Aigars Vilims
Dzimis: 1955. gada 2. augusts
Dzimis Jelgavā, absolvējis Jelgavas 4.vidusskolu (1973) un Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes aktieru un režisoru kursu (1978). Tas tika audzināts tieši Valmieras teātrim, kur Aigars pirmās lomas nospēlēja, būdams vēl students.
Aigara kurss ienāca teātrī kā spēcīga kopa, ko vēl varenāku padarīja tas, ka viņiem bija sava režisore – Māra Ķimele. Tieši viņas vadīts un virzīts, Aigars Vilims 80. gados kļuva par savas aktieru paaudzes nozīmīgu līderi. Raiņa Uldis, Blaumaņa Edgars, Makmērfijs (Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu) kļuva par laikmeta varoņiem: skaistiem un talantīgiem jauniem vīriešiem, kas būtu varējuši kļūt par izcilām personībām, ja viņus nesalauztu laiks un sabiedrība, kurā tiem bija lemts dzīvot. Šajās lomās Aigars Vilims apvienoja gandrīz neiespējamo: seksapīlu un garīgumu, tie bija ideāli varoņi, un tālab neiespējami.
Dzimis: 1955. gada 2. augusts
Dzimis Jelgavā, absolvējis Jelgavas 4.vidusskolu (1973) un Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes aktieru un režisoru kursu (1978). Tas tika audzināts tieši Valmieras teātrim, kur Aigars pirmās lomas nospēlēja, būdams vēl students.
Aigara kurss ienāca teātrī kā spēcīga kopa, ko vēl varenāku padarīja tas, ka viņiem bija sava režisore – Māra Ķimele. Tieši viņas vadīts un virzīts, Aigars Vilims 80. gados kļuva par savas aktieru paaudzes nozīmīgu līderi. Raiņa Uldis, Blaumaņa Edgars, Makmērfijs (Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu) kļuva par laikmeta varoņiem: skaistiem un talantīgiem jauniem vīriešiem, kas būtu varējuši kļūt par izcilām personībām, ja viņus nesalauztu laiks un sabiedrība, kurā tiem bija lemts dzīvot. Šajās lomās Aigars Vilims apvienoja gandrīz neiespējamo: seksapīlu un garīgumu, tie bija ideāli varoņi, un tālab neiespējami.
Māras Ķimeles režijā Aigars nospēlēja arī savas pārejas laika lomas, no jaunekļiem, kas būtu varējuši, pārtopot par vīriem ar traģiski neizmantotām iespējām pagātnē un pilnīgi skaidru izpratni par to – tāds bija Alfs I. Ābeles Tumšajos briežos un Roplainis Pazudušajā dēlā, kam pievienojās arī Veršiņins no Trim māsām Feliksa Deiča iestudējumā.
Gudri veči, kas apzinās dzīves galīgumu un spēj novērtēt mirkļa skaistumu, ir vēl viens būtisks Aigara varoņu loks, kura virsotnes tapušas Oļģerta Krodera izrādēs – karaļa Līra āksts, kapracis Hamletā un Simeonovs-Piščiks Ķiršu dārzā.
Lomas Valmieras teātrī:
Mikus tēvs (R. Blaumanis Pazudušais dēls, 2024)
Gerasims Margaritovs vai Frīmana kungs (A. Ostrovskis “Vēlā mīla”, 2022)
Ignasio tēvs (A. B. Valjeho “Liesmojošā tumsa”, 2022)
Ārsts (T. Viljamss “Ilgu tramvajs”, 2020)
Ričards (pēc R. Dž. Vollera “Tilti”, 2020)
Jākobs Engstranns (H. Ibsens “Alvinga kundze”, 2020) 2019./2020.gada sezonas Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā GADA AKTIERIS OTRĀ PLĀNA LOMĀ
Sganarels (Ē.E.Šmits “Valoņas nakts”, 2019)
Džošua (D.Berijs “Augusta vaļi”, 2018)
Konsjeržs (Ž.Anuijs “Eiridīke”, 2017)
Doktors Herdāls (H.Ibsens “Celtnieks Sūlness”, 2016)
Hoppers (Pēc Ž.Lorensas romāna “Garie gadi” un V.Delmāras kinoscenārija “Dodiet ceļu rītdienai” motīviem “Eņģeļa kreisais spārns”, 2015)
Pauls Kagainis (Ē.Vilsons “Debesis ir mums”, 2015)
Selsdons Moubrejs (M. Freins “Klusumu! Notiek izrāde!”, 2014)
Sergejs Žeļeznovs (M. Gorkijs “Dzimta” (“Vasa Žeļeznova”), 2013)
Āpsis (K. Greiema “Vējš vītolos”, 2013)
Iļja Djadins (A. Čehovs “Mežainis”, 2012)
Putnu vīrs („Egoisti”, pēc M. Gorkija lugas „Sīkpilsoņi” motīviem, 2012)
Pindaks (L. Gundars “Advents Silmačos”, 2012)
Ļevs Grigorjevičs (V. Ļevanovs “Gribu, bet baidos”, 2011)
Hermanis (E. Sniedze “Mākoņains, iespējams skaidrosies”, 2011)
Miķelis (A. Lapiņš “Eldorado”, 2010)
Vaniko (O. Bagaturija “Karalis Līrs nabagmājā”, 2009)
Sarkanbārdis (M. Zīverts “Klauns Fiasko”, 2009)
Simeonovs-Piščiks (A. Čehovs “Ķiršu dārzs”, 2009)
Ivans Vosmibratovs (A. Ostrovskis “Mežs”, 2008)
Pirmais kapracis (V. Šekspīrs “Hamlets”, 2008)
Veršiņins (A. Čehova„Trīs māsas. Versija”, 2007)
Āksts (V. Šekspīra „Karalis Līrs”, 2006)
Bindings, Alfonss (Ē. M. Remarka „Trīs draugi”, 2006)
Dudukins (A. Ostrovska „Bez vainas vainīgie”, 2006)
Asesors Braks (H. Ibsena “Heda Gablere”, 2005)
Fords (V. Šekspīra “Vindzorieši”, 2005)
Tiesnesis Tečers (M. Tvena “Toms Sojers”, 2005)
Āpsis (E. Blaitones “Pauks un Šmauks”, 2004)
Liel-Upmaliešu tēvs, Zaļkalns (R. Blaumaņa “Aizbirušais avots”, 2004)
Dūdars (R. Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”, 2004)
Mučelis, ķesteris, skolotājs (Ā. Alunāna “Sādžu dakteris”, 2004)
Bārdolfs (P. Šefera “Letisa un mīlašķis”, 2004)
Svešinieks (H. Ibsena “Jūras meita”, 2004)
Viktors Velasko (N. Saimona “Basām kājām pa parku”, 2003)
Timotejs (J. Krosa “Ķeizara trakais”, 2003)
Astrovs (A. Čehova “Tēvocis Vaņa”, 2003)
Mežsargs (K. Briknera “Sarkangalvīte”, 2002)
Klaidonis (R. Tomā “Lamatas”, 2002)
Tēvocis Vasa (B. Nušiča “Ministrienes kundze”, 2002)
Roplainis (R. Blaumaņa „Pazudušais dēls”, 2002) 2001./2002. gada sezonas Spēlmaņu nakts balva kategorijā LABĀKAIS AKTIERIS
Alfs (I.Ābele “Tumšie brieži”, 2001) 2001./2002. gada sezonas Spēlmaņu nakts balva kategorijā LABĀKAIS AKTIERIS
Dorns (A. Čehovs “Kaija”, 2001)
Šaļimovs (M. Gorkija “vasaras ļaudis”, 2000)
Frederiks (I. Pavlova”Paradīzes bērni”, 1999)
Viktors Kareņins (Ļ.Tolstoja “Dzīvais mironis”, 1999)
Miķelšteins (V. Sauleskalna “Meldermeitiņa”, 1998)
Feldhauzens, Grabovskis (brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laiki”, 1998)
Tammaru saimnieks (A. Kicberga “Vilkate”, 1998)
Dujzeseris (J. Janševska “Varkaļu pagasta skolotājs”, 1997)
Bolinbroks (E. Skriba “Glāze ūdens”, 1996)
Žans-Luī (F. Sagānas “Mēs mīlam un mēs dzīvojam”, 1992)
Džeks Česnejs (B. Tomasa, M. Unta “Krustmāte no Brazīlijas”, 1991)
Ārijs Leitass (P. Putniņa “Žēlojiet mūs!”, 1990)
Merkucio (V. Šekspīra “Romeo un Džuljeta”, 1989)
Svilpis (Raiņa “Daugava”, 1988)
Edgars (R. Blaumaņa “Ugunī”, 1987) – LPSR teātru skates balva par izcilu individuālo sniegumu
Toms (A. Eikborna “Kopdzīvošana jeb Normena uzvaras”, 1987)
Ardžuna (R. Tagores “Čitra”, 1986)
Uldis (Raiņa “Pūt, vējiņi!”, 1985)
Jānis (L. Stumbres “Jānis”, 1984)
Makmerfijs (D. Vosermana “Kur dzeguze ligzdu vij”, 1984)
Maurisio (A. Kasonas “Koko mirst stāvus”, 1984)
Miša Jerofejevs (V. Astafjeva “Piedod man!”, 1982)
Kleants (Ž. B. Moljēra “Skopulis”, 1981)
Geilijs Gejs (B. Brehta “Vīrs paliek vīrs”, 1980)
Lauris (P. Putniņa “Pusdūša”, 1980)
Mārtiņš (V. Sauleskalna “Meldermeitiņa”, 1980 un 1991)
Pēters Agārdi (J. Heltaji “Mēmais bruņinieks”, 1979)
Lomas citos teātros:
Vālodze, mācītājs, zemnieks, strēlnieks (J. Lūsēns, M. Zālīte “Kaupēn, mans mīļais”, apvienība ARS NOVA, 2011)
Elzas tēvs, policists, bezpajumtnieks (J. Lūsēna, E. Zālītes “Agrā rūsa”, apvienība ARS NOVA, 2010)
Adums (I. Ābeles „Sala”, JRT, 2009)
Lomas kino un TV:
Zigis („UgunsGrēks”, 2014)
Ričards („Negribu, neGribu, neGribu”, 2003)
Ievainotais (“Bailes”, 1986)
Jānis („Agrā rūsa”, 1979)
Režija:
J. Helda „Nomales bildīte” (2007)
L. Stumbres “Roze” (1992)
M. Zīverta “Pēdējā laiva” (1991)
Balvas:
2004./2005. gada sezonas VDT balva kategorijā „Labākais aktieris otrā plāna lomā” (par lomām izrādē „Aizbirušais avots”)
2001./2002. gada sezonas Latvijas Teātra gada balva un VDT balva kategorijā „Labākais aktieris” (par Alfa lomu izrādē „Tumšie brieži” un Roplaiņa lomu izrādē „Pazudušais dēls”)
1987. gada LPSR teātru skates balva par izcilu individuālo sniegumu (par Edgara lomu izrādē “Ugunī”)