Jānis Znotiņš
Dzimis: 1983. gada 6. aprīlis
Dzimis Kandavā, pabeidzis Kandavas vidusskolu (2002), absolvējis Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultāti (2005), Latvijas Kultūras akadēmijā apguvis Dramatiskā teātra režijas programmu (2013).
Režijas kursa vadītāja Indra Roga par Jāni raksta: „Neprātīga materiāla izvēle – dzīves smagās un paradoksālās puses, dažādu nepieradināto, ārpusnormas cilvēku pētniecība. Humors. Varbūt pat melnais humors. Patriotisms. Minimālisms. Pirmā izrāde, skolas uzdevums – Tērbatas ielas dzīvoklī ar traku pašu radītu mūziku un diviem revolūciju alkstošiem garmatainiem čaļiem un tagad Valmieras teātrī prāta un pārsātinājuma dēļ pastrādātas slepkavības pētniecība. Traka un vidusmēra cilvēkam nezināma underground pasaule. Reiņa Suhanova absolūts ilgstošs sabiedrotais.”
Dzimis: 1983. gada 6. aprīlis
Dzimis Kandavā, pabeidzis Kandavas vidusskolu (2002), absolvējis Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultāti (2005), Latvijas Kultūras akadēmijā apguvis Dramatiskā teātra režijas programmu (2013).
Režijas kursa vadītāja Indra Roga par Jāni raksta: „Neprātīga materiāla izvēle – dzīves smagās un paradoksālās puses, dažādu nepieradināto, ārpusnormas cilvēku pētniecība. Humors. Varbūt pat melnais humors. Patriotisms. Minimālisms. Pirmā izrāde, skolas uzdevums – Tērbatas ielas dzīvoklī ar traku pašu radītu mūziku un diviem revolūciju alkstošiem garmatainiem čaļiem un tagad Valmieras teātrī prāta un pārsātinājuma dēļ pastrādātas slepkavības pētniecība. Traka un vidusmēra cilvēkam nezināma underground pasaule. Reiņa Suhanova absolūts ilgstošs sabiedrotais.”
Pats Jānis gan apgalvo, ka nezinot, kāpēc izvēlas tādus drūmos materiālus kā Virve, Siltumnīca – „Laikam tāpēc, ka pašam dzīve ir laba!”
Cits Jāņa paradokss ir tas, ka, vienojies ar aktieriem par smagajiem jautājumiem, kas ielikti dramaturģijā un atklājami izrādē, Jānis prot pašu mēģinājuma procesu vadīt bez saspringuma un histērijām, paļaujoties uz to, ka teātra spēlēšana ir profesija ar saviem stingriem pamatiem un likumiem. Tos viņš turpina pētīt arī pats, jo mācīšanās, liekas, ir viens no viņa pamatstāvokļiem.
Režija Valmieras teātrī:
A. Muižniece “Mēs, rokss, sekss un PSRS” (2022) 2021./2022.gada sezonas Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā GADA IZRĀDE BĒRNIEM UN/VAI PUSAUDŽIEM
Pēc R. Ezeras “Cilvēkam vajag suni” (2020)
J.Tellere “Nekas” (2018)
A.Brigadere “Dievs. Daba. Darbs” (2018) 2017./ 2018. gada sezonas Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā GADA IZRĀDE BĒRNIEM
Valdis “Staburaga bērni” (2017)
H.Gulbis “Medību pils” (2016)
Ē.Vilsona “Debesis ir mums” (2015)
H. Pintera „Siltumnīca” (2014)
P. Hamiltona „Virve” (diplomdarbs, 2013)
A. Eglīša “Bezkaunīgie veči” (kopā ar R. Suhanovu, 2012)
Koncertuzvedums “Tavas saknes tavā zemē” (kopā ar R. Suhanovu, 2011)
Lomas Valmieras teātrī:
Jancis (Valdis “Staburaga bērni”, 2017)
El Hedi ben Salem M’Barek Mohamed Mustafa, saukts Ali (“Emmijas laime”, pēc R.V.Fasbindera “Bailes saēd dvēseli” scenārija motīviem, 2016)
Volands ( M.Bulgakovs “Meistars un Margarita”, 2015)
Jānis Smiltēns (Lauris Gundars “Balle būs”, 2014)
