ZILĀ

Ir notikusi smaga autoavārija. Bojā gājusi puse no ģimenes – tēvs un vecāmāte. Juris ar māti jau divus mēnešus, lai aizmirstu pārdzīvoto un dziedētu Jura smagās fiziskās traumas, dzīvo Gruzijas kalnos. Juri vajā zilās govs ciešais skatiens,  ko brīdi pirms avārijas viņš pamanījis šosejas malā. Tas līdz šim paviegli dzīvojušajā jaunietī kaut ko atmodina. Viņš lūdz mātei sagādāt tautasdziesmu sējumus, par kuriem visi zina, bet izlasījis ir tikai retais. Eksistenciālā nošķirtībā ģimene risina smagus jautājumus par vainu, noklusēto un to, kā dzīvot tālāk.

“Izrāde par to, kā dzīve piespiež pagriezt spogulīti pašam pret sevi un ieraudzīt ko negaidītu. Caur aiziešanu, Juris savienojas ar savu būtību un, galu galā, – pats ar savu tautu, ar visu, kas nav aptaustāms tikai ar rokām. Mums ir arī garīgais mantojums. Es gribu taisīt šo izrādi par to, ka aiziešana nav beigas, bet augstākais punkts. Juris aiziet gaismā, viņš apskaidrojas un aiziet,” saka režisore Māra Ķimele.

Gunārs Priede šo lugu uzraksta 1972. gadā dažu dienu laikā. Tā uzreiz nokļuva nevēlamo lugu sarakstā un pirmizrādi piedzīvoja Igaunijā 1973. gadā.

***

Izrāde top ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu Valmieras teātra 2024./2025. gada sezonā. Tā ir iezīmīga ar teātra atgriešanos atjaunotajā un modernizētajā teātra ēkā Lāčplēša ielā, tādēļ iestudējumu tēma ir atgriešanās mājās un mīlestības dažādās izpausmes.

No jauniestudējumu klāsta piecu darbu tapšana ir kļuvusi iespējama, turpinoties teātra jaudīgajai draudzībai ar Borisa un Ināras Teterevu fondu. Tie ir Viljama Šekspīra traģēdija “Romeo un Džuljeta” (režisore Inese Mičule), Gunāra Priedes “Zilā” (režisore Māra Ķimele), Annas Brigaderes pasaku luga “Sprīdītis” (režisors Reinis Suhanovs), vēl viena Gunāra Priedes luga “Trīspadsmitā” (režisors Jānis Znotiņš) un Tomasa Manna romāns “Burvju kalns” (režisors Toms Treinis).

Šis atbalsts ir turpinājums sadarbībai, kas iesākta teātra simtgadē (2023./2024. gada sezonā). Tajā ar fonda atbalstu iestudēti četri latviešu dramaturģijas klasikas darbi, kuri guva publikas un kritiķu atzinību: “Jāzeps un viņa brāļi” (režisore Inese Mičule), “Atraitnes dēls” (režisors Viesturs Roziņš),  “Valmieras puikas” (režisors Jānis Znotiņš) un “Pazudušais dēls” (režisors Reinis Suhanovs).