Agris Māsēns

Dzimis: 1947. gada 18. septembris

Aktieris un režisors Agris Māsēns dzimis Talsos, beidzis Rīgas Kultūras un Izglītības darbinieku tehnikumu (1973) un prestižo Borisa Ščukina teātra skolas Režijas nodaļu Maskavā (1982). Bijis mākslinieciskais vadītājs Gaujienas kultūras namā, Ērģemes klubā, bet kopš 1968. gada ir Valmieras drāmas teātra aktieris.

Agra mākslinieka jaunība pagāja slavenajos Valmieras sešdesmitajos. Tad zēnu un jaunekļu lomām viņu labprāt angažēja un savai ticībai centās pievērst gan tradīcijas uzturētājs Pēteris Lūcis, gan bohēmiskie, pēc modernā teātra alkstošie Oļģerts Kroders un Māra Ķimele. Pēdējie droši vien arī pie vainas, ka augstāko izglītību Agris ieguva tālaika teātra Mekā Maskavā un – režijas jomā. No turienes atgriezies, viņš uzdāvināja savai sievai brīnišķīgu lomu, bet Latvijas teātra cienītājiem – skaistu izrādi Edith Piaf, kurā Lelde Kalēja spoži nospēlēja Parīzes zvirbulēnu.

Lasīt vairāk

Dzimis: 1947. gada 18. septembris

Aktieris un režisors Agris Māsēns dzimis Talsos, beidzis Rīgas Kultūras un Izglītības darbinieku tehnikumu (1973) un prestižo Borisa Ščukina teātra skolas Režijas nodaļu Maskavā (1982). Bijis mākslinieciskais vadītājs Gaujienas kultūras namā, Ērģemes klubā, bet kopš 1968. gada ir Valmieras drāmas teātra aktieris.

Agra mākslinieka jaunība pagāja slavenajos Valmieras sešdesmitajos. Tad zēnu un jaunekļu lomām viņu labprāt angažēja un savai ticībai centās pievērst gan tradīcijas uzturētājs Pēteris Lūcis, gan bohēmiskie, pēc modernā teātra alkstošie Oļģerts Kroders un Māra Ķimele. Pēdējie droši vien arī pie vainas, ka augstāko izglītību Agris ieguva tālaika teātra Mekā Maskavā un – režijas jomā. No turienes atgriezies, viņš uzdāvināja savai sievai brīnišķīgu lomu, bet Latvijas teātra cienītājiem – skaistu izrādi Edith Piaf, kurā Lelde Kalēja spoži nospēlēja Parīzes zvirbulēnu.

Režijas Valmieras teātrī nekļuva par Māsēna pamatdarbu. Taču arī kā aktieris viņš attiecas pret lomām ar zināmu režisorisku distanci. Arī tad, ja loma liekas vairāk vienā toņkārtā spēlējama, Māsēns ne tik vien nevairās, bet pat īpaši uzsver kontrastus, pretišķības, starp kuram eksistē viņa varoņi – kā Čehova nelaimīgais despots Serebrjakovs, Šekspīra Glosters, kas tikai acis zaudējis, kļuva īsti redzīgs, vai Sibīrijas bērns Tits Igauņu bērēs, par kura atmiņu monologu skatītāji smējās, vēderu turēdami un vienlaikus asaras rīdami, vai vecais Indrāns – neizturams savā paštaisnumā un žēlojams, jo spiests noskatīties, kā iznīkst viss, kas skarbā mīlā celts un audzināts. Viņa lomās vienmēr ir kripatiņa no gudra, skumja klauna.

Bet savas režisora ambīcijas Agris Māsēns piepilda Smiltenes Tautas teātrī, kur izaudzinājis kolorītus un spēcīgus aktierus, kas spēj realizēt viņa vīzijas visnotaļ sarežģītā materiālā. 2014. gadā smilteniešu iestudētā Paula Putniņa Pusdūša kļuva par Latvijas Amatierteātru skates laureāti, nopelnot Gada izrādes, Gada režisora, Gada aktiera un Gada aktrises balvas.

Spēlmaņu nakts balva PAR MŪŽA IEGULDĪJUMU SKATUVES MĀKSLĀ (2023).

 

Lomas Valmieras teātrī:

Maronovs (D. Berijs Augusta vaļi, 2018)

Orfeja tēvs (Ž. Anuijs Eiridīke, 2017)

Skolotājs misters Broklhērsts, Mācītājs misters Vuds (Š. Brontē Džeina Eira, 2016)

Komarovskis (B. Pasternaks Doktors Živago, 2013)

Knurovs (A. Ostrovskis Līgava bez pūra, 2012)

Šerifs Talbots (T. Viljamss Orfejs pazemē, 2011)

Fredis (E. Sniedze Mākoņains, iespējams skaidrosies, 2011)

Pēteris Stokmanis (H. Ibsens Dr. Stokmanis, 2010)

Džordžs Talbots (F. Šillers Marija Stjuarte, 2010)

Paravičīni (A. Kristi Peļu slazds, 2009)

Jānis Prīmanis (L. Gundars Latviešu laiks, 2009)

Simeonovs–Piščiks (A. Čehovs Ķiršu dārzs, 2009)

Indrānu tēvs (R. Blaumanis Indrāni, 2008)

Osis (E. Sniedze Līdz pavasarim, 2008)

Hamleta tēva gars (V. Šekspīrs Hamlets, 2008)

Ārsts (H. Vuolijoki Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes, 2007)

Vecais Dalda (R. Blaumanis Nāves ēnā, 2007), 2006./2007. gada sezonas Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā LABĀKAIS AKTIERIS OTRĀ PLĀNA LOMĀ

Tīts (A. Kivirehks Igauņu bēres, 2007)

Glosters (V. Šekspīrs Karalis Līrs, 2006), 2006./2007. gada sezonas Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā LABĀKAIS AKTIERIS OTRĀ PLĀNA LOMĀ

Ļebedevs (F. Dostojevskis Idiots, 2006)

Tupoļskis (M. Makdona Spilvencilvēks, 2005)

Leons Fricis Debestiņš (J. Jurkāns Ku – kū…, 2005)

Rainis, viens no Venta ļaudīm (Rainis Krauklītis, 2004)

Arnholms (H. Ibsens Jūras meita, 2004)

Lielkungs Puntila (B. Brehts Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati, 2004)

Imants (E. Sniedze Tie paši oši, 2003), 2003./2004. gada sezonas Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā GADA AKTIERIS OTRĀ PLĀNA LOMĀ

Laimonis (L. Stumbre Letiņi, 2003)

Serebrjakovs (A. Čehovs Tēvocis Vaņa, 2003), 2002./2003. gada sezonas Spēlmaņu nakts balva kategorijā GADA AKTIERIS OTRĀ PLĀNA LOMĀ

Skroderis Peksis (K. Brikners Sarkangalvīte, 2002)

Mikus tēvs (R. Blaumanis Pazudušais dēls, 2002)

Dona Žuans, (Ā. Geikins Dona Žuana savaldīšana, 2001)

Stefans (Ž. Puarē Tikumības komēdija, 2000)

Parīzes aklais dzejnieks Naktstauriņš (I. Pavlovs Paradīzes bērni pēc Ž. Prevēra, 1999)

Kārlis Eglītis (E. Šņore Savējie sapratīs, 1999), 1999./2000. gada sezonas Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā GADA AKTIERIS

Dons Perlimplins (F. Garsija Lorka Dona Perlimplina mīlestība, 1997)

Jānis (R. Blaumanis Ļaunais gars, 1996)

Albīns (Ģ. Urbans Visām pelēm garšo siers, 1996)

Arvīds (Ā. Geikins Ogles sirds, 1995)

Viktors (I. Bergmans Rudens sonāte, 1994)

Indriķis (G. Hauptmanis Nogrimušais zvans, 1993)

Kaross (G. Grīns Desmitais, 1992)

Luī (F. Sagāna …mēs mīlam un mēs dzīvojam, 1992)

Apkalpotājs (Ž. P. Sartrs Veltījums Tai Dāmai, 1992)

Spītings (B. Tomass, M. Unts Krustmāte no Brazīlijas, 1991)

Nils (L. Stumbre Nākošpavasar, 1988)

Alders (R. Blaumanis Ugunī, 1987)

Normens (A. Eikborns Kopdzīvošana jeb Normena uzvaras, 1987)

Vazdiķis (A. Brigadere Sievu kari ar Belcebulu, 1986)

Juhans (H. Raudseps Mārtiņciems, 1985)

Klauns Lino (P. Millers Atvadu izrāde, 1985)

Maurisio (A. Kasons Koki mirst stāvus, 1984)

Emīls (L. Stumbre Jānis, 1984)

Juris (O. Antons Kūts lirika, 1981)

Egerts (G. Hauptmanis Pirms saules rieta, 1977)

Ārne (H. Vuolijoki „Akmens ligzda”, 1976)

Jūlijs (S. Šaltenis, L. Jacinēvičs Uguns medības ar dzinējiem, 1975)

Jāko (H. Vuolijoki Niskavuori Heta, 1974)

Kaupo dēls (Ā. Geikins Leģenda par Kaupo, 1973)

Lidis (Rainis Mušu ķēniņš, 1972)

 

Lomas kino un TV:

Armands (Vecā dārza noslēpums, 2019)

Vectēvs (Bille, 2018)

Rainis (Pēdējais Lāčplēsis, 2010)

Ugunsdzēsējs Augusts (Rīgas sargi, 2007)

Ārsts (Likteņa līdumnieki, 2005)

Mūks (Anna, 2000)

 

Režija:

Kompozīcija Edith Piaf (pēc V. Legentova un J. Vilimā lugām, E. Piafas atmiņām Mana dzīve, S. Berto grāmatas Edīte Piafa) 1979, 1995

H. Ibsens Mazais Eijolfs, 1982

L. Roseba Provinces aktieri, 1985

J. Kārkliņš Šanas virsaitis (pēc romāna Latviešu Pūcesspieģelis skatuves variants), 1993

Buratino (pēc K. Kollodi un A. Tolstoja darbu motīviem), 2001

 

Balvas:

2022./2023. gada Spēlmaņu nakts balva par mūža ieguldījumu teātra mākslā

2006/2007.gada sezonas VDT balva kategorijā LABĀKAIS AKTIERIS (par Vecā Daldas lomu R. Blaumaņa Nāves ēnā, Tīta lomu A. Kivirekha Igauņu bēres, Glostera lomu V. Šekspīra Karalis Līrs)

2003./2004. sezonas VDT balva kategorijā LABĀKAIS AKTIERIS (par Arnholma lomu izrādē Jūras meita un Imanta lomu izrādē Tie paši oši)

2002./2003. gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā LABĀKAIS AKTIERIS OTRĀ PLĀNA LOMĀ (par Serebrjakova lomu izrādē Tēvocis Vaņa)

1992./1993. gada sezonas VDT balva kategorijā LABĀKAIS AKTIERIS OTRĀ PLĀNA LOMĀ (par Karosa lomu izrādē Desmitais)

Lasīt mazāk