Mūsu Rutiņai – 100
Ruta Birgere (07.05.1924. – 16.11.2019.)
Tiklīdz iedomājies par aktrisi Rutu Birgeri, ir jāpasmaida. Viņa tiešām bija brīnišķīga – gaišuma un labestības, dziļas inteliģences, aristokrātiskas graciozitātes un bērnišķīga dulluma pilna. Nākot no rakstnieka Jēkaba Birgera ģimenes, kurā piedzima arī Rutas Birgeres māsa – tulkotāja Ieva Lase (dzimusi Birgere), aktrises inteliģencei bija arī biogrāfisks oderējums.
Bet pāri visam Rutiņa patiesi mīlēja savu Valmieras teātri, un teātris mīlēja viņu. 90 gadu vecumā viņa bija iemantojusi vecākās spēlējošās aktrises godu.
Viņas dvēseles maigums netraucēja viņai būt francūziski šarmantai – pat lielos gados viņa nekad nekļuva par kukažiņu – eleganti ieslīpi iegriezts kakla lakatiņš, papēdītis, smaržas, somiņa. Pat daudz jaunāku skaistu aktrišu sabiedrībā Rutiņa ar savu starojumu bija īsts uzmanības magnēts un pirmā laidās dejās.
Valmieras teātrī aktrise sāka strādāt 1950. gadā, pirms tam gadu nostrādājusi Drāmas jeb tagadējā Nacionālajā teātrī. Viņu var raksturot kā smalku, sievišķīgu mākslinieci, kas saviem jaunības laika tēliem piešķīra lirisku smeldzi un apvaldītu temperamentu, bet pēdējo gadu lomās burtiski kūsāja no enerģijas, asprātības un viegluma, kas arī gandrīz bezvārdu lomas – šķelmīgas, nerātnas, grēcīgas vecenītes – padarīja par burvīgām raksturlomu pērlītēm. Reizēm režisori viņai speciāli sacerēja lomas – Oļģerta Krodera iestudējumā Idiots neatņemama izrādes daļa bija viņas klusējošais gājiens Rogožina mātes lomā pār skatuves tiltu ar svecīti rokās, bet Feliks Deičs izrādē No saldenās pudeles Rutai Birgerei uzdāvināja bezvārdu Vecmāmiņas lomu, kas kļuva par Mazbērzu sētas visam līdzdzīvojošo labo gariņu.
“Es nekad neesmu gribējusi būt kaut kāda zvaigzne. Es vienkārši gribēju spēlēt teātrī. Kaut gan man ir maz lomu, tas ir mans teātris. Tāpēc es tur bieži eju. Negribu pateikt – paldies, apsveiciet mani, es vairs nenākšu nemūžam,” kādā citā apaļā jubilejā teica pati Ruta..
2009. gadā Birgerei pasniegts Triju zvaigžņu ordenis, bet 2013. gadā viņa uzņemta Latvijas teātra Zelta fondā. Rutas Birgeres radošā enerģija nebūt vēl nebija apsīkusi un 2016. gadā viņa nospēlēja nešpetnu un kaitinošu vecmammu ļoti tālu no savas dabas Renāra Vimbas filmā Es esmu šeit, kuru festivālā Lielais Kristaps atzina par labāko spēlfilmu.
