Dace Everss

Dzimusi: 1954. gada 19. maijs

Dzimusi Braslavā, beigusi Siguldas 1.vidusskolu (1972), Rīgas kultūras un izglītības tehnikuma Režijas nodaļu (1975). Dace Everss Valmieras teātrī ir no tā brīža, kad Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā tika meklēti izrāžu vadītāji. Dace Everss tika pieņemta Valmieras teātrī kā otrās kategorijas aktrise un strādāja par režisora palīdzi septiņus gadus (1975–1982).

Uz skatuves tā pa īstam Dace ir kopš 1981. gada, kad viņa pirmoreiz ieguva lielu lomu. Divas nedēļas pirms pirmizrādes E. Radzinska melodrāmai Sieviete ārpus mīlestības un nāves saslima Inese Ramute, un Māra Ķimele riskēja Marinas lomu uzticēt Dacei. Viņas partnerībā ar Jāni Zariņu toreiz tapa kas trausli kaislīgs un patiess, un pēc gada Dacei Everss piedāvāja kļūt par pilntiesīgu aktrisi. Nu jau viņa ir noteikta Valmieras teātra zīme. Daces profesionālajā izaugsmē būtiska nozīme sadarbībai ar režisori Māru Ķimeli un Feliksu Deiču, kuru izrādēs viņa nospēlējusi lielās klasikas lomas.

Par Daci Everss režisori vienmēr ir kāvušies, jo ar viņu strādāt ir laime – kad režisors tiek uzklausīts un klausīts, saprasts un izpildīts. Dace patiešām var visu – no stalti elegantas vakartērpā žilbinošas dāmas pārvērsties par necilu, vecu aukli, kas apaļās zāles stūrī nemanāmi ada kādu nebeidzamu svīteri. Jo viņa apveltīta ar patiesīguma izjūtu un garīgās dzīves intensitāti. Daces darbu vienmēr raksturojusi absolūta koncentrēšanās, iedziļināšanās tēla iekšējā darbībā, kas tiek atklāta ar lakonisku ārējo zīmējumu, kā arī vienota spēles stila un aktieru ansambļa sajūta. Felikss Deičs par Daci teicis, ka viņa ir aktrise, kas nekad nebeigs pārsteigt.

Dacei Braslavā kopā ar brāli Ediju ir lauku īpašums pie Ķiruma ezera. Dace droši varētu vadīt lielsaimniecību, viņa ir kārtīga saimniekmeita. Savā mežā Dace neļauj medniekiem tramdīt ne zaķus, ne stirnas, ne mežacūkas, ne putnus, jo tie visi ir piederīgi pie Eversu klana, un par savu dzimtu Dace stāv kā klints.

Dace Everss saņēmusi Trīszvaigžņu ordeņa Atzinības krustu (2006).

Lomas Valmieras teātrī:

Violeta Vestone (T. Letss “Osedžas zeme”, 2021)

Dženija (D. Lindsijs-Ebērs “Labie cilvēki”, 2021)

Otrā mūķene, Vējdzirnava, Otrā zemniece, Pirmā Nimfa, Dulcinejas tēls ( (pēc Migela de Servantesa “Dons Kihots”, 2020)

Kalniņkundzīte (A. Zvaigzne “Stubenhocker: Velta Kalniņa istabā”, 2019)

Misis Higinsa (Dž.B.Šovs “Pigmalions”, 2018)

Agate (R.Bredberijs “Fantočini noslēpums, 2018)

Māte (J.Slovackis “Baladīna”, 2018)

Melnā Jātniece (S.Reinsone “Meža meitas”, 2018)

Barons, Saljēri (A.Puškins “Mazās traģēdijas”, 2017)

Māte (A.Kamī “Pārpratums”, 2017)

Roplainiete (R.Blaumanis “Pazudušais dēls”, 2017)

Frīda (“Emmijas laime”, pēc R.V.Fasbindera “Bailes saēd dvēseli” scenārija motīviem, 2016)

Karaliene (Aspazija “Vaidelote”, 2016)

Velta (G.Priede “Smaržo sēnes”, 2015)

Loma izrādē (Aspazija “Sarkanās puķes”, 2015 )

MERI pagājībā aktrise, pēc katorgas metinātāja kapsētā (R.Gabriadze “Sudraba gaisma”, 2015)

Dore Kalniņa (L.Gundars “Balle būs”, 2014)

Sāra Bernāra (Dž.Marells “Saules pelni”, 2014)

Dotija Otlija /misis Klaketa (M.Freins “Klusumu! Notiek izrāde!”, 2014)

Anna Ivanovna Gromeko, sanitāre, mademoiselle Flerī, bēgle, Galiuļina (B. Pasternaks “Doktors Živago”, 2013)

Beikeres kundze (L. Geršs “Taureņi ir brīvi”, 2013)

Madame Ivanova (M. Bulgakovs “Zojkina kvartira”, 2012)

Ogudalova (A. Ostrovskis „Līgava bez pūra”, 2012)

Ella, jaunkundze “Kuklikā” (J. Hašeks „Šveiks”, 2012)

Bebene (L. Gundars “Advents Silmačos”, 2012)

Īva Templa (T. Viljamss “Orfejs pazemē”, 2011)

Taņa (V. Ļevanovs “Gribu, bet baidos”, 2011)

Matilde Dzintars (“Krāsainās pasakas” pēc I.Ziedoņa pasaku” motīviem 2011)

Veronika (A. Lapiņš “Eldorado”, 2010)

Lavīze (R. Blaumanis “No saldenās pudeles”, 2010)

Saulcerīte (Rainis “Zelta zirgs”, 2009) 2009./2010. gada sezonas Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā GADA AKTRISE OTRĀ PLĀNA LOMĀ

Dodo (O. Bagaturija “Karalis Līrs nabagmājā”, 2009)

Upīte (M. Zīverts “Klauns Fiasko”, 2009)

Tante Ziglinde (G. Janovskis “Gredzens uz tilta”, 2009)

Indrānu māte (R. Blaumanis “Indrāni”, 2008)

Vija (E. Sniedze “Līdz pavasarim”, 2008)

Uļita (A. Ostrovskis “Mežs”, 2008) 2007./2008. gada sezonas Spēlmaņu nakts balva kategorijā GADA AKTRISE OTRĀ PLĀNA LOMĀ

Ģertrūde (V. Šekspīrs “Hamlets”, 2008)

Hanna (B. Bjernsons “Bankrots”, 2007)

Marete (A. Kivirehks „Igauņu bēres”, 2007)

Kručiņina (A. Ostrovskis „Bez vainas vainīgie”, 2006) 2005./2006.gada sezonas Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā LABĀKĀ AKTRISE

Ortenzija (K. Goldoni „Mirandolīna jeb Sirmums bārdā, bet sātans ribās”, 2006)

Māte (M. Makdona “Spilvencilvēks”, 2005)

Vizbulīte (J. Jurkāns “Ku–kū…”, 2005)

Krustmāte Pollija (M.Tvens “Toms Sojers”, 2005)

Paulīna Berga (R. Blaumanis “Aizbirušais avots”, 2004)

Pindacīša (R. Blaumanis “Skroderdienas Silmačos”, 2004)

Sarma, Magone, Kalpone (Rainis “Krauklītis”, 2004)

Elīda (H. Ibsena “Jūras meita”, 2004) 2003./2004. gada sezonas Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā LABĀKĀ AKTRISE

Marina (A. Čehova “Tēvocis Vaņa”, 2003)

Ēva (J. Krosa “Ķeizara trakais”, 2003)

Sniedze (L. Stumbres “Letiņi”, 2003)

Živka (B. Nušiča “Ministrienes kundze”, 2002)

Almas māte (T. Viljamsa “Vasara un dūmi”, 2002) 2001./2002.gada sezonas Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā LABĀKĀ AKTRISE

Nadīna Alstera (I. Ābeles “Tumšie brieži”, 2001) 2001./2002.gada sezonas Spēlmaņu nakts balva kategorijā LABĀKĀ AKTRISE

Arkadina (A. Čehova “Kaija”, 2001) 2001./2002. gada sezonas Spēlmaņu nakts balva kategorijā LABĀKĀ AKTRISE

Mērija Popinsa (P. L. Treversas “Mērija Popinsa”, 2000)

Tatjana (N. Ptuškinas “Ziemassvētku sapņi jeb Liktenim tā labpatikās”, 2000)

Alvinga kundze (H. Ibsena “Spoki”, 1999) 1999./2000. gada sezonas Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā LABĀKĀ AKTRISE

Vecāmāte (A. Kicberga “Vilkate”, 1998)

Annuža (brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laiki”, 1998)

Sāra (A. Čehova “Ivanovs”, 1997)

Trīne (R. Blaumaņa “Trīnes grēki”, 1997)

Anna (R. Blaumaņa “Ļaunais gars”, 1996)

Anna Kareņina (Ļ. Tolstoja “Anna Kareņina”, 1996)

Anna Māra (G. Hauptmaņa “Vientuļie”, 1995) 1995./1996. gada sezonas Spēlmaņu nakts balva kategorijā LABĀKĀ AKTRISE

Pameita (L. Pirandello “Sešas personas meklē autoru”, 1995) 1995./1996. gada sezonas Spēlmaņu nakts balva kategorijā LABĀKĀ AKTRISE

Nora (H.Ibsena “Leļļu nams”, 1994) 1994./1995. gada sezonas Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā LABĀKĀ AKTRISE

Gustava (M. Ēbergas “Kalpone Gustava, Juhana meita”, 1994)

Marta Gude (K. Hamsuna “Juhana Nāgela mistērijas”, 1993)

Megija (A. Millera “Pēc grēkā krišanas”, 1993)

Rebeka Vesta (H. Ibsena “Rosmersholma”, 1992, Dailes teātrī)

Roze (L. Stumbres “Roze”, 1992)

Terēze Manžo (G. Grīna “Desmitais”, 1992)

Marija (K. Manjē “Blēzs”, 1991)

Selgas Maruta (M. Zīverta “Pēdējā laiva”, 1991)

Irma (E. Vulfa “Svētki Skangalē”, 1990)

Marta Dauberga (P. Putniņa “Žēlojiet mūs”, 1990)

Anne (L. Stumbres “Nākošpavasar”, 1988)

Kristīne (R. Blaumaņa “Ugunī”, 1987)

Čitra (R. Tagores “Čitra” iestudējumā (1986)

Aņa (A. Čehova “Ķiršu dārzs”, 1986)

Barba (Raiņa “Pūt, vējiņi!”, 1985)

Indra (L. Stumbres “Jānis”, 1984)

Marta Isabella (A. Kasonas “Koki mirst stāvus”, 1984)

Flinna (D. Vosermana “Kur dzeguze ligzdu vij” pēc K. Kīzija, 1984)

Soņa (A. Čehova “Tēvocis Vaņa”, 1983)

Meža māte (A. Brigaderes Sprīdītis”, 1982)

Marina (E. Radzinska “Sieviete ārpus mīlestības un nāves”, 1981)

Leili (O. Antona “Kūts lirika”, 1981)

Lāsma (P. Putniņa “Pusdūša”, 1980)

Geilija Geja sieva (B. Brehta “Vīrs paliek vīrs”, 1980)

Līze (R. Blaumaņa “Indrāni”, 1978)

Lomas citos teātros:

Emīlija Bērziņa, Anna Lediņa, Matilde Grotens (J. Lūsēna, M. Zālītes “Kaupēn, mans mīļais” (ARS NOVA, 2011)

Lomas kino:

Māte (“Sēņotāji”, 2013)

Ieva Lepere (“Zvaigznes no debesīm”, Vācija, 2011)

Princese (J.Vingra “Pēdējais Lāčplēsis”, 2010)

Loma Ivara Tontegores filmā “Apmātība” (2009)

Marta Cīrulīte (“Ziemassvētku jampadracis”, 1993)

Ieva (“Indrāni”, 1991)

Dievlodziņu saimniece (“Vilkaču mantiniece”, 1990)

Krišjāņa Barona māte (“Dzīvīte”, 1989)

Pakalniete (“Aija”, 1987)

Epizodiska loma (“Bailes”, 1986)

Alma Svensone (“Emīla nedarbi”, 1985) –  “Lielā Kristapa” balva kategorijā “Labākā aktrise otrā plāna lomā”

Balvas:

2014./2015.gada sezonas VDT balva kategorijā “Labākā aktrise”
Nominācija 2014./ 2015.gada Latvijas teātra balvai “Spēlmaņu nakts” kategorijā “Gada aktrise otrā plāna lomā”  par Dores Kalniņas lomu izrādē “Balle būs”

2011./2012.gada sezonas VDT balva kategorijā “Labākā aktrise II plāna lomā” (par Ogudalovas lomu izrādē „Līgava bez pūra”)
2010./2011.gada sezonas VDT balva kategorijā “Labākā aktrise” (par Taņas lomu izrādē “Gribu, bet baidos”)
2007./2008.gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā “Gada aktrise otrā plāna lomā” (par Uļitas lomu izrādē “Mežs”)
Lilitas Bērziņas balva par izciliem sasniegumiem aktiermākslā (2006)
2001./2002. gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā „Labākā aktrise” (par Nadīnas Alsteres lomu izrādē „Tumšie brieži”)
1999./2000.gada sezonas VDT balva kategorijā „Labākā aktrise” (par Alvinga kundzes lomu izrādē „Spoki” un Mērijas Popinsas lomu izrādē „Mērija Popinsa”)
1995./1996. gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā „Labākā aktrise” (par Annas Māras lomu izrādē „Vientuļie”, Pameitas lomu izrādē „Sešas personas meklē autoru”)
1995./1996. gada sezonas VDT balva kategorijā „Labākā aktrise” (par Annas Māras lomu izrādē „Vientuļie”, Pameitas lomu izrādē „Sešas personas meklē autoru” un Evelīnas lomu izrādē „Izklaidīgie draugi”)
1994./1995. gada sezonas VDT balva kategorijā „Labākā aktrise” (par Noras lomu izrādē „Leļļu nams”)
1990./1991. gada sezonas VDT balva kategorijā „Labākā aktrise” (par Martas Daubergas lomu izrādē „Žēlojiet mūs!”)

Lasīt mazāk