Arnolds Osis

Dzimis: 1954. gada 17. novembris

Dzimis Rīgā. Ieguvis vidējo speciālo radioaparātu būves tehniķa-tehnologa izglītību Rīgas elektromehāniskajā tehnikumā (1974) un pēc tam uzsācis darbu Valmieras drāmas teātrī – sākumā kā skaņu operators. Profesionāla aktiera izglītību ieguvis Valsts teātra mākslas institūtā Maskavā (1983).

Iesācis ar nelielām lomiņām un ielekšanām, 1977. gadā Arnolds iztur teātra iekšējo konkursu un kļūst par pilntiesīgu aktieri, lai drīz vien dotos papildināt profesionālās iemaņas augstskolā. Paralēli aktiera darbam viņš kopš 1997.gada ir teātra galvenais administrators. Tāpēc viņu teātrī var satikt gandrīz vienmēr. Tie, kas atnākuši uz teātri ekskursijā, iepazinuši viņu arī kā lielu sava teātra patriotu, labu vēstures zinātāju un stāstnieku ar neizsmeļamu fantāziju.

Lasīt vairāk

Dzimis: 1954. gada 17. novembris

Dzimis Rīgā. Ieguvis vidējo speciālo radioaparātu būves tehniķa-tehnologa izglītību Rīgas elektromehāniskajā tehnikumā (1974) un pēc tam uzsācis darbu Valmieras drāmas teātrī – sākumā kā skaņu operators. Profesionāla aktiera izglītību ieguvis Valsts teātra mākslas institūtā Maskavā (1983).

Iesācis ar nelielām lomiņām un ielekšanām, 1977. gadā Arnolds iztur teātra iekšējo konkursu un kļūst par pilntiesīgu aktieri, lai drīz vien dotos papildināt profesionālās iemaņas augstskolā. Paralēli aktiera darbam viņš kopš 1997.gada ir teātra galvenais administrators. Tāpēc viņu teātrī var satikt gandrīz vienmēr. Tie, kas atnākuši uz teātri ekskursijā, iepazinuši viņu arī kā lielu sava teātra patriotu, labu vēstures zinātāju un stāstnieku ar neizsmeļamu fantāziju.

Bet skatītāji un kritiķi viņa radītājos skatuves tēlos slavē precizitāti un spēju palaikam mazās lomās ielikt milzumu enerģijas un azarta. Arnolds pieder pie tiem aktieriem, kam ļoti no svara ir kostīma detaļu precizitāte, tēla plastiskās izpausmes, no kurām izaug arī psiholoģija – gaita, stāja, runas un domāšanas ritms, temperaments un rakstura kodols. Ar gadiem viņa varoņos aizvien ciešāk savijas gluži pretējas lietas – profesionāla izklaidētāja apzināta komika un gudra cilvēka eksistenciālās skumjas.

„Arnoldā nemitīgi kūsā enerģija, viņš ir īsts teātra cilvēks, viņam patīk būt notikumu centrā un uzticīgi pildīt pienākumus teātra labā,” tā par viņu saka kolēģi.

„Gandarījumu man sagādā, ja izdodas tas, ko esmu iecerējis,” saka viņš pats. Savukārt brīžos, kad nomāc grūtības, Arnolda sabiedrotie ir laba operas izrāde, pelde baseinā vai sava mauriņa pļaušana.

 

Lomas Valmieras teātrī:

Mācītājs/Kaimiņš Dzintars, Hercogs  (pēc Migela de Servantesa “Dons Kihots”, 2020)

Aimo (E.Hemingvejs “Ardievas ieročiem”, 2019)

Sulainis (Dž.B.Šovs “Pigmalions”, 2018)

Žīds, Mūks, Garīdznieks (A.Puškins “Mazās traģēdijas”, 2017)

Groks-Martinsons (A.Lapiņš “Nepabeigtās kāzas”, 2017)

Džeims Forsters, Gotjē Ralfs, Britu konsuls, Priesteris, Sers Frēnsiss, Tiesnesis Obadijs, Ķīniešu mākleris, Kuģa biļešu tirgotājs, Bansbijs, Ieroču dīleris, Proktors, Vilciena mašīnists, Madžs, Ielu mākslinieks, Kapteinis Ātrums, Kuģa mašīnists (Ž.Verns “80 dienās apkārt zemeslodei”, 2017)

Loma izrādē (pēc A.Suhovo-Kobiļina lugu “Tarelkina nāve” un “Krečinska kāzas” motīviem “Razpļujeva sapņi”, 2016)

Šohins (M.Gorkijs “Zikovi”, 2016 )

Ivans Saveļjevičs Varenuha ( M.Bulgakovs “Meistars un Margarita”, 2015 )

Ceips (A.Brigadere “Maija un Paija”, 2015)

Krustiņu Pēteris, turīgs zemnieks (L.Gundars “Lattia”, 2015)

Jēkabs Kalniņš (L.Gundars “Balle būs”, 2014)

Eskals (V.Šekspīrs “Romeo un Džuljeta”, 2014)

Frederiks Felouzs/Filips (M. Freina “Klusumu! Notiek izrāde!”, 2014)

Toms Vingfīlds (T. Viljamsa “Stikla zvērnīca”, 2014)

Janeks Filinskis (A Lapiņa “Klaidoņa lūgšana”, 2012)

Robērs (M. Bulgakova “Zojkina kvartira”, 2012)

Bretšneiders, iesilušais, leitnants Dubs (J. Hašeka „Šveiks”, 2012)

Ragainais (“KIN DZA DZA”, pēc R. Gabriadzes un G. Danelijas scenārija motīviem, 2011)

Brasē (B.Tomasa “Krustmāte no Brazīlijas”, 2010)

Tramvaja konduktors, komisārs (Ē. Kestnera “Emīls un Berlīnes zēni”, 2009)

Notārs (O.Bagaturijas “Karalis Līrs nabagmājā”, 2009)

Sers Andrejs Eigjūčiks (V. Šekspīra “Divpadsmitā nakts”, 2009)

Irbe (R. Blaumaņa “Indrāni”, 2008)

Uars Bodajevs (A. Ostrovska “Mežs”, 2008)

Vecais, Skolas direktors (B. Leberta “Crazy”, 2008)

Pirmais kapracis (V. Šekspīra “Hamlets”, 2008)

Nikila (H. Vuolijoki „Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes”, 2007)

Skrastiņš (R. Blaumaņa „Nāves ēnā”, 2007)

Osvalds (V. Šekspīra „Karalis Līrs”, 2006)

Ferdiščenko (F. Dostojevska “Idiots”, 2006)

Hase, Bromillers, Jafē, Aloizs, Korists, Kungs „Kaskādē”, Bārmenis sanatorijā (Ē. M. Remarka „Trīs draugi”, 2006)

Grāfs d’Albafiorita (K. Goldoni „Mirandolīna jeb Sirmums bārdā, bet sātans ribās”, 2006)

Tēvs (M. Makdonas „Spilvencilvēks”, 2005)

Advokāts Riversons (M. Tvena “Toms Sojers”, 2005)

Mācītājs Evenss (V. Šekspīra “Vindzorieši”, 2005)

Vāvere Vilis (E.Blaitones “Pauks un Šmauks”, 2004)

Tiesnesis (B. Brehta “Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati”, 2004)

Pēteris (Ā. Alunāna “Sādžu dakteris”, 2004)

Kaupiņš (A. Brigaderes “Maija un Paija”, 2003)

Mediķis (E. Sniedzes “Tie paši oši”, 2003)

Pionieris (A. Vampilova “Pīļu medības”, 2003)

Teļegins (A. Čehova “Tēvocis Vaņa”, 2003)

Skroderis Peksis (K. Briknera “Sarkangalvīte”, 2002)

Policists (R. Tomā “Lamatas”, 2002)

Rista Todorovičs (B. Nušiča “Ministrienes kundze”, 2002)

Augļotājs (A. Eglīša “Kazanovas mētelis”, 2001)

Pieteris (R. Blaumaņa Baltais”, 2001)

Runcis Bazilio (“Buratino”, pēc K. Kollodi un A. Tolstoja pasakām, 2001)

Vīrietis ar picu (J. Tetes “Krustojums ar galveno ceļu”, 2000)

Hanss Ulrihs Vēbers (E. Šņores “Savējie sapratīs”, 1999)

Kabineta šefs Saltikovs (M. Zīverta “Minhauzena precības”, 1998)

Tuntulis (J. Šīrmaņa “Zaķu Lieldienas”, 1996)

Jaunais aktieris (L. Pirandello “Sešas personas meklē autoru”, 1995)

Mazais Luijs (A.Māsēna skatuves komp. “Edith Piaf”,1995)

Viesmīlis (N. Saimona “Apartaments “Plaza” viesnīcā”, 1994)

Džordžs Pritčets (Dž. B. Prīstlija “Zelta aunāda”, 1994)

Žoržs (M. Fermo “Krīt klaudzot durvis”, 1993)

Naums, Aklais (L. Andrejeva “Anatēma”, 1992)

Felikss, Seminārists (V. Sauleskalna “Meldermeitiņa”, 1991)

Gusts (R. Blaumaņa “Pazudušais dēls”, 1990)

Marsels (A. Žerī “Sestais stāvs”, 1990)

Jepihodovs (A. Čehova “Ķiršu dārzs”, 1986)

Bimbo (V. Millera “Atvadu izrāde”, 1985)

Sīkstulis (A. Brigaderes “Sprīdītis”, 1982)

Juris (O. Antona “Kūts lirika”, 1981)

Žaks (Ž. B. Moljēra “Skopulis”, 1981)

Džeraija Džips (B. Brehta “Vīrs paliek vīrs”, 1980)

Biondello (V. Šekspīra „Spītnieces savaldīšana”, 1977)

 

Lomas citos teātros:

Redaktors, romānu pārdevējs, reklāmas vīrs, zemnieks, strēlnieks (J. Lūsēna, M. Zālītes “Kaupēn, mans mīļais”, apvienība ARS NOVA, 2011)

Policists, pārdevējs, bezpajumtnieks (J. Lūsēna, E. Zālītes “Agrā rūsa”, apvienība ARS NOVA, 2010)

Elvis (L. Gundara „Tiritomba 2 jeb Kas notiek pēc laimīgām beigām”, teātris TT, 2003)

Elvis (L. Gundara „Tiritomba jeb Zelta zivtiņa, Teātris TT, 2001, atjaunojums 2009)

Kārlis (L. Gundara „Okeānān kāds svilpj”, Teātris TT, 2000)

 

Lomas kino un TV :

Georgs (TV3 seriāls “UgunsGrēks”, 2011)

Henrijs („Labais cilvēks”, 2007)

Epizodiska loma filmā „Pitons” (2003)

Kārlis („Negribu, negribu, negribu”, 2000)

Loma TV uzvedumā „Balāde par atbrīvotājiem” (1990)

Lasīt mazāk