1903. gadā Rīgas Latviešu teātris vērsās ar aicinājumu pie Annas Brigaderes (1861-1933) tulkot kādu lugu, kas būtu noderīga Ziemassvētku iestudējumam, kas domāts visai ģimenei. Rakstniece tomēr izšķīrās par oriģināldarba rakstīšanu, un tapa pirmā no viņas populārajām pasaku lugām Sprīdītis, kas izpelnījās lielu ievērību. Jau vairāk kā simt gadus Brigaderes radītais stāsts par ņipro, zinātkāro, nesavtīgo puiku ar lielo dūšu piedzīvo aizvien jaunas interpretācijas. Bet vai sirds ir kā dimanta oliņa? Lai pamodinātu nedaudz iemigušo sirdi un aplauztu lepnības radziņus, Sprīdītim ir jāpārvar visvisādi šķēršļi, sargājot Vēja mātes dēlus, atbrīvojot mežā apmaldījušos bērnus no Lutauša, uzveicot atjautībā Sīkstuli un visbeidzot – pieveicot pašu velnu. Tikai tad nāk atalgojums – saprašana, ka laime nebij’ jāmeklē nemaz tik tālu.
Sprīdītis režisoram Reinim Suhanovam ir personīgs darbs par atgriešanos. Vērīgākie varēs pamanīt, ka Suhanova Sprīdītis labi sader pārī ar viņa iepriekšējo iestudējumu Valmieras teātrī – Blaumaņa Pazudušo dēlu, taču šis būs stāsts ar laimīgām beigām. Sprīdītis atšķirībā no Krustiņa atradīsies!
“Tā noteikti būs izrāde bērniem par pieaugšanu un piedzīvojumiem pilnu bērna ienākšanu pieaugušo pasaulē,” saka režisors Reinis Suhanovs.
***
Izrāde top ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu Valmieras teātra 2024./2025. gada sezonā. Tā ir iezīmīga ar teātra atgriešanos atjaunotajā un modernizētajā teātra ēkā Lāčplēša ielā, tādēļ iestudējumu tēma ir atgriešanās mājās un mīlestības dažādās izpausmes.
No jauniestudējumu klāsta piecu darbu tapšana ir kļuvusi iespējama, turpinoties teātra jaudīgajai draudzībai ar Borisa un Ināras Teterevu fondu. Tie ir Viljama Šekspīra traģēdija “Romeo un Džuljeta” (režisore Inese Mičule), Gunāra Priedes “Zilā” (režisore Māra Ķimele), Annas Brigaderes pasaku luga “Sprīdītis” (režisors Reinis Suhanovs), vēl viena Gunāra Priedes luga “Trīspadsmitā” (režisors Jānis Znotiņš) un Tomasa Manna romāns “Burvju kalns” (režisors Toms Treinis).
Šis atbalsts ir turpinājums sadarbībai, kas iesākta teātra simtgadē (2023./2024. gada sezonā). Tajā ar fonda atbalstu iestudēti četri latviešu dramaturģijas klasikas darbi, kuri guva publikas un kritiķu atzinību: “Jāzeps un viņa brāļi” (režisore Inese Mičule), “Atraitnes dēls” (režisors Viesturs Roziņš), “Valmieras puikas” (režisors Jānis Znotiņš) un “Pazudušais dēls” (režisors Reinis Suhanovs).
