Lelde Kalēja

Dzimusi: 1945. gada 27. jūlijs

Dzimusi Rīgā, aktieru Artūra un Ingas Kalēju ģimenē, beigusi Rīgas 2.internātskolu (1964), Lelde Kalēja ir Valmieras drāmas teātra aktrise kopš 1967. gada.

Lelde kopā ar savām 1. grimētavas kolēģēm iemieso tās atmiņas, ko nes līdzi pagājušā gadsimta 60. – 80. gadu sapņi un iespējamais to piepildījums. Jo viņa kopā ar Ligitu Dēvicu, Skaidrīti Putniņu, Agri Māsēnu bija tie tīrradņi, ko Valmieras teātrī izaudzināja tikai režisoru uzticēšanās un pieredze. 1970. gadā Lelde nospēlēja Līziņu Oļģerta Krodera iestudētajā Rūdolfa Blaumaņa drāmā Pazudušais dēls, un pēc tam viņas lomas gan Krodera, gan Māras Ķimeles izrādēs variējušas no komiskām, robustām būtnēm līdz slēptas un ilgotas vientulības maskām. Un tās lielākoties ir bijušas spilgtas, vitālas, pat ekstravagantas būtnes, kas tādā veidā protestē pret dzīves kārtību. Tomēr par Leldes būtiskāko lomu kļuva franču dziedātāja Edīte Piafa.

Loma, ko viņa izloloja kopā ar Agri Māsēnu un no 1979. gada spēlēja Valmieras teātrī. Leldes radītais sarežģītais, pretrunīgais, nepavisam ne idealizētais dziedātājas tēls pierādīja aktrises profesionālo briedumu un vēstīja ne tikai par radīšanas mokām, bet arī par mākslinieka misiju, par apzināšanos, par apbrīnojamu dzīvības spēku, kas liek pacelties no pašiznīcināšanas pelniem. Savu paradoksālo augstas raudzes traģēdijas izjūtu aktrise pierādīja Ažas lomā Māras Ķimeles iestudētajā Pazudušajā dēlā, kā arī  Laura Gundara lugā un izrādē Pieskaries baltajam lācim teātrī TT.

Vairākas sezonas Lelde bijusi arī izrāžu vadītāja: viņa strādājusi ar jaunajiem režisoriem, palīdzot viņiem saprast īpatnējos teātra noteikumus un radīt topošā uzveduma atmosfēru.

Lomas Valmieras teātrī:

Sāra (D. Berijs Augusta vaļi, 2018)

Vinnija (S. Bekets Laimīgās dienas, 2018)

Lelde Kalēja, Māte, Kultūras darbiniece, Martilas saimniece, Ņina Leimane (E. Cērpa Lūcis, 2017)

Vecais kalpotājs (A. Kamī Pārpratums, 2017)

Muižas ļaudis (pēc A. Ostrovska lugas Mežs motīviem Muiža kaņepēs, 2016)

Marlēna (R. Gabriadze Sudraba gaisma, 2015)

Sieva (R. Blaumanis Raudupiete, 2013)

Kuklikas traktierniece (J. Hašeks Šveiks, 2012)

Keti (O. Bagaturija Karalis Līrs nabagmājā, 2009)

Tante Šarlote (G. Janovskis Gredzens uz tilta, 2009)

Ziemiņa (E. Sniedze Līdz pavasarim, 2008)

Martiliene (H. Vuolijoki Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes, 2007)

Ārste (V. Šekspīrs Karalis Līrs, 2006)

Sētniece (F. Dostojevskis Idiots, 2006)

Viesnīcas Bikšulente saimniece (V. Šekspīrs Vindzorieši, 2005)

Agate Peina (R. Eklends Dzīve trijatā, 2005)

Kurmene Made (E. Blaitone Pauks un Šmauks, 2004)

Kandžas Emma (B. Brehts Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati, 2004)

Bebene (R. Blaumanis Skroderdienas Silmačos, 2004)

Ilga (E. Sniedze Tie paši oši, 2003)

Danga jeb Pate (A. Brigaderes Maija un Paija, 2003)

Tante (E. Sniedze Smilšu kaste, 2003)

Daca (B. Nušičs Ministrienes kundze, 2002)

Aža (R. Blaumanis Pazudušais dēls, 2002)

Vecmāmiņa (K. Brikners Sarkangalvīte, 2002)

Donja Elvīra, Zibūza (Ā. Geikins Dona Žuana savaldīšana, 2001)

Omis (E. Olbijs Amerikāņu sapnis, 2000)

Valtera kundze (Ž. Puarē Tikumības komēdija, 2000)

Lauma Ziediņa (Savējie sapratīs, M. Ķimeles variācija par E. Šņores lugu Kuģis uz …, 1999)

Nastasja Ivanovna (Ļ. Tolstojs Dzīvais mironis, 1999)

Galma Dāma (Pelnrušķīte, F. Deiča skatuves variants, 1999)

Ortensija (A. Gala Ak, laimīgās, zeltītās dieniņas…, 1998)

Istabene (H. Ibsens Jūns Gabriels Borkmanis, 1998)

Marta (F. K. Krecs Brauciens pēc laimes, 1998)

Rembēniete (R. Blaumanis Trīnes grēki, 1997)

Mājas gariņš Plins (F. Garsija Lorka Dona Perlimplina mīlestība, 1997)

Rozālija Rukšķe (O. Bouena Klāra Klukste, 1997)

Krikums (J. Šīrmanis Zaķu Lieldienas, 1996)

Eleonora (Ā. Geikins Ogles sirds, 1995)

Karena (N. Saimonas Apartaments “Plaza” viesnīcā, 1994)

Šarlote (I. Bergmans Rudens sonāte, 1994)

Kamma un Ķīnietis (K. Hamsuns Juhana Nāgela mistērijas, 1993)

Inese (Ž. P. Sartrs Veltījums Tai Dāmai, 1992)

Silviāna (F. Sagāna …mēs mīlam un mēs dzīvojam, 1992)

Sonka Citrona (L. Andrejevs Anatēma, 1992)

Ariāna (K. Manjē Blēzs, 1991)

Tince (K. Skalbe Kaķīša dzirnaviņas, 1991)

Laima (P. Putniņš Žēlojiet mūs, 1990)

Aukle (V. Šekspīrs Romeo un Džuljeta, 1989)

Princese Saiva (A. Brigadere Princese Gundega un karalis Brusubārda, 1989)

Anna (J. Jaunsudrabiņš Jo pliks, jo traks, 1988)

Ella (M. Zīverts Ķīnas vāze, 1988)

Sāra (A. Eikborns Kopdzīvošana jeb Normena uzvaras, 1987)

Rieta (I. Indrāne Zemesvēzi dzirdēt, 1986)

Silvija (H. Raudseps Mārtiņciems, 1985)

Kendija (D. Vosermans Kur dzeguze ligzdu vij, 1984)

Olga (V. Arro Piecas romances vecā mājā, 1983)

Matrjona (V. Astafjevs Piedod man!, 1982)

Leili (O. Antons Kūts lirika, 1981)

Ellena Menvila (M. Šizgals Mīlēšanās, 1980)

Spulga (P. Putniņš Pusdūša, 1980)

Ņesmejana (V. Šukšins Līdz trešajiem gaiļiem, 1980)

Beatriče (J. Heltaji Mēmais bruņinieks, 1979)

Edīte Piafa (A. Māsēna skatuves versija Edith Piaf, 1979, 1995)

Līze (R. Blaumanis Indrāni, 1978)

Nille (E. Hermakila Žūpu Bērtulis pēc L. Holberga, 1978)

Alīna (H. Vuolijoki Niskavuori Heta, 1974)

Kleja (P. Šefers Smiekli tumsā, 1973)

Tana (A. Tarazi Aug buciņš – lauž radziņus, 1973)

Tince (Z. Skujiņš Brunču medības, 1972)

Mioara (Dž. Zamfiresku Sapņu elks, 1972)

Inga (V. Ježovs Lakstīgalu nakts, 1971)

Keizvela (A. Kristi Peļu slazds, 1971)

Līziņa (R. Blaumanis Pazudušais dēls, 1970, 1990)

Lomas citos teātros:

Loma Teātra TT izrādē Pieskaries baltajam lācim

Lomas kino un TV:

Profesoriene (TV uzvedums Profesors iekārtojas)

Drusku saimniece (TV filma Likteņa līdumnieki)

Pārdevēja (Mona)

Kaimiņiene (TV filma Lai jums labi klājas)

Māte (īsfilma Brīvībā)

Balvas:

2000./2001. gada VDT balva kategorijā LABĀKĀ AKTRISE OTRĀ PLĀNA LOMĀ (par Omes lomu izrādē Amerikāņu sapnis)

1989./1990. gada VDT balva kategorijā LABĀKĀ AKTRISE OTRĀ PLĀNA LOMĀ (par Aukles lomu izrādē Romeo un Džuljeta)

1979. gada XX Latvijas PSR Teātra LTB prēmija titullomu izrādē Edith Piaf

Lasīt mazāk