apraksta, neinteresanti (pieļauju, jaunākai paaudzei pat nesaprotami) joki. Fascinējošas arī otrajā daļā (es pat teiktu, ka otrajā daļā tās tiešām bija fascinējošas) bija lieliskā aktieru ansambļa (viņi paši sevi sauc par “band”, kam es pilnībā piekrītu)muzikālais priekšnesums (tāpat kā iepriekš – tiek atvērts priekškars). Jau pašā sākumā Katalonijas himna oriģinālvalodā (uzminiet, kas ir mūzikas autors) un turpmāk mūsu latvju komponistu dziesmas pārsvarā itāļu valodā (mājup braucot domāju – kas, Valmierā itālietes uzņemtas? 😊), un noslēdzot ar Mārtiņa Brauna “Es nPirms izrādes man bufetes meitenes teica – ļoti iedvesmojoša izrāde (vai es uz citu būtu traucies no galvaspilsētas?), bet vakar pēc pirmizrādes viens jauns džeks iznāca reāli nobimbājies. Atjokoju, ka tā nu gan tagad ir intriga. Ziniet! Izrāde nav smaga, es to saviem bērniem un draugiem esmu apzīmējis kā “informatīvu izklaidi”, bet tas nenozīmē, ka beigās nav jābimbā. Vai jūs zināt kā skan Mārtiņa Brauna dziesma “Es nesatiku tevi” itāļu valodā” Nē?! Aizejiet uz “ONE HUDRED”! Paskatīsimies, kurš nebimbās…
Tiem kas neraud! Izrādes programmiņa – viena kartīte ar visu (nu labi, kaut vai dažu, kas pieticīgs vērtējums) uzlecošo zvaigžņu parakstiem maksā tikai 1 eiro, pēc dažiem gadiem maksās… oi, es neesmu nekāds pareģis
Roberts, kurš, iespējams, ir subjektīvs, kuram nav nekāda sakara ar Valmieru izņemot senu mīlestību pret Valmieras teātri
Gundega Ostenberga @ 2023-12-04
Paldies! Ļoti patika, īpaši pirmā daļa!
Cik interesanti izdomāts, ka izrādi it kā spēlē ceļojoša ārzemju trupa! Izlasot šo pārliecinošo info teātra mājaslapā, es tiešām tam noticēju. Pirms braukt uz Valmieru, zvanīju uz teātri un jautāju, kādā valodā būs izrāde un vai es tur kaut ko sapratīšu. Man atbildēja, ka visu sapratīšu un ka man patiks.
Paldies! Šis gājiens lieliski izdevies!
