Agris Māsēns

Dzimis: 1947. gada 18. septembris

Aktieris un režisors Agris Māsēns dzimis Talsos, beidzis Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu (1973) un prestižo Borisa Ščukina teātra skolas Režijas nodaļu Maskavā (1982). Bijis mākslinieciskais vadītājs Gaujienas kultūras namā, Ērģemes klubā, bet kopš 1968. gada ir Valmieras drāmas teātra aktieris.

Agra mākslinieka jaunība pagāja slavenajos Valmieras sešdesmitajos. Tad zēnu un jaunekļu lomām viņu labprāt angažēja un savai ticībai centās pievērst gan tradīcijas uzturētājs Pēteris Lūcis, gan bohēmiskie, pēc modernā teātra alkstošie Oļģerts Kroders un Māra Ķimele. Pēdējie droši vien arī pie vainas, ka augstāko izglītību Agris ieguva tālaika padomju teātra Mekā Maskavā un – režijas jomā. No turienes atgriezies, viņš uzdāvināja savai sievai brīnišķīgu lomu, bet Latvijas teātra cienītājiem – skaistu izrādi Edith Piaf, kurā Lelde Kalēja spoži nospēlēja Parīzes zvirbulēnu.

Lasīt vairāk

Dzimis: 1947. gada 18. septembris

Aktieris un režisors Agris Māsēns dzimis Talsos, beidzis Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu (1973) un prestižo Borisa Ščukina teātra skolas Režijas nodaļu Maskavā (1982). Bijis mākslinieciskais vadītājs Gaujienas kultūras namā, Ērģemes klubā, bet kopš 1968. gada ir Valmieras drāmas teātra aktieris.

Agra mākslinieka jaunība pagāja slavenajos Valmieras sešdesmitajos. Tad zēnu un jaunekļu lomām viņu labprāt angažēja un savai ticībai centās pievērst gan tradīcijas uzturētājs Pēteris Lūcis, gan bohēmiskie, pēc modernā teātra alkstošie Oļģerts Kroders un Māra Ķimele. Pēdējie droši vien arī pie vainas, ka augstāko izglītību Agris ieguva tālaika padomju teātra Mekā Maskavā un – režijas jomā. No turienes atgriezies, viņš uzdāvināja savai sievai brīnišķīgu lomu, bet Latvijas teātra cienītājiem – skaistu izrādi Edith Piaf, kurā Lelde Kalēja spoži nospēlēja Parīzes zvirbulēnu.

Režijas Valmieras teātrī nekļuva par Māsēna pamatdarbu. Taču arī kā aktieris viņš attiecas pret lomām ar zināmu režisorisku distanci. Arī tad, ja loma liekas vairāk vienā toņkārtā spēlējama, Māsēns ne tik vien nevairās, bet pat īpaši uzsver kontrastus, pretišķības, starp kuram eksistē viņa varoņi: kā Čehova nelaimīgais despots Serebrjakovs, Šekspīra Glosters, kas tikai acis zaudējis, kļuva īsti redzīgs, vai Sibīrijas bērns Tits Igauņu bērēs, par kura atmiņu monologu skatītāji smējās, vēderu turēdami un vienlaikus asaras rīdami, vai vecais Indrāns – neizturams savā paštaisnumā un žēlojams, jo spiests noskatīties, kā iznīkst viss, kas skarbā mīlā celts un audzināts. Viņa lomās vienmēr ir kripatiņa no gudra, skumja klauna.

Bet savas režisora ambīcijas Agris Māsēns piepilda Smiltenes Tautas teātrī, kur izaudzinājis kolorītus un spēcīgus aktierus, kas spēj realizēt viņa vīzijas visnotaļ sarežģītā materiālā. 2014. gadā smilteniešu iestudētā Paula Putniņa Pusdūša kļuva par Latvijas Amatierteātru skates absolūto laureāti, nopelnot Gada izrādes, Gada režisora, Gada aktiera un Gada aktrises balvas.

Spēlmaņu nakts balva PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU SKATUVES MĀKSLĀ (2023).

Lomas Valmieras teātrī:

Maronovs (D.Berijs “Augusta vaļi”, 2018)

Orfeja tēvs (Ž.Anuijs “Eiridīke”, 2017)

Skolotājs misters Broklhērsts un Mācītājs misters Vuds (Š.Brontē “Džeina Eira”, 2016)

Komarovskis (B. Pasternaka “Doktors Živago”, 2013)

Knurovs (A. Ostrovska „Līgava bez pūra”, 2012)

Šerifs Talbots (T. Viljamsa “Orfejs pazemē”, 2011)

Fredis (E. Sniedzes “Mākoņains, iespējams skaidrosies”, 2011)

Pēteris Stokmanis (H. Ibsena “Dr.Stokmanis”, 2010)

Džordžs Talbots (F.Šillera “Marija Stjuarte”, 2010)

Paravičīni (A. Kristi “Peļu slazds”, 2009)

Jānis Prīmanis (L. Gundara “Latviešu laiks”, 2009)

Simeonovs–Piščiks (A. Čehova”Ķiršu dārzs”, 2009)

Indrānu tēvs (R. Blaumaņa “Indrāni”, 2008)

Osis (E. Sniedzes “Līdz pavasarim”, 2008)

Hamleta tēva gars (V. Šekspīra “Hamlets”, 2008)

Ārsts (H. Vuolijoki „Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes”, 2007)

Vecais Dalda (R. Blaumaņa „Nāves ēnā”, 2007) 2006./2007. gada sezonas Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā LABĀKAIS AKTIERIS OTRĀ PLĀNA LOMĀ

Tīts (A. Kivirehka „Igauņu bēres”, 2007)

Glosters (V. Šekspīra „Karalis Līrs”, 2006) 2006./2007. gada sezonas Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā LABĀKAIS AKTIERIS OTRĀ PLĀNA LOMĀ

Ļebedevs (F. Dostojevska “Idiots”, 2006)

Tupoļskis (M. Makdonas „Spilvencilvēks”, 2005)

Leons Fricis Debestiņš (J. Jurkāna “Ku – kū…”, 2005)

Rainis, viens no Venta ļaudīm (Raiņa „Krauklītis”, 2004)

Arnholms (H. Ibsena „Jūras meita”, 2004)

Lielkungs Puntila (B. Brehta “Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati”, 2004)

Imants (E. Sniedzes „Tie paši oši”, 2003) 2003./2004. gada sezonas Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā GADA AKTIERIS OTRĀ PLĀNA LOMĀ

Laimonis (L. Stumbres “Letiņi”, 2003)

Serebrjakovs (A. Čehova „Tēvocis Vaņa”, 2003) 2002./2003. gada sezonas Spēlmaņu nakts balva kategorijā GADA AKTIERIS OTRĀ PLĀNA LOMĀ

Skroderis Peksis (K. Briknera “Sarkangalvīte”, 2002)

Mikus tēvs (R. Blaumaņa “Pazudušais dēls”, 2002)

Dona Žuans, (Ā. Geikina „Dona Žuana savaldīšana”, 2001)

Stefans (Ž. Puarē “Tikumības komēdija”, 2000)

Parīzes aklais dzejnieks Naktstauriņš (I. Pavlova „Paradīzes bērni”; pēc Ž.Prevēra, 1999)

Kārlis Eglītis (E.Šņores „Savējie sapratīs”, 1999) 1999./2000. gada sezonas Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā GADA AKTIERIS

Dons Perlimplins (F. Garsijas Lorkas „Dona Perlimplina mīlestība”, 1997)

Jānis (R. Blaumaņa „Ļaunais gars”, 1996)

Albīns (Ģ. Urbana „Visām pelēm garšo siers”, 1996)

Arvīds (Ā. Geikina „Ogles sirds”, 1995)

Viktors (I. Bergmaņa „Rudens sonāte”, 1994)

Indriķis (G. Hauptmaņa „Nogrimušais zvans”, 1993)

Kaross (G. Grīna „Desmitais”, 1992)

Luī (F. Sagānas „…mēs mīlam un mēs dzīvojam”, 1992)

Apkalpotājs (Ž. P. Sartra „Veltījums Tai Dāmai”, 1992)

Spītings (B. Tomasa, M. Unta „Krustmāte no Brazīlijas”, 1991)

Nils (L. Stumbres „Nākošpavasar”, 1988)

Alders (R. Blaumaņa „Ugunī”, 1987)

Normens (A. Eikborna „Kopdzīvošana jeb Normena uzvaras”, 1987)

Vazdiķis (A. Brigaderes „Sievu kari ar Belcebulu”, 1986)

Juhans (H. Raudsepa „Mārtiņciems”, 1985)

klauns Lino (P. Millera „Atvadu izrāde”, 1985)

Maurisio (A. Kasonas „Koki mirst stāvus”, 1984)

Emīls (L. Stumbres „Jānis”, 1984)

Juris (O. Antona „Kūts lirika”, 1981)

Egerts (G. Hauptmaņa „Pirms saules rieta”, 1977)

Ārne (H. Vuolijoki „Akmens ligzda”, 1976)

Jūlijs (S. Šalteņa, L. Jacinēviča „Uguns medības ar dzinējiem”, 1975)

Jāko (H. Vuolijoki “Niskavuori Heta”, 1974)

Kaupo dēls (Ā. Geikina “Leģenda par Kaupo”, 1973)

Lidis (Raiņa “Mušu ķēniņš, 1972)

 

Lomas kino un TV:

Armands (“Vecā dārza noslēpums”, 2019)

Vectēvs (“Bille”, 2018)

Rainis (“Pēdējais Lāčplēsis”, 2010)

Ugunsdzēsējs Augusts („Rīgas sargi”, 2007)

Ārsts (TV videofilmā „Likteņa līdumnieki”, 2005)

Mūks („Anna”, 2000)

 

Režija:

Kompozīcija “Edith Piaf” (pēc V. Legentova un J. Vilimā lugām, E. Piafas atmiņām “Mana dzīve”, S. Berto grāmatas “Edīte Piafa”) 1979, 1995

H. Ibsena “Mazais Eijolfs”, 1982

L. Rosebas “Provinces aktieri”, 1985

J. Kārkliņa “”Šanas” virsaitis” (pēc romāna “Latviešu Pūcesspieģelis” skatuves variants), 1993

“Buratino” (pēc K. Kollodi un A. Tolstoja darbu motīviem), 2001

 

Balvas:

2022./2023. gada Spēlmaņu nakts balva par mūža ieguldījumu teātra mākslā

2006/2007.gada sezonas VDT balva kategorijā “Labākais aktieris” (par Vecā Daldas lomu R.Blaumaņa „Nāves ēnā”, Tīta lomu A.Kivirekha „Igauņu bēres”, Glostera loma V.Šekspīra „Karalis Līrs”)

2003./2004. sezonas VDT balva kategorijā „Labākais aktieris” (par Arnholma lomu izrādē „Jūras meita” un Imanta lomu izrādē „Tie paši oši”)

2002./2003. gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā „Labākais aktieris otrā plāna lomā” (par Serebrjakova lomu izrādē „Tēvocis Vaņa”)

1992./1993. gada sezonas VDT balva kategorijā „Labākais aktieris otrā plāna lomā” (par Karosa lomu izrādē „Desmitais”)

Lasīt mazāk