Juris Laviņš
Dzimis: 1942. gada 25. aprīlis
Dzimis Rīgā. Mācījies Rīgas 1.vidusskolā, Raiņa 8. vakara vidusskolā, Rīgas Industriālajā politehnikumā (1956-58). Pēc Dailes teātra 3. studijas beigšanas (1962) strādājis Liepājas teātrī, Drāmas (tagad – Nacionālajā) teātrī. Valmieras Drāmas teātra aktieris kopš 1977. gada.
Teātrī Juris Laviņš atradies kopš mazām dienām – vecāki strādāja Operā, bet agros jaunības gados viņš pats tur piestrādāja par mīmistu. Pazīdams teātri līdz pašam dziļumam, viņš spēja pieiet klāt Eduardam Smiļģim un tieši noprasīt – ir vai nav vērts kļūt par aktieri. Smiļģis, kam vīrišķīga stāja un skaņa balss allaž ir aktieros patikusi, uzlicis jauneklim roku uz pleca un svinīgi teicis: „Teātris jums būs tēva vietā.”
Dzimis: 1942. gada 25. aprīlis
Dzimis Rīgā. Mācījies Rīgas 1.vidusskolā, Raiņa 8. vakara vidusskolā, Rīgas Industriālajā politehnikumā (1956-58). Pēc Dailes teātra 3. studijas beigšanas (1962) strādājis Liepājas teātrī, Drāmas (tagad – Nacionālajā) teātrī. Valmieras Drāmas teātra aktieris kopš 1977. gada.
Teātrī Juris Laviņš atradies kopš mazām dienām – vecāki strādāja Operā, bet agros jaunības gados viņš pats tur piestrādāja par mīmistu. Pazīdams teātri līdz pašam dziļumam, viņš spēja pieiet klāt Eduardam Smiļģim un tieši noprasīt – ir vai nav vērts kļūt par aktieri. Smiļģis, kam vīrišķīga stāja un skaņa balss allaž ir aktieros patikusi, uzlicis jauneklim roku uz pleca un svinīgi teicis: „Teātris jums būs tēva vietā.”
Juris Laviņš mācījās Dailes teātra III studijā, kurā uzņēma pāri pussimtam audzēkņu, bet pārāk ar tiem neauklējās un darbu pēc beigšanas negarantēja. Tomēr daudzi izturēja un kļuva par latviešu teātrim ļoti svarīgiem māksliniekiem – kā Astrīda Kairiša, Helga Dancberga, Olga Dreģe, Juris Strenga. Juris Laviņš ir kauls no viņu kaula: šos aktierus apvieno liela patstāvība un darbaspējas, bet arī zināma savrupība un noslēgtība.
Pats aktieris atzīst, ka uz Valmieras teātri atnācis tāpēc, ka viņu vilinājuši Māras Ķimeles režijas darbi. Un, kaut arī nozīmīgas lomas spēlētas visu Valmieras režisoru izrādēs, tieši Ķimele visprecīzāk pratusi uzminēt viņa cilvēcisko kodolu un ielikt to tādos skatuves tēlos kā Astrovs A. Čehova Tēvocī Vaņā, par ārstu izskolojies zemnieks, vai Bromdens, klusējošais indiāņu virsaitis no izrādes Kur dzeguze ligzdu vij.
Lomas Valmieras teātrī:
Dakteris Kozlovskis (pēc franču filmas “La femme de mon pote” “Paliec sveiks, draugs…”, 2020)
Sētnieks Jēkabsons, tirgotājs, cilvēks stacijā (pēc R. Ezeras “Cilvēkam vajag suni”, 2020)
Majors (E.Hemingvejs “Ardievas ieročiem”, 2019)
Viesmīlis (Ž.Anuijs “Eiridīke”, 2017)
Angermeijera kungs (“Emmijas laime”, pēc R.V.Fasbindera “Bailes saēd dvēseli” scenārija motīviem, 2016)
Knuts Brūvīks (H.Ibsens “Celtnieks Sūlness”, 2016)
Hennings (Pēc Ž.Lorensas romāna “Garie gadi” un V.Delmāras kinoscenārija “Dodiet ceļu rītdienai” motīviem “Eņģeļa kreisais spārns”, 2015)
Kaupiņš; arī Skritals (A.Brigadere “Maija un Paija”, 2015)
Selsdons Moubrejs (M. Freina “Klusumu! Notiek izrāde!”, 2014)
“Verdenas” saimnieks (Ē. M. Remarka “Triumfa arka”, 2013)
Ādams (P. Hamiltona “Virve”, 2013)
Gavrila (A. Ostrovska „Līgava bez pūra”, 2012)
Palivecs, Baluns (J. Hašeka „Šveiks”, 2012)
Askolds Olte (A. Eglīša “Bezkaunīgie veči”, 2012)
Bundžiņš (E. Sniedzes “Mākoņains, iespējams skaidrosies”, 2011)
Amijs Polets (F.Šillera “Marija Stjuarte”, 2010)
Tēvs (O. Bagaturijas “Karalis Līrs nabagmājā”, 2009)
Kuģa kapteinis (V. Šekspīra “Divpadsmitā nakts”, 2009)
Onkulis Otto (G. Janovska “Gredzens uz tilta”, 2009)
Kaukēns (R. Blaumaņa “Indrāni”, 2008)
Pārvaldnieks (H. Vuolijoki „Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes”, 2007)
Vičus (J. Helda „Nomales bildīte”, 2007)
Zaļga (R. Blaumaņa „Nāves ēnā”, 2007)
Karls (A. Kivirehka „Igauņu bēres”, 2007)
Kornovola sulainis (V. Šekspīra „Karalis Līrs”, 2006)
Murovs (A. Ostrovska „Bez vainas vainīgie”, 2006)
Prokurors (M. Tvena “Toms Sojers”, 2005)
Advokāts (B. Brehta “Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati”, 2004)
Pindaks (R. Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”, 2004)
Viens no Venta ļaudīm, Trešās atmodas darbinieks (Raiņa “Krauklītis”, 2004)
Telefona meistars (N. Saimona “Basām kājām pa parku”, 2003)
Aleksejs (R. Mežavilkas “Stiprs ziemeļrietumu vējš”, 2002)
Dzirnavnieks (K. Briknera “Sarkangalvīte”, 2002)
Jānis Alsters (I. Ābeles “Tumšie brieži”, 2001)
Valtera kungs (Ž. Puarē „Tikumēdijas komēdija”, 2000)
Pāvuls (brāļu Kaudzīšu „Mērnieku laiki”, 1998)
Dāvis (R. Blaumaņa „Trīnes grēki”, 1997)
Modernieks (J. Janševska “Varkaļu pagasta skolotājs”, 1997)
Vilks (R. Blaumaņa „Ļaunais gars”, 1996)
Uradņiks (Zeibolta Jēkaba „Mājas naids”, 1996)
Martons (Ģ. Urbana “Visām pelēm garšo siers”, 1996)
Marsels Serdāns (A. Māsēna skatuves versija “Edith Piaf”, 1995)
Saša (Ā. Geikina „Ogles sirds”, 1995)
Harijs Edisons (N. Saimona “Kāpēc tas tā, Mel?”, 1995)
Viktors (I. Bergmaņa “Rudens sonāte”, 1994)
Rojs (N. Saimona “Apartaments “Plaza” viesnīcā”, 1994)
Andžs Brekšs (J. Kārkliņa ” “Šanas” virsaitis”, 1993)
Pauls (L. Stumbres „Roze”, 1992)
Džo Jankijs (Dž. Patrika “Dārgā Pamela”, 1992)
Rošs (G. Grīna “Desmitais”, 1992)
Frensiss Česnijs (B. Tomasa, M. Unta “Krustmāte no Brazīlijas”, 1991)
Erka Koljola (K. A. Jerviluomas “Ziemeļnieki”, 1991)
Andžs (R. Blaumaņa „Pazudušais dēls”, 1990)
Ciguzis (P. Putniņa “Žēlojiet mūs”, 1990)
Riekstiņš (M. Dišleres „Kraujēnu mantinieki”, 1989)
Varžzemes karalis (A. Brigaderes “Princese Gundega un karalis Brusubārda”, 1989)
Mēvenšterns (R. Blaumaņa „Ugunī”, 1987)
Toms (A. Eikborna “Kopdzīvošana jeb Normena uzvaras”, 1987)
Simeonovs-Piščiks (A. Čehova „Ķiršu dārzs”, 1986)
Aktieris Monfleri (E. Rostāna „Sirano de Beržeraks”, 1985)
Akrobāts Ballijs (P. Millera „Avadu izrāde”, 1985)
Virsaitis Bromdens (D.Vosermana „Kur dzeguze ligzdu vij”, 1984)
Garoza (V. Lāča „Zvejnieka dēls”, 1984)
Leonīds (V. Arro „Piecas romances vecā mājā”, 1983)
Astrovs (A. Čehovs „Tēvocis Vaņa”, 1983)
Šestopalovs (V. Astafjeva “Piedod man!”, 1982)
Aklais (Raiņa “Spēlēju, dancoju”, 1981)
Rapats (V. Sauleskalna „Meldermeitiņa”, 1980, 1991, 1998)
Ilja Muromietis (V. Šukšina „Līdz trešajiem gaiļiem”, 1980)
Aleksis Zandavs (V. Lāča „Zeme un jūra”, 1978)
Spricis Pagalnieks, Jānis Smaršiņjānis, Bite (A. Upīša „Pieci nerātni smaidi”, 1977)
Ērihs Klamrots, Kārlis Vutke (G. Hauptmaņa „Pirms saules rieta”, 1977)
Lomas citos teātros:
Kadiķis (H. Gulbja “Mans mīļais, mans dārgais”, Nacionālajā teātrī,1969)
Jānis Kļava (L. Pura “Redzēt jūru”, Nacionālajā teātrī,1968)
Roksijs Gotlībs (K. Odetsa “Zelta puisēns”, Nacionālajā teātrī,1966)
Petja (E. Radzinska “Filma top…”, Dailes teātrī, 1966)
Aleksis (R. Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”, Liepājas teātrī , 1965, arī Nacionālajā teātrī no 1966)
Ēriks (V. Lāča “Akmeņainais ceļš”, Liepājas teātrī, 1964)
Dāvis (E. Ansona “Trīs jaunas māsas”, Liepājas teātrī, 1963)
Žilbērs Žilbītis (A. Upīša “Apburtais loks”, Liepājas teātrī, 1962)
Lomas kino un TV:
Juris Laviņš (“Džimlai Rūdi Rallallā!”, 2014)
Skolas sargs (A. Laizānes īsfilma „Parādi man skaņu”, 2011)