Astra Baumane

Dzimusi: 1937. gada 19. septembris

Dzimusi Rīgā, beigusi Rīgas 2.vidusskolu. Kopš 1958. gada Valmieras teātris ir aktrises darba vieta, uz kuru viņa atnāca ar Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas teātra fakultātē iegūtām skatuves mākslas zināšanām un pie latviešu baleta meistariem Janīnas Pankrates un Aleksandra Lemberga izkoptu stāju un ķermeņa izteiksmību. Viņas pirmās lomas bija jaunas un daiļas meitenes, gaišie un pozitīvie tēli, kā Maija Annas Brigaderes Maijā un Paijā (1960). Pārvarēt šo lomu vienādību un palikt skatītāju atmiņā Astrai Baumanei palīdzēja muzikalitāte un dejošanas prasme. Nozīmīgs solis aktrises ceļā bija titulloma A. Arbuzova Taņā (1964) – padomju dramaturģijā visai netipiskā lugā ar skumjām beigām.

Astra Baumane spēlējusi daudzas lomas pie dažādiem režisoriem, ikvienu lomu uztverot ar ļoti lielu godprātību un cieņu. Viņas skatuves tēliem bieži vien līdzi nākusi smeldze, kaut kas līdz galam nepateikts un tālab vilinošs. Varbūt tieši tāpēc tik patiesa bija arī viena no pēdējā laika lomām – Aniko gruzīnu dramaturga un režisora Otara Bagaturijas lugā Karalis Līrs nabagmājā. Bijušās balerīnas, tagad – veco ļaužu pansionāta apkopējas lomā Astra nospēlēja krietni vairāk, nekā piedāvāja luga. Tā bija vesela teātra darbarūķīša biogrāfija. Tajā lomā bija gan sīkstums un nesavtīga mākslas mīlēšana, gan cieņa pret jebkuru uzdevumu, gan ilgos gados iegūta stāja un pašcieņa. Izrādē Zojkina kvartira Astra Baumane spēlē kādu pavisam bezatbildīgu dāmu, pīpē tā, ka dūmi griežas gar ausīm, tenko uz nebēdu, atklājot arī sava talanta valšķīgo un komisko šķautni.

Astra Baumane ir neizsmeļams avots, ja vajadzīgas ziņas par esošajiem vai bijušajiem Valmieras teātra māksliniekiem – ikvienu kolēģi viņa raksturos ar humoru, smalkjūtību un aktiera dabas izpratni.

Lomas Valmieras teātrī:

Misis Einsforda (Dž. B. Šovs Pigmalions, 2018)

Astra Baumane, Kultūras ministrijas protokoliste, Mācītāja kundze, Maruža (E. Cērpa Lūcis, 2017)

Muižas ļaudis (pēc A. Ostrovska lugas Mežs motīviem Muiža kaņepēs, 2016)

Pirmā sieviete (Pēc Ž. Lorensas romāna Garie gadi un V. Delmāras kinoscenārija Dodiet ceļu rītdienai motīviem Eņģeļa kreisais spārns, 2015)

Virpa, Saules meita (A. Brigadere Maija un Paija, 2015)

Sieva (R. Blaumanis Raudupiete, 2013)

Trešā bezatbildīgā dāma (M. Bulgakovs Zojkina kvartira, 2012)

Aniko (O. Bagaturija Karalis Līrs nabagmājā, 2009)

Misis Hārpere (M. Tvens Toms Sojers, 2005)

Galma dāma (M. Zīverts Minhauzena precības, 1998)

Karmenita no Minorkas (O. Bouena Klāra Klukste, 1997)

Mona (T. Retigans Dāma bez kamēlijām, 1996)

Terezīna (E. De Filipo Filumena Marturano, 1995)

Misis Tega (Dž. B. Prīstlijs Zelta aunāda, 1994)

Līgava (A. Strindbergs Spoku sonāte, 1994)

Katarina (M. Ēberga Kalpone Gustava, Juhana meita, 1994)

Māte (M. Zālīte Eža kažociņš, 1993)

Benita (G. Priede Jāņu nakti negulēju jeb Jāņi slimnīcā, 1992)

Rideriene (E. Vulfs Svētki Skangalē, 1990)

Berta Ardī (A. Žerī Sestais stāvs, 1990)

Monteki sieva (V. Šekspīrs Romeo un Džuljeta, 1989)

Matilde (A. Deglavs Rīga, 1987, 1996)

Vaidu māte (Rainis Daugava, 1988)

Anna (J. Jaunsudrabiņš Jo pliks, jo traks, 1988)

Etele (I. Indrāne “Zemesvēzi dzirdēt”, 1986)

Magda (J. Krūsvalls Mākoņu krāsas, 1985)

Glēdisa Brega (A. Kronins Kamēr tu pie manis, 1982)

Meitas māte (Rainis Spēlēju, dancoju, 1981)

Žeņa, Eha (O. Antons Kūts lirika, 1981)

Andreja Andrejeviča māte (E. Radzinskis Sieviete ārpus mīlestības un nāves, 1981)

Spulga (G. Priede Vai mēs viņu pazīsim?, 1980)

Zeta (J. Janševskis Bandavā, 1979)

Mezaliansova (V. Majakovskis Pirts, 1978)

Vizma (H. Gulbis Cīrulīši, 1975)

Kaškina (A. Vampilovs Vasaras rītā, 1974)

Aki Agu (A. Līvess Par visām dārgākā, 1973)

Jevlalija Andrejevna (A. Ostrovskis Arī sievietes pārskatās jeb Verdzenes, 1973)

Cīre (A. Brigadere Sievu kari ar Belcebulu, 1972),

Luīze (F. Šillers Mīla un viltus, 1967)

Ieva (A. Grigulis Cilvēki dārzā, 1966)

Ošu Tāle (A. Upītis Zaļā zeme, 1965)

Taņa (A. Arbuzovs Taņa, 1964)

Taiga (I. Indrāne Lazdu laipa, 1963)

Irina (V. Korostiļovs Ticu tev, 1962)

Maija (A. Brigadere Maija un Paija, 1960)

Jukī (H. Feifers Laternu svētki , 1959)

Lasīt mazāk