Ināra Ieviņa

Dzimusi: 1937. gada 12. jūlijs

Dzimusi Daugavpilī, beigusi Rīgas Kultūras un Izglītības darbinieku tehnikumu (1955). Ināra Ieviņa, pirms 1961. gadā nonāca Valmieras teātrī, paguva kļūt par Dundagas kultūras nama māksliniecisko vadītāju, bet no 1959. gada līdz slēgšanas brīdim strādāja par suflieri, izrāžu vadītāju un aktrisi Daugavpils Muzikāli dramatiskajā teātrī. Profesionālas aktrises diplomu Latvijas Valsts Konservatorijas Teātra fakultātē viņa ieguva tikai 1970. gadā.

Kolēģi viņu sauc tikai par Ievu. Tas nav tikai atvasinājums no uzvārda, šo vārdu kā savu apzinās arī viņa pati. Un tas ļoti labi raksturo aktrisi: ievas burvību nevar nepamanīt tajā brīdī, kad tā uzziedējusi. Bet par Ināru Ieviņu savulaik Oļģerts Kroders rakstīja, ka „viņas skaistums atplaukst vienlaikus ar dvēseles pavēršanos, ar garīgu radošu koncentrāciju, un vispilnīgāk tas notiek uz skatuves”.

60. un 70. gadu mijā, kad Latvijā un Valmierā īpaši, pateicoties Kroderam un Mārai Ķimelei, ieplūst modernā teātra vēsmas, Ināra Ieviņa ir viena no spilgtākajām intelektuālā aktiera tipa pārstāvēm. Taču tas nemazina jūtu spēku, ko viņa ieliek savās lomās, toties padara tās asākas un mērķtiecīgākas. Tas ir laiks, kad top Ievas nozīmīgākās lomas, ar kurām viņa droši nostājas līdzās tādiem meistariem, kā Uldis Pūcītis, Jānis Zariņš, Antra Liedskalniņa, Dina Kuple. Par daiļrades virsotni kļūst titulloma Ž. Anuija traģēdijā Mēdeja Māras Ķimeles iestudējumā. Tā ir izrāde leģenda – pirmā Latvijā, kas tapusi ārpus teātra telpām, baznīcā, kas sakāpinātajām jūtām piešķir pavisam citu garīgu dimensiju. Režisores rosināta, aktrise ietiecas tik dziļos dvēseles bezdibeņos, atklāj tik tumšas un mežonīgas kaislības, ka viņas bezbailība un profesionalitāte izsauc vislielāko cieņu un apbrīnu, ko vien spēj sniegt skatītāji un kritika.

Ievas mīļākā grāmata (vismaz viena no tādām) ir … sinonīmu vārdnīca. Katrs lomas vārds tiek svērts, tulkojumam meklētas nianses, izsvērtas noskaņas, lai pēc iespējas precīzāk izteiktu varoņa būtību, tiktu tuvāk sākumā nepazīstamā cilvēka raksturam. Saprast, izštukot, sajust un tad ar pilnu krūtī iekšā! Tāds varētu būt Ināras Ieviņas ceļš pretim tam svētīgajam brīdim,– tie atkal ir Krodera vārdi – „kad sākas jauna dzīve – it kā zieds būtu atplaucis un pavēries mūsu acu priekšā. It kā bērns būtu pirmoreiz pasmaidījis.”

Lomas Valmieras teātrī:

Paula Borherta (Emmijas laime pēc R. V. Fasbinera Bailes saēd dvēseli scenārija motīviem, 2016)

Voiņicka (A. Čehovs Mežainis, 2012)

Aniko (O. Bagaturija Karalis Līrs nabagmājā, 2009)

Tante Ziglinde (G. Janovskis Gredzens uz tilta, 2009)

Lopkope (H. Vuolijoki Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes, 2007)

Galčiha (A. Ostrovskis Bez vainas vainīgie, 2006)

Duglasa atraitne (M. Tvens Toms Sojers, 2005)

Bebene (R. Blaumanis Skroderdienas Silmačos, 2004)

Elza (E. Sniedze Tie paši oši, 2003)

Marta (L. Stumbre Letiņi, 2003)

Māte (K. Brikners Sarkangalvīte, 2002)

Misis Besita (T. Viljamss Vasara un dūmi, 2002)

Pupiņa (R. Blaumanis Baltais, 2001), 2000./2001. gada Spēlmaņu nakts balva kategorijā LABĀKĀ AKTRISE OTRĀ PLĀNA LOMĀ

Karlīne Gertner (Ā. Alunāna Draudzes bazārs, 2000)

Māte (Ā. Kērtess Atraitnes, 1999)

Venēra (F. K. Krēcs Brauciens pēc laimes, 1998)

Līzbete (V. Belševica Tās dullās Paulīnes dēļ, 1998)

Avdotja Nazarovna (A. Čehovs Ivanovs,1997)

Jāņa māte (R. Blaumanis Ļaunais gars, 1996)

Smilgumiete, Ziņu Dore (Zeiboltu Jēkabs Mājas naids, 1996)

Violeta (Ģ. Urbans Visām pelēm garšo siers, 1996)

Māte (L. Pirandello Sešas personas meklē autoru, 1995)

Viņa (A. Kamī Svešinieks, 1994)

Lēdija Ledmilla (Dž. B. Prīstlijs Zelta aunāda, 1994)

Mollija Īgana (V. Gibsons Baltas rozes, rozā ziloņi, 1994)

Māte (A. Millers Pēc grēkā krišanas, 1993)

Telma (M. Normena Ar labu nakti, māt!, 1993)

Pamela (Dž. Patriks Dārgā Pamela, 1992)

Manžo kundze (G. Grīns Desmitais, 1992)

Karljē kundze (K. Manjē Blēzs, 1991)

Rideriene (E. Vulfs Svētki Skangalē, 1990)

Evarte (P. Putniņš Žēlojiet mūs, 1990)

Alīda (M. Dišlere Kraujēnu mantinieki, 1989)

Katrīna (L. Stumbre Nākošpavasar, 1988)

Zotova (M. Šatrovs Sirdsapziņas diktatūra, 1987)

Horsta madama, Jāņa māte (R. Blaumanis Ugunī, 1987)

Šarlote (A. Čehovs Ķiršu dārzs, 1986)

Etele (I. Indrāne Zemesvēzi dzirdēt, 1986)

Maije (H. Raudseps Mārtiņciems, 1985)

Rečida (D. Vosermans Kur dzeguze ligzdu vij, 1984)

Paulīna (V. Arro Piecas romances vecā mājā, 1983)

Voiņicka (A. Čehovs Tēvocis Vaņa, 1983)

Lidas māte (V. Astafjevs Piedod man!, 1982)

Vera (E. Radzinskis Sieviete ārpus mīlestības un nāves, 1981)

Dēla māte (Rainis Spēlēju, dancoju, 1981)

Buša (V. Sauleskalns Meldermeitiņa, 1980)

Leonarda (G. Priede Vai mēs viņu pazīsim?, 1980)

Baronese Terēze (J. Janševskis Bandavā, 1979)

Sudakova sieva (V. Rozovs Medņa ligzda, 1979)

Ieva (R. Blaumanis Indrāni, 1978)

Ellena Čeizena (K. Higinss, Ž. K. Karjers Harolds un Moda, 1978)

Deividsone (V. S. Moems Lietus, 1975)

Marta (Z. Posmiša Pasažiere, 1975), XVII Latvijas PSR Teātra pavasara individuālā balva

Mēdeja (Ž. Anuijs Mēdeja, 1975), XVII Latvijas PSR Teātra pavasara individuālā balva

Olga (A. Čehovs Trīs māsas, 1974), XVII Latvijas PSR Teātra pavasara individuālā balva

Lovīsa (H. Vuolijoki Niskavuori Heta, 1974)

Kaškina (A. Vampilovs Vasaras rītā, 1974)

Natālija Janovska (I. Indrāne Cepure ar kastaņiem, 1973)

Hanelore (Z. Skujiņš Brunču medības, 1972)

Boila (A. Kristi Peļu slazds, 1971)

Inga (V. Ježovs Lakstīgalu nakts, 1971)

Darja Dmitrijevna (A. Tolstojs Sāpju ceļi, 1970), XIII Latvijas PSR Teātra biedrības individuālā balva

Marta (Z. Posmiša Pasažiere, 1970)

Ņina (V. Rozovs No vakara līdz pusdienai, 1969)

Heļa (L. Zorins Varšavas melodija, 1967)

Ļika (A. Arbuzovs Mans nabaga Marats, 1965)

Ņura (V. Rozovs Kāzu dienā, 1964, 1969)

Zenta (V. Lācis Zvejnieka dēls, 1963)

Munda (P. Pētersons Man trīsdesmit gadu, 1962)

Balvas:

VDT balva par mūža ieguldījumu (2004)
2000./2001. gada sezonas Latvijas Teātra gada balva un VDT balva kategorijā Labākā aktrise otrā plāna lomā (par Pupiņas lomu izrādē Baltais)
1992./1993. gada sezonas VDT balva kategorijā Labākā aktrise (par Pamelas lomu izrādē Dārgā Pamela)
1975. gada XVII Latvijas PSR Teātra pavasara individuālā balva par Mēdejas lomu izrādē Mēdeja, Martu izrādē Pasažiere, Olgas lomu izrādē Trīs māsas
LPSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece (1971)
1970. gada XIII Latvijas PSR Teātra biedrības individuālā balva (par Darjas Dmitrijevnas lomu izrādē Sāpju ceļi)
1964. gada IX Teātru pavasara LTB individuālā prēmija (par Zentas lomu izrādē Zvejnieka dēls un Ņuras lomu izrādē Kāzu dienā)

Lasīt mazāk