Dace Everss

Dzimusi: 1954. gada 19. maijs

Dzimusi Braslavā, beigusi Siguldas 1.vidusskolu (1972), Rīgas kultūras un izglītības tehnikuma Režijas nodaļu (1975). Dace Everss Valmieras teātrī ir no tā brīža, kad Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā tika meklēti izrāžu vadītāji. Dace Everss tika pieņemta Valmieras teātrī kā otrās kategorijas aktrise un strādāja par režisora palīdzi septiņus gadus (1975–1982).

Uz skatuves tā pa īstam Dace ir kopš 1981. gada, kad viņa pirmoreiz ieguva lielu lomu. Divas nedēļas pirms pirmizrādes E. Radzinska melodrāmai Sieviete ārpus mīlestības un nāves saslima Inese Ramute, un Māra Ķimele riskēja Marinas lomu uzticēt Dacei. Viņas partnerībā ar Jāni Zariņu toreiz tapa kas trausli kaislīgs un patiess, un pēc gada Dacei Everss piedāvāja kļūt par pilntiesīgu aktrisi. Nu jau viņa ir noteikta Valmieras teātra zīme. Daces profesionālajā izaugsmē būtiska nozīme sadarbībai ar režisori Māru Ķimeli un Feliksu Deiču, kuru izrādēs viņa nospēlējusi lielās klasikas lomas.

Lasīt vairāk

Dzimusi: 1954. gada 19. maijs

Dzimusi Braslavā, beigusi Siguldas 1.vidusskolu (1972), Rīgas kultūras un izglītības tehnikuma Režijas nodaļu (1975). Dace Everss Valmieras teātrī ir no tā brīža, kad Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā tika meklēti izrāžu vadītāji. Dace Everss tika pieņemta Valmieras teātrī kā otrās kategorijas aktrise un strādāja par režisora palīdzi septiņus gadus (1975–1982).

Uz skatuves tā pa īstam Dace ir kopš 1981. gada, kad viņa pirmoreiz ieguva lielu lomu. Divas nedēļas pirms pirmizrādes E. Radzinska melodrāmai Sieviete ārpus mīlestības un nāves saslima Inese Ramute, un Māra Ķimele riskēja Marinas lomu uzticēt Dacei. Viņas partnerībā ar Jāni Zariņu toreiz tapa kas trausli kaislīgs un patiess, un pēc gada Dacei Everss piedāvāja kļūt par pilntiesīgu aktrisi. Nu jau viņa ir noteikta Valmieras teātra zīme. Daces profesionālajā izaugsmē būtiska nozīme sadarbībai ar režisori Māru Ķimeli un Feliksu Deiču, kuru izrādēs viņa nospēlējusi lielās klasikas lomas.

Par Daci Everss režisori vienmēr ir kāvušies, jo ar viņu strādāt ir laime – kad režisors tiek uzklausīts un klausīts, saprasts un izpildīts. Dace patiešām var visu – no stalti elegantas vakartērpā žilbinošas dāmas pārvērsties par necilu, vecu aukli, kas apaļās zāles stūrī nemanāmi ada kādu nebeidzamu svīteri. Jo viņa apveltīta ar patiesīguma izjūtu un garīgās dzīves intensitāti. Daces darbu vienmēr raksturojusi absolūta koncentrēšanās, iedziļināšanās tēla iekšējā darbībā, kas tiek atklāta ar lakonisku ārējo zīmējumu, kā arī vienota spēles stila un aktieru ansambļa sajūta. Felikss Deičs par Daci teicis, ka viņa ir aktrise, kas nekad nebeigs pārsteigt.

Dacei Braslavā kopā ar brāli Ediju ir lauku īpašums pie Ķiruma ezera. Dace droši varētu vadīt lielsaimniecību, viņa ir kārtīga saimniekmeita. Savā mežā Dace neļauj medniekiem tramdīt ne zaķus, ne stirnas, ne mežacūkas, ne putnus, jo tie visi ir piederīgi pie Eversu klana, un par savu dzimtu Dace stāv kā klints.

Dace Everss saņēmusi Trīszvaigžņu ordeņa Atzinības krustu (2006).

 

Lomas Valmieras teātrī:

Violeta Vestone (T. Letss Osedžas zeme, 2021)

Dženija (D. Lindsijs-Ebērs Labie cilvēki, 2021)

Otrā mūķene, Vējdzirnava, Otrā zemniece, Pirmā Nimfa, Dulcinejas tēls ( (pēc Migela de Servantesa Dons Kihots, 2020)

Kalniņkundzīte (A. Zvaigzne Stubenhocker: Velta Kalniņa istabā, 2019)

Misis Higinsa (Dž.B.Šovs Pigmalions, 2018)

Agate (R.Bredberijs Fantočini noslēpums, 2018)

Māte (J.Slovackis Baladīna, 2018)

Melnā Jātniece (S.Reinsone Meža meitas, 2018)

Barons, Saljēri (A.Puškins Mazās traģēdijas, 2017)

Māte (A.Kamī Pārpratums, 2017)

Roplainiete (R.Blaumanis Pazudušais dēls, 2017)

Frīda (Emmijas laime, pēc R.V.Fasbindera Bailes saēd dvēseli scenārija motīviem, 2016)

Karaliene (Aspazija Vaidelote, 2016)

Velta (G.Priede Smaržo sēnes, 2015)

Loma izrādē (Aspazija Sarkanās puķes, 2015 )

MERI pagājībā aktrise, pēc katorgas metinātāja kapsētā (R.Gabriadze Sudraba gaisma, 2015)

Dore Kalniņa (L.Gundars Balle būs, 2014)

Sāra Bernāra (Dž.Marells Saules pelni, 2014)

Dotija Otlija, misis Klaketa (M.Freins Klusumu! Notiek izrāde!, 2014)

Anna Ivanovna Gromeko, sanitāre, mademoiselle Flerī, bēgle, Galiuļina (B. Pasternaks Doktors Živago, 2013)

Beikeres kundze (L. Geršs Taureņi ir brīvi, 2013)

Madame Ivanova (M. Bulgakovs Zojkina kvartira, 2012)

Ogudalova (A. Ostrovskis Līgava bez pūra, 2012)

Ella, jaunkundze Kuklikā (J. Hašeks Šveiks, 2012)

Bebene (L. Gundars Advents Silmačos, 2012)

Īva Templa (T. Viljamss Orfejs pazemē, 2011)

Taņa (V. Ļevanovs Gribu, bet baidos, 2011)

Matilde Dzintars (Krāsainās pasakas, pēc I.Ziedoņa pasaku motīviem 2011)

Veronika (A. Lapiņš Eldorado, 2010)

Lavīze (R. Blaumanis No saldenās pudeles, 2010)

Saulcerīte (Rainis Zelta zirgs, 2009) 2009./2010. gada sezonas Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā GADA AKTRISE OTRĀ PLĀNA LOMĀ

Dodo (O. Bagaturija Karalis Līrs nabagmājā, 2009)

Upīte (M. Zīverts Klauns Fiasko, 2009)

Tante Ziglinde (G. Janovskis Gredzens uz tilta, 2009)

Indrānu māte (R. Blaumanis Indrāni, 2008)

Vija (E. Sniedze Līdz pavasarim, 2008)

Uļita (A. Ostrovskis Mežs, 2008) 2007./2008. gada sezonas Spēlmaņu nakts balva kategorijā GADA AKTRISE OTRĀ PLĀNA LOMĀ

Ģertrūde (V. Šekspīrs Hamlets, 2008)

Hanna (B. Bjernsons Bankrots, 2007)

Marete (A. Kivirehks Igauņu bēres, 2007)

Kručiņina (A. Ostrovskis Bez vainas vainīgie, 2006) 2005./2006.gada sezonas Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā LABĀKĀ AKTRISE

Ortenzija (K. Goldoni Mirandolīna jeb Sirmums bārdā, bet sātans ribās, 2006)

Māte (M. Makdona Spilvencilvēks, 2005)

Vizbulīte (J. Jurkāns Ku–kū…, 2005)

Krustmāte Pollija (M.Tvens Toms Sojers, 2005)

Paulīna Berga (R. Blaumanis Aizbirušais avots, 2004)

Pindacīša (R. Blaumanis Skroderdienas Silmačos, 2004)

Sarma, Magone, Kalpone (Rainis Krauklītis, 2004)

Elīda (H. Ibsens Jūras meita, 2004) 2003./2004. gada sezonas Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā LABĀKĀ AKTRISE

Marina (A. Čehovs Tēvocis Vaņa, 2003)

Ēva (J. Kross Ķeizara trakais, 2003)

Sniedze (L. Stumbre Letiņi, 2003)

Živka (B. Nušičs Ministrienes kundze, 2002)

Almas māte (T. Viljamss Vasara un dūmi, 2002) 2001./2002.gada sezonas Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā LABĀKĀ AKTRISE

Nadīna Alstera (I. Ābele Tumšie brieži, 2001) 2001./2002.gada sezonas Spēlmaņu nakts balva kategorijā LABĀKĀ AKTRISE

Arkadina (A. Čehovs Kaija, 2001) 2001./2002. gada sezonas Spēlmaņu nakts balva kategorijā LABĀKĀ AKTRISE

Mērija Popinsa (P. L. Treversa Mērija Popinsa, 2000)

Tatjana (N. Ptuškina Ziemassvētku sapņi jeb Liktenim tā labpatikās, 2000)

Alvinga kundze (H. Ibsens Spoki, 1999) 1999./2000. gada sezonas Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā LABĀKĀ AKTRISE

Vecāmāte (A. Kicbergs Vilkate, 1998)

Annuža (brāļi Kaudzītes Mērnieku laiki, 1998)

Sāra (A. Čehovs Ivanovs, 1997)

Trīne (R. Blaumanis Trīnes grēki, 1997)

Anna (R. Blaumanis Ļaunais gars, 1996)

Anna Kareņina (Ļ. Tolstojs Anna Kareņina, 1996)

Anna Māra (G. Hauptmanis Vientuļie, 1995) 1995./1996. gada sezonas Spēlmaņu nakts balva kategorijā LABĀKĀ AKTRISE

Pameita (L. Pirandello Sešas personas meklē autoru, 1995) 1995./1996. gada sezonas Spēlmaņu nakts balva kategorijā LABĀKĀ AKTRISE

Nora (H.Ibsens Leļļu nams, 1994) 1994./1995. gada sezonas Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā LABĀKĀ AKTRISE

Gustava (M. Ēberga Kalpone Gustava, Juhana meita, 1994)

Marta Gude (K. Hamsuns Juhana Nāgela mistērijas, 1993)

Megija (A. Millers Pēc grēkā krišanas, 1993)

Rebeka Vesta (H. Ibsens Rosmersholma, 1992, Dailes teātrī)

Roze (L. Stumbre Roze, 1992)

Terēze Manžo (G. Grīns Desmitais, 1992)

Marija (K. Manjē Blēzs, 1991)

Selgas Maruta (M. Zīverts Pēdējā laiva, 1991)

Irma (E. Vulfs Svētki Skangalē, 1990)

Marta Dauberga (P. Putniņš Žēlojiet mūs, 1990)

Anne (L. Stumbre Nākošpavasar, 1988)

Kristīne (R. Blaumanis Ugunī, 1987)

Čitra (R. Tagore Čitra, 1986)

Aņa (A. Čehovs Ķiršu dārzs, 1986)

Barba (Rainis Pūt, vējiņi!, 1985)

Indra (L. Stumbre  Jānis, 1984)

Marta Isabella (A. Kasona Koki mirst stāvus, 1984)

Flinna (D. Vosermans Kur dzeguze ligzdu vij pēc K. Kīzija, 1984)

Soņa (A. Čehovs Tēvocis Vaņa, 1983)

Meža māte (A. Brigadere Sprīdītis, 1982)

Marina (E. Radzinskis Sieviete ārpus mīlestības un nāves, 1981)

Leili (O. Antons Kūts lirika, 1981)

Lāsma (P. Putniņš Pusdūša, 1980)

Geilija Geja sieva (B. Brehts Vīrs paliek vīrs, 1980)

Līze (R. Blaumanis Indrāni, 1978)

 

Lomas citos teātros:

Emīlija Bērziņa, Anna Lediņa, Matilde Grotens (J. Lūsēna, M. Zālītes Kaupēn, mans mīļais (ARS NOVA, 2011)

 

Lomas kino:

Māte (Sēņotāji, 2013)

Ieva Lepere (Zvaigznes no debesīm, Vācija, 2011)

Princese (J.Vingra Pēdējais Lāčplēsis, 2010)

Loma Ivara Tontegores filmā Apmātība (2009)

Marta Cīrulīte (Ziemassvētku jampadracis, 1993)

Ieva (Indrāni, 1991)

Dievlodziņu saimniece (Vilkaču mantiniece, 1990)

Krišjāņa Barona māte (Dzīvīte, 1989)

Pakalniete (Aija, 1987)

Epizodiska loma (Bailes, 1986)

Alma Svensone (Emīla nedarbi, 1985) – Lielā Kristapa balva kategorijā LABĀKĀ AKTRISE OTRĀ PLĀNA LOMĀ

 

Balvas:

2014./2015.gada sezonas VDT balva kategorijā LABĀKĀ AKTRISE

Nominācija 2014./ 2015.gada Latvijas teātra balvai Spēlmaņu nakts kategorijā GADA AKTRISE OTRĀ PLĀNA LOMĀ  par Dores Kalniņas lomu izrādē Balle būs

2011./2012.gada sezonas VDT balva kategorijā LABĀKĀ AKTRISE OTRĀ PLĀNA LOMĀ (par Ogudalovas lomu izrādē Līgava bez pūra)

2010./2011.gada sezonas VDT balva kategorijā LABĀKĀ AKTRISE (par Taņas lomu izrādē Gribu, bet baidos)
2007./2008.gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā GADA AKTRISE OTRĀ PLĀNA LOMĀ (par Uļitas lomu izrādē Mežs)
Lilitas Bērziņas balva par izciliem sasniegumiem aktiermākslā (2006)
2001./2002. gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā LABĀKĀ AKTRISE (par Nadīnas Alsteres lomu izrādē Tumšie brieži)
1999./2000.gada sezonas VDT balva kategorijā LABĀKĀ AKTRISE (par Alvinga kundzes lomu izrādē Spoki un Mērijas Popinsas lomu izrādē Mērija Popinsa)
1995./1996. gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā LABĀKĀ AKTRISE (par Annas Māras lomu izrādē Vientuļie, Pameitas lomu izrādē Sešas personas meklē autoru)
1995./1996. gada sezonas VDT balva kategorijā LABĀKĀ AKTRISE (par Annas Māras lomu izrādē Vientuļie, Pameitas lomu izrādē Sešas personas meklē autoru un Evelīnas lomu izrādē Izklaidīgie draugi)
1994./1995. gada sezonas VDT balva kategorijā LABĀKĀ AKTRISE (par Noras lomu izrādē Leļļu nams)
1990./1991. gada sezonas VDT balva kategorijā LABĀKĀ AKTRISE (par Martas Daubergas lomu izrādē Žēlojiet mūs!)

Lasīt mazāk