Ināra Ieviņa

Dzimusi: 1937. gada 12. jūlijs

Dzimusi Daugavpilī, beigusi Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu (1955), Ināra Ieviņa, pirms 1961. gadā nonāca Valmieras teātrī, paguva kļūt par Dundagas kultūras nama māksliniecisko vadītāju, bet no 1959. gada līdz slēgšanas brīdim strādāja par suflieri, izrāžu vadītāju un aktrisi Daugavpils Muzikāli dramatiskajā teātrī. Profesionālas aktrises diplomu Konservatorijas Teātra fakultātē viņa ieguva tikai 1970. gadā.

Kolēģi viņu sauc tikai par Ievu. Tas nav tikai atvasinājums no uzvārda, šo vārdu kā savu apzinās arī viņa pati. Un tas ļoti labi raksturo aktrisi: ievas burvību nevar nepamanīt tajā brīdī, kad tā uzziedējusi. Bet par Ināru Ieviņu savulaik Oļģerts Kroders rakstīja, ka „viņas skaistums atplaukst vienlaikus ar dvēseles pavēršanos, ar garīgu radošu koncentrāciju, un vispilnīgāk tas notiek uz skatuves”.

60. un 70. gadu mijā, kad Latvijā un Valmierā īpaši, pateicoties Kroderam un Mārai Ķimelei, ieplūst modernā teātra vēsmas, Ināra Ieviņa ir viena no spilgtākajām intelektuālā aktiera tipa pārstāvēm. Taču tas nemazina jūtu spēku, ko viņa ieliek savās lomās – toties padara tās asākas un mērķtiecīgākas. Tas ir laiks, kad top Ievas nozīmīgākās lomas, ar kurām viņa droši nostājas līdzās tādiem meistariem kā Uldis Pūcītis, Jānis Zariņš, Antra Liedskalniņa, Dina Kuple. Par daiļrades virsotni kļūst titulloma Ž. Anuija traģēdijā Mēdeja Māras Ķimeles iestudējumā. Tā ir izrāde leģenda: pirmā Latvijā, kas tapusi ārpus teātra telpām, baznīcā, kas sakāpinātajām jūtām piešķir pavisam citu garīgu dimensiju. Režisores rosināta, aktrise ietiecas tik dziļos dvēseles bezdibeņos, atklāj tik tumšas un mežonīgas kaislības, ka viņas bezbailība un profesionalitāte izsauc vislielāko cieņu un apbrīnu, ko vien spēj sniegt skatītāji un kritika.

Ievas mīļākā grāmata (vismaz viena no tādām) ir … sinonīmu vārdnīca. Katrs lomas vārds tiek svērts, tulkojumam meklētas nianses, izsvērtas noskaņas, lai pēc iespējas precīzāk izteiktu varoņa būtību, tiktu tuvāk sākumā nepazīstamā cilvēka raksturam. Saprast, izštukot, sajust un tad ar pilnu krūtī iekšā! Tāds varētu būt Ināras Ieviņas ceļš pretim tam svētīgajam brīdim,– tie atkal ir Krodera vārdi – „kad sākas jauna dzīve – it kā zieds būtu atplaucis un pavēries mūsu acu priekšā. It kā bērns būtu pirmoreiz pasmaidījis.”

Lomas Valmieras teātrī:

Paula Borherta (“Emmijas laime” pēc R.V.Fasbinera “Bailes saēd dvēseli” scenārija motīviem, 2016)

Voiņicka (A. Čehova “Mežainis”, 2012)

Aniko (O. Bagaturijas “Karalis Līrs nabagmājā”, 2009)

Tante Ziglinde (G. Janovska “Gredzens uz tilta”, 2009)

Lopkope (H. Vuolijoki „Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes”, 2007)

Galčiha (A. Ostrovska „Bez vainas vainīgie”, 2006)

Duglasa atraitne (M. Tvena “Toms Sojers”, 2005)

Bebene (R. Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”, 2004)

Elza (E. Sniedzes “Tie paši oši”, 2003)

Marta (L. Stumbres “Letiņi”, 2003)

Māte (K. Briknera “Sarkangalvīte”, 2002)

Misis Besita (T. Viljamsa “Vasara un dūmi”, 2002)

Pupiņa (R. Blaumaņa “Baltais”, 2001) –  2000./2001. gada Spēlmaņu nakts balva kategorijā LABĀKĀ AKTRISE OTRĀ PLĀNA LOMĀ

Karlīne Gertner (Ā. Alunāna “Draudzes bazārs”, 2000)

Māte (Ā. Kērtesa “Atraitnes”, 1999)

Venēra (F. K. Krēca „Brauciens pēc laimes”, 1998)

Līzbete (V. Belševicas „Tās dullās Paulīnes dēļ”, 1998)

Avdotja Nazarovna (A. Čehova „Ivanovs”,1997)

Jāņa māte (R. Blaumaņa „Ļaunais gars”, 1996)

Smilgumiete, Ziņu Dore (Zeiboltu Jēkaba “Mājas naids”, 1996)

Violeta (Ģ. Urbana “Visām pelēm garšo siers”, 1996)

Māte (L. Pirandello “Sešas personas meklē autoru”, 1995)

Viņa (A. Kamī “Svešinieks”, 1994)

Lēdija Ledmilla (Dž. B. Prīstlija “Zelta aunāda”, 1994)

Mollija Īgana (V. Gibsona „Baltas rozes, rozā ziloņi”, 1994)

Māte (A. Millera “Pēc grēkā krišanas”, 1993)

Telma (M. Normenas “Ar labu nakti, māt!”, 1993)

Pamela (Dž. Patrika „Dārgā Pamela”, 1992)

Manžo kundze (G. Grīna “Desmitais”, 1992)

Karljē kundze (K. Manjē „Blēzs”, 1991)

Rideriene (E. Vulfa “Svētki Skangalē”, 1990)

Evarte (P. Putniņa “Žēlojiet mūs”, 1990)

Alīda (M. Dišleres “Kraujēnu mantinieki”, 1989)

Katrīna (L. Stumbres “Nākošpavasar”, 1988)

Zotova (M. Šatrova “Sirdsapziņas diktatūra”, 1987)

Horsta madama, Jāņa māte (R.Blaumaņa „Ugunī”, 1987)

Šarlote (A.Čehova „Ķiršu dārzs”, 1986)

Etele (I. Indrānes “Zemesvēzi dzirdēt”, 1986)

Maije (H. Raudsepa “Mārtiņciems”, 1985)

Rečida (D. Vosermana „Kur dzeguze ligzdu vij”, 1984)

Paulīna (V. Arro “Piecas romances vecā mājā”, 1983)

Voiņicka (A. Čehova “Tēvocis Vaņa”, 1983)

Lidas māte (V. Astafjeva “Piedod man!”, 1982)

Vera (E. Radzinska “Sieviete ārpus mīlestības un nāves”, 1981)

Dēla māte (Raiņa “Spēlēju, dancoju”, 1981)

Buša (V. Sauleskalna “Meldermeitiņa”, 1980)

Leonarda (G. Priedes “Vai mēs viņu pazīsim?”, 1980)

Baronese Terēze (J. Janševska „Bandavā”, 1979)

Sudakova sieva (V. Rozova “Medņa ligzda”, 1979)

Ieva (R. Blaumaņa „Indrāni”, 1978)

Ellena Čeizena (K. Higinsa, Ž. K. Karjera “Harolds un Moda”, 1978)

Deividsone (V. S. Moems „Lietus”, 1975)

Marta (Z. Posmišas „Pasažiere”, 1975) – XVII Latvijas PSR Teātra pavasara individuālā balva

Mēdeja (Ž. Anuija „Mēdeja”, 1975) – XVII Latvijas PSR Teātra pavasara individuālā balva

Olga (A. Čehova „Trīs māsas”, 1974) – XVII Latvijas PSR Teātra pavasara individuālā balva

Lovīsa (H. Vuolijoki “Niskavuori Heta”, 1974)

Kaškina (A. Vampilova “Vasaras rītā”, 1974)

Natālija Janovska (I. Indrānes „Cepure ar kastaņiem”, 1973)

Hanelore (Z. Skujiņa “Brunču medības”, 1972)

Boila (A. Kristi „Peļu slazds”, 1971)

Inga (V. Ježova „Lakstīgalu nakts”, 1971)

Darja Dmitrijevna (A. Tolstoja „Sāpju ceļi”, 1970) – XIII Latvijas PSR Teātra biedrības individuālā balva

Marta (Z. Posmišas „Pasažiere”, 1970)

Ņina (V. Rozova „No vakara līdz pusdienai”, 1969)

Heļa (L. Zorina „Varšavas melodija”, 1967)

Ļika (A. Arbuzova „Mans nabaga Marats”, 1965)

Ņura (V. Rozova „Kāzu dienā”, 1964, 1969)

Zenta (V. Lāča „Zvejnieka dēls”, 1963)

Munda (P. Pētersona „Man trīsdesmit gadu”, 1962)

Balvas:

VDT balva par mūža ieguldījumu (2004)
2000./2001. gada sezonas Latvijas Teātra gada balva un VDT balva kategorijā „Labākā aktrise otrā plāna lomā” (par Pupiņas lomu izrādē „Baltais”)
1992./1993. gada sezonas VDT balva kategorijā „Labākā aktrise” (par Pamelas lomu izrādē „Dārgā Pamela”)
1975. gada XVII Latvijas PSR Teātra pavasara individuālā balva par Mēdejas lomu izrādē “Mēdeja”, Martu izrādē “Pasažiere”, Olgas lomu izrādē “Trīs māsas”.
LPSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece (1971)
1970. gada XIII Latvijas PSR Teātra biedrības individuālā balva (par Darjas Dmitrijevnas lomu izrādē “Sāpju ceļi”)
1964. gada IX Teātru pavasara LTB individuālā prēmija (par Zentas lomu izrādē “Zvejnieka dēls” un Ņuras lomu izrādē “Kāzu dienā”)

Lasīt mazāk