Ligita Dēvica

Dzimusi: 1940. gada 20. decembris

Dzimusi Latvijas armijas virsnieka ģimenē. Beigusi Liepājas 5.vidusskolu (1959), Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikuma Režijas nodaļu (1961), Baltijas flotes Drāmas teātra studiju (1963), LVK teātra fakultāti (1970). Valmieras Drāmas teātra aktrise (kopš 1963). Plašu iespēju māksliniece ar prasmi īstenot režisora ieceres un organiski iedzīvoties žanriski atšķirīgās lomās.

Režisors Oļģerts Kroders par viņu teicis: „Talantīga, ļoti patstāvīga aktrise, tāpēc ar viņu nav viegli strādāt, jo viņa ātrāk mierā neliksies, kamēr nebūs viss skaidrs līdz pēdējam sīkumam. Un rezultātā vienmēr viss iznāk labi.” Tā ir taisnība līdz matu galiem, pati aktrise arī tam piekrīt, jo, nejauši ieklīstot mēģinājumos, var tikai pabrīnīties par to, ka aktrise kā ķirurgs urbina tēlu, bet režisors pacietīgi vai mazāk pacietīgi to uzklausa un atbild par viņas griezieniem.

Lai arī Gita pati uzskata sevi par aktrisi, „kas nedomā, bet tikai dara”, patiesībā viņai ir ļoti skaidra izpratne par teātra mākslas būtību un to, kāpēc tas daudziem kļūst par atkarību mūža garumā: „Teātrī taču dabū to, kas cilvēkam visvairāk vajadzīgs – nepārtrauktu garīgo attīstību. Aktieris jau pats par to nemaz nedomā, vienkārši iet no lomas uz lomu, no režisora pie režisora. Un tas teātris ir tik… interesants, tik dziļš, tur notiek tik svarīgas lietas, pat ja mēs to nemaz neapzināmies.”

Ligita Dēvica ir Triju zvaigžņu ordeņa kavaliere (2010). Saņēmusi Valmieras pilsētas pašvaldības apbalvojumu Goda valmieriete 2011, balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā (2013).

Lomas Valmieras teātrī:

Lībija (D.Berijs “Augusta vaļi”, 2018)

Kalpone Margrēta (A.Strindbergs “Pelikāns”, 2017)

Milonovs, Gurmižskas kaimiņš (pēc A.Ostrovska lugas “Mežs” motīviem “Muiža kaņepēs”, 2016)

Ciesa; arī Saules meita (A.Brigadere “Maija un Paija”, 2015)

Sieva (R. Blaumanis “Raudupiete”, 2013)

Skolotāja Dārta (E. Sniedzes “Mākoņains, iespējams skaidrosies”, 2011)

Hanna Kenedija (F. Šillera “Marija Stjuarte”, 2010)

Rusiko (O. Bagaturijas “Karalis Līrs nabagmājā”, 2009)

Ziemiņa (E. Sniedzes “Līdz pavasarim”, 2008)

Niskavuori saimniece (H. Vuolijoki „Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes”, 2007) 2006/2007. gada Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā GADA AKTRISE

Ņina Aleksandrovna Ivolgina (F. Dostojevska „Idiots”, 2006)

Renē (N. Saimona “Dīvainais pāris”, 2005)

Juliāna Tesmanes jaunkundze (H. Ibsena “Heda Gablere”, 2005)

Miss Šarlote Šēna (P. Šefera “Letisa un mīlašķis”, 2004)

Elvīra (E. Sniedzes “Tie paši oši”, 2003)

Voiņicka (A. Čehova “Tēvocis Vaņa”, 2003)

Made (R. Blaumaņa “Baltais”, 2001)

Gertrūte Sofija fon Korfa (A. Eglīša “Kazanovas mētelis”, 2001)

Karaliskā kobra (P. L. Treversas “Mērija Popinsa”, 2000)

Johanna Elizabete (M. Zīverta “Minhauzena precības”, 1998)

Gunhilde (H. Ibsena „Jūna Gabriels Borkmanis”, 1998)

Paulīne Ķēniņa (V. Belševicas “Tās dullās Paulīnes dēļ…”, 1998)

Mazbērzu māte (R. Blaumaņa „Trīnes grēki”, 1997)

Belisas māte (F. G. Lorkas “Dona Perlimplina mīlestība”, 1997)

Andžela (nezināma 16. gs. autora “Venēciete”, 1996)

Primadonna (L. Pirandello “Sešas personas meklē autoru”, 1996)

Baronese Klotilde (A. Ručello „Ferdinando”, 1994)

Norma (N. Saimona “Apartaments “Plaza” viesnīcā”, 1994)

Haralda māte (G. Janovska “Izdedži”, 1994)

Arlēna (M. Fermo „Krīt klaudzot durvis”, 1993)

Moskaļova (F. Dostojevska “Burvīgais sapnis”, 1993)

Sieviete ar krustiņu (K. Hamsuna “Juhana Nāgela mistērijas”, 1993)

Aktrise (A. Šniclera “Riņķa dancis”, 1992)

Roplainiete (R. Blaumaņa „Pazudušais dēls”, 1990)

Marē kundze (A. Žerī “Sestais stāvs”, 1990)

Orta (Raiņa „Pūt, vējiņi!”, 1990)

Kapuleti sieva (V. Šekspīra “Romeo un Džuljeta”, 1989)

Tumsas māte (Raiņa “Daugava”, 1988)

Ruta (A. Eikborna „Kopdzīvošana jeb Normena uzvaras”, 1987)

Raņevska (A. Čehova „Ķiršu dārzs”, 1986)

Merilina (P. Millera „Atvadu izrāde”, 1985)

Orta (Raiņa “Pūt, vējiņi!”, 1985)

Rečida (D. Vosermana „Kur dzeguze ligzdu vij”, 1984)

Erta (L. Stumbres “Jānis”, 1984)

Maija (Raiņa „Mīla stiprāka par nāvi”, 1983)

Nāve (V. Astafjeva “Piedod man!”, 1982)

Žeņa (O. Antona „Kūts lirika”, 1981)

Marinas māte (E. Radzinska “Sieviete ārpus mīlestības un nāves”, 1981)

Spodra (P. Putniņa „Pusdūša”, 1980)

Renāte (K. Sajas “Liesmojošā bumbiere”, 1979)

Helēna (P. Putniņa “Pasaulīt, tu ļaužu ēka…”, 1978)

Anna (A. Kronina “Trīs mīlestības”, 1978)

Ļena (E. Foņakovas „… un laimi personiskajā dzīvē”, 1976)

Sedija Tompsone (V.S. Moema „Lietus”, 1975)

Ingrīda (H. Gulbja „Cīrulīši”, 1975)

Maša (A. Čehova „Trīs māsas”, 1974)

Signe (I. Indrānes “Cepure ar kastaņiem”, 1973)

Malvīne (H. Vuolijoki “Niskavuori saimnieces jaunība”, 1973)

Ģertrūde (V. Šekspīra „Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi”, 1972)

Mioara (Dž. Zamfiresku “Sapņu elks”, 1972)

Madara, Tince, Hanelore (Z. Skujiņa “Brunču medības”, 1972)

Tamāra (A. Volodina “Pieci vakari”, 1971)

Boila (A. Kristi “Peļu slazds”, 1971)

Katrīna Dmitrijevna (A. Tolstoja „Sāpju ceļi”, 1970)

Līza (Z. Pošmišas „Pasažiere”, 1970)

Berenika (L. Paegles „Dievi un cilvēki”, 1969)

Pavla (M. Gorkija „Zikovi”, 1968)

Jūlija Tafajeva (V. Rozova „Kāda jauna cilvēka dzīves stāsts”, 1967)

Lēdija Milforde (F. Šillera „Mīla un viltus”, 1967)

Māra Sileniece (V. Sauleskalna „Māras Silenieces dienasgrāmata”, 1965)

Justīne (A. Fredro „Vīrs un sieva”, 1965)

Eda (I. Indrānes „Sudraba avots”, 1965)

Venta (I. Indrānes „Lazdu laipa”, 1963)

Lomas kino un TV:

Katrīna LTV videofilmā „Likteņa līdumnieki” (2003–2006)

Gunāra māte („Aiz stikla durvīm”, 1978)

Marga („Šīs bīstamās balkona durvis”, 1976)

Vija („Līdz rudenim vēl tālu”, 1964)

Balvas:

VDT balva par Mūža ieguldījumu (2010)
2006./2007.gada sezonas VDT balva kategorijā “Labākā aktrise” (par Niskavuori saimnieces lomu H.Vuolijoki „Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes”)
2005./2006. gada sezonas Latvijas Teātra gada balva kategorijā „Labākā aktrise radio teātrī” par Annas lomu Sandras Vensko lugā „Melnais mežastrazds”
LPSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieces nosaukums (1986).
XVIII Latvijas PSR Teātra biedrības individuālā balva 1976. gadā (par Ļenas lomu izrādē „… un laimi personiskajā dzīvē”)

Lasīt mazāk