Lelde Kalēja

Dzimusi: 1945. gada 27. jūlijs

Dzimusi Rīgā, aktieru Artūra un Ingas Kalēju ģimenē, beigusi Rīgas 2.internātskolu (1964), Lelde Kalēja ir Valmieras drāmas teātra aktrise kopš 1967. gada.

Lelde kopā ar savām 1. grimētavas kolēģēm iemieso tās atmiņas, ko nes līdzi pagājušā gadsimta 60. – 80. gadu sapņi un iespējamais to piepildījums. Jo viņa kopā ar Ligitu Dēvicu, Skaidrīti Putniņu, Agri Māsēnu bija tie tīrradņi, ko Valmieras teātrī izaudzināja tikai režisoru uzticēšanās un pieredze. 1970. gadā Lelde nospēlēja Līziņu Oļģerta Krodera iestudētajā Rūdolfa Blaumaņa drāmā Pazudušais dēls, un pēc tam viņas lomas gan Krodera, gan Māras Ķimeles izrādēs variējušas no komiskām, robustām būtnēm līdz slēptas un ilgotas vientulības maskām. Un tās lielākoties ir bijušas spilgtas, vitālas, pat ekstravagantas būtnes, kas tā protestē pret dzīves kārtību. Tomēr par Leldes būtiskāko lomu kļuva franču dziedātāja Edīte Piafa.

Loma, ko viņa izloloja kopā ar Agri Māsēnu un no 1979. gada spēlēja Valmieras teātrī. Leldes radītais sarežģītais, pretrunīgais, nepavisam ne idealizētais dziedātājas tēls pierādīja aktrises profesionālo briedumu un vēstīja ne tikai par radīšanas mokām, bet arī par mākslinieka misiju, par apzināšanos, par apbrīnojamu dzīvības spēku, kas liek pacelties no pašiznīcināšanas pelniem. Savu paradoksālo augstas raudzes traģēdijas izjūtu aktrise pierādīja Ažas lomā Māras Ķimeles iestudētajā Pazudušajā dēlā, kā arī   Laura Gundara lugā un uzvedumā Pieskaries baltajam lācim teātrī TT.

Vairākas sezonas Lelde bijusi arī izrāžu vadītāja: viņa strādājusi ar jaunajiem režisoriem, palīdzot viņiem saprast īpatnējos teātra noteikumus un radīt topošā uzveduma atmosfēru.

Lomas Valmieras teātrī:

Sāra (D.Berijs “Augusta vaļi”, 2018)

Vinnija (S.Bekets “Laimīgās dienas”, 2018)

Lelde Kalēja, Māte, Kultūras darbiniece, Martilas saimniece, Ņina Leimane (E.Cērpa “Lūcis”, 2017)

Vecais kalpotājs (A.Kamī “Pārpratums”, 2017)

Muižas ļaudis (pēc A.Ostrovska lugas “Mežs” motīviem “Muiža kaņepēs”, 2016)

Marlēna (R.Gabriadze “Sudraba gaisma”, 2015)

Sieva (R. Blaumaņa “Raudupiete”, 2013)

“Kuklikas” traktierniece (J. Hašeka „Šveiks”, 2012)

Keti (O. Bagaturijas “Karalis Līrs nabagmājā”, 2009)

Tante Šarlote (G. Janovska “Gredzens uz tilta”, 2009)

Ziemiņa (E. Sniedzes “Līdz pavasarim”, 2008)

Martiliene (H. Vuolijoki „Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes”, 2007)

Ārste (V. Šekspīra „Karalis Līrs”, 2006)

Sētniece (F. Dostojevska “Idiots”, 2006)

Viesnīcas “Bikšulente” saimniece (V. Šekspīra “Vindzorieši”, 2005)

Agate Peina (R. Eklenda “Dzīve trijatā”, 2005)

Kurmene Made (E. Blaitones “Pauks un Šmauks”, 2004)

Kandžas Emma (B. Brehta “Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati”, 2004)

Bebene (R. Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”, 2004)

Ilga (E. Sniedzes “Tie paši oši”, 2003)

Danga jeb Pate (A. Brigaderes  “Maija un Paija”, 2003)

Tante (E. Sniedzes “Smilšu kaste”, 2003)

Daca (B. Nušiča “Ministrienes kundze”, 2002)

Aža (R. Blaumaņa “Pazudušais dēls”, 2002)

Vecmāmiņa (K. Briknera “Sarkangalvīte”, 2002)

Donja Elvīra, Zibūza (Ā. Geikina „Dona Žuana savaldīšana”, 2001)

Omis (E. Olbija „Amerikāņu sapnis”, 2000)

Valtera kundze (Ž. Puarē „Tikumības komēdija”, 2000)

Lauma Ziediņa izrādē „Savējie sapratīs” (M. Ķimeles variācija par E.Šņores lugas „Kuģis uz …”, 1999)

Nastasja Ivanovna (Ļ. Tolstoja “Dzīvais mironis”, 1999)

Galma Dāma (“Pelnrušķīte”, F. Deiča skatuves variants, 1999)

Ortensija (A. Galas „Ak, laimīgās, zeltītās dieniņas…”, 1998)

Istabene (H. Ibsena “Jūns Gabriels Borkmanis”, 1998)

Marta (F. K. Kreca „Brauciens pēc laimes”, 1998)

Rembēniete (R. Blaumaņa „Trīnes grēki”, 1997)

Mājas gariņš Plins (F. Garsijas Lorkas „Dona Perlimplina mīlestība”, 1997)

Rozālija Rukšķe (O. Bouenas “Klāra Klukste”, 1997)

Krikums (J. Šīrmaņa “Zaķu Lieldienas”, 1996)

Eleonora (Ā. Geikina „Ogles sirds”, 1995)

Karena (N. Saimona “Apartaments “Plaza” viesnīcā”, 1994)

Šarlote (I. Bergmaņa „Rudens sonāte”, 1994)

Kamma un Ķīnietis (K. Hamsuna „Juhana Nāgela mistērijas”, 1993)

Inese (Ž. P. Sartra „Veltījums Tai Dāmai”, 1992)

Silviāna (F. Sagānas „…mēs mīlam un mēs dzīvojam”, 1992)

Sonka Citrona (L. Andrejeva “Anatēma”, 1992)

Ariāna (K. Manjē „Blēzs”, 1991)

Tince (K. Skalbes “Kaķīša dzirnaviņas”, 1991)

Laima (P. Putniņa “Žēlojiet mūs”, 1990)

Aukle (V. Šekspīra „Romeo un Džuljeta”, 1989)

Princese Saiva (A. Brigaderes “Princese Gundega un karalis Brusubārda”, 1989)

Anna (J. Jaunsudrabiņa “Jo pliks, jo traks”, 1988)

Ella (M. Zīverta “Ķīnas vāze”, 1988)

Sāra (A. Eikborna „Kopdzīvošana jeb Normena uzvaras”, 1987)

Rieta (I. Indrānes “Zemesvēzi dzirdēt”, 1986)

Silvija (H. Raudsepa “Mārtiņciems”, 1985)

Kendija (D. Vosermana „Kur dzeguze ligzdu vij”, 1984)

Olga (V. Arro “Piecas romances vecā mājā”, 1983)

Matrjona (V. Astafjeva „Piedod man!”, 1982)

Leili (O. Antona „Kūts lirika”, 1981)

Ellena Menvila (M. Šizgala „Mīlēšanās”, 1980)

Spulga (P. Putniņa “Pusdūša”, 1980)

Ņesmejana (V. Šukšina „Līdz trešajiem gaiļiem”, 1980)

Beatriče (J. Heltaji “Mēmais bruņinieks”, 1979)

Edīte Piafa (A. Māsēna skatuves komp. „Edith Piaf”, 1979, 1995)

Līze (R. Blaumaņa “Indrāni”, 1978)

Nille (E. Hermakilas „Žūpu Bērtulis” pēc L.Holberga, 1978)

Alīna (H. Vuolijoki „Niskavuori Heta”, 1974)

Kleja (P. Šefera „Smiekli tumsā”, 1973)

Tana (A. Tarazi “Aug buciņš – lauž radziņus”, 1973)

Mioara (Dž. Zamfiresku „Sapņu elks”, 1972)

Tince (Z. Skujiņa “Brunču medības”, 1972)

Inga (V. Ježova “Lakstīgalu nakts”, 1971)

Mioara (Dž. Zamfiresku “Sapņu elks”, 1972)

Keizvela (A. Kristi “Peļu slazds”, 1971)

Līziņa (R.Blaumaņa „Pazudušais dēls” (1970, 1990)

Lomas citos teātros:

Loma „Teātra TT” izrādē „Pieskaries baltajam lācim”

Lomas kino un TV:

Profesoriene (TV uzvedums „Profesors iekārtojas”)

Drusku saimniece (TV filma „Likteņa līdumnieki”)

Pārdevēja („Mona”)

Kaimiņiene (TV filma „Lai jums labi klājas”)

Māte (īsfilma „Brīvībā”)

Balvas:

2000./2001. gada VDT balva kategorijā „Labākā aktrise otrā plāna lomā” (par Omes lomu izrādē „Amerikāņu sapnis”)
1989./1990. gada VDT balva kategorijā „Labākā aktrise otrā plāna lomā” (par Aukles lomu izrādē „Romeo un Džuljeta”)
1979. gada XX Latvijas PSR Teātra LTB prēmija titullomu izrādē „Edith Piaf”.

Lasīt mazāk