Rihards Rudāks

Dzimis: 1943. gada 19. augusts

Absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas Drāmas teātra kursu, bet kopš 1965.gada ir Valmieras teātra aktieris. 1972. gadā Rihards Rudāks nospēlēja dāņu princi Oļģerta Krodera izrādē Hamlets, kas kļuva ne vien par latviešu modernās režijas virsotni, bet iemiesoja arī spilgtu sava laikmeta varoni, cilvēku, kas principiāli noliedz jebkādu vardarbību, bet izšķīries par to, iznīcina sevi kā personību. Būdams viens no īpašā Krodera un Māras Ķimeles loka, Rihards Rudāks kļuvis par simbolu desmitgadei, kurā iedibinātie ētiskie un estētiskie principi joprojām notur teātra īpašo auru, kas valdzina jebkuru tajā nokļuvušo, diktē repertuāra stabilitāti un aktieru atdevi darbam, uzticēšanos režisoram, kurš savukārt meklē aktierī domubiedru.

Ričs joprojām ir šīs filozofijas, erudīcijas un pienākuma kopējs, arī viņa lomās būtisks ir trausla, bet emocionāla, ētiski augsta ideālista mēģinājums pastāvēt līdzās tam, kas visu šo gadu laikā noticis ar pasauli un Latviju tajā. Viņa zīme ir spilgts aktiera talants, inteliģence, godīgums, uzticība teātrim.

Laikā līdz Hamletam 1972. gadā aktiera nozīmīgākā loma bija Krustiņš R. Blaumaņa traģēdijā Pazudušais dēls, tā kļuva par ķīlu aktiera talanta atklāsmē, jo tieši te režisori ieraudzīja R. Rudāka īpašo skatuvisko pievilcību, atdevi darbam un spēju piedalīties līdzdomāšanā un diskusijā par izrādes un tēla tapšanu. Turpat sešdesmit skatuvei atdotos gados nospēlēts vairāk kā simts tēlu – kā mazas epizodes, tā galvenās un otrā plānas lomas, par kurām iegūtas gan nominācijas, gan balvas Latvijas Teātra gadskārtējās skatēs. Nu viņa kontā ir gan Čehova tēvocis Vaņa, Čebutikins un Firss, Raiņa Baltais tēvs, gan Šekspīra karalis Līrs un Polonijs, gan Ibsena Ārnolds Rūbeks.

Rihards Rudāks ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (2003).

Lomas Valmieras teātrī:

Fotogrāfs, Režisors  (pēc V. Belševicas Tu saki?, 2024)

Ārnolds Rūbeks (H. Ibsens Kad mēs mostamies, 2023)

Beverlijs Vestons (T. Letss Osedžas zeme, 2021)

Dons Kihots/Vectēvs Imants (pēc Migela de Servantesa Dons Kihots, 2020)

Elizabetes tēvs, Lilitas bezšķirnes suns, cilvēks stacijā, tirgotājs (pēc R. Ezeras Cilvēkam vajag suni, 2020)

Dakteris (E.Hemingvejs Ardievas ieročiem, 2019)

Toms (R.Bredberijs Fantočini noslēpums, 2018)

Emīls Haidenreihs (P.Kohauts Mīlestības testaments, 2018)

Lausks, Ļaudis krogā (Blaumanis/Kļava Vidzemnieki, 2018)

Lielais Tētis (T.Viljamss Kaķis uz nokaitēta skārda jumta, 2017)

Rihards Rudāks, Tēvs, Kultūras ministrijas ierēdnis, Elmārs Kagainis, Ārsts (E.Cērpa Lūcis, 2017)

Mikus tēvs (R.Blaumanis Pazudušais dēls, 2017)

Krīvs (Aspazija Vaidelote, 2016)

Sems (A.Menčels Rudenīgais blūzs, 2015)

Bārklijs Kūpers (Pēc Ž.Lorensas romāna “Garie gadi” un V.Delmāras kinoscenārija “Dodiet ceļu rītdienai” motīviem “Eņģeļa kreisais spārns”, 2015)

Rihards fon Klāgenšmits (L.Gundars “Balle būs”, 2014)

Jēkabs (L.Gundars “Vienādas asinis”, 2014)

Kalošins, Ugārovs (A. Vampilova “Provinces anekdotes”, 2014)

Džims O’Konors (T. Viljamsa “Stikla zvērnīca”, 2014)

Mālnieks (R. Blaumaņa “Raudupiete”, 2013)

Ivans Orlovskis (A. Čehova”Mežainis”, 2012)

Ivana Vasiļjeviča mirušās miesas (M .Bulgakova “Zojkina kvartira”, 2012)

Tētiņš („Egoisti”, pēc M. Gorkija lugas „Sīkpilsoņi” motīviem,  2012)

Jānis Bertolds (A. Eglīša “Bezkaunīgie veči”, 2012)

Džeibs Torenss (T. Viljamsa “Orfejs pazemē”, 2011)

Abradoks (“KIN DZA DZA”, pēc R. Gabriadzes un G. Danelijas scenārija motīviem,  2011)

Fredis (E. Sniedzes “Mākoņains, iespējams skaidrosies”, 2011)

Mortens Hjīls (H. Ibsena “Dr.Stokmanis”, 2010)

Melvils (F. Šillera “Marija Stjuarte”, 2010)

Paravičīni (A. Kristi “Peļu slazds”, 2009)

Baltais tēvs (Raiņa “Zelta zirgs”, 2009)

Gogi (O. Bagaturijas “Karalis Līrs nabagmājā”, 2009)

Sers Tobijs Belčs (V. Šekspīra “Divpadsmitā nakts”, 2009)

Firss (A. Čehova “Ķiršu dārzs”, 2009) 2008/2009. gada sezonas Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā GADA AKTIERIS OTRĀ PLĀNA LOMĀ

Makss (H. Pintera “Mājās pārnākušie”, 2008)

Polonijs (V. Šekspīra “Hamlets”, 2008) 2007./2008. gada sezonas Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā GADA AKTIERIS OTRĀ PLĀNA LOMĀ

Advokāts Bērents (B. Bjernsona “Bankrots”, 2007) 2007./2008. gada sezonas Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā GADA AKTIERIS OTRĀ PLĀNA LOMĀ

Vainio (H.Vuolijoki „Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes”, 2007)

Čebutikins (A. Čehova „Trīs māsas. Versija”, 2007)

Karalis Līrs (V. Šekspīra „Karalis Līrs”, 2006) 2006./2007. gada sezonas Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā GADA AKTIERIS

Sulainis (F. Dostojevska “Idiots”, 2006)

Skolotājs Dobinss (M. Tvena “Toms Sojers”, 2005)

Peidžs (V. Šekspīra “Vindzorieši”, 2005)

Asesors Braks (H. Ibsena “Heda Gablere”, 2005)

Zaķu brālēns Robis (E. Blaitones “Pauks un Šmauks”, 2004)

Misters Bārdolfs (P. Šefera “Letisa un mīlašķis”, 2004)

Jānis (E. Sniedzes “Tie paši oši”, 2003)

Tēvocis Vaņa (A. Čehova „Tēvocis Vaņa”, 2003) 2003./2004. gada sezonas Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā GADA AKTIERIS

Mārtiņš (L. Stumbres “Letiņi”, 2003)

Svilis (A. Brigaderes “Maija un Paija”, 2003)

Dr. Brukners (R. Blaumaņa “Potivāra nams”, 2002)

Doktors Bjūkenens (T. Viljamsa “Vasara un dūmi”, 2002)

Bungatiņš (R. Blaumaņa “Sestdienas vakars” versija “Baltais”, 2001)

Sorins (A. Čehova „Kaija”, 2001)

Lorencs (A. Eglīša “Kazanovas mētelis”, 2001)

Vlass (M. Gorkija “Vasaras ļaudis”, 2000)

Berts (P. L. Treversas “Mērija Popinsa”, 2000)

Papucis (E. Olbija “Amerikāņu sapnis”, 2000)

Petuškovs (Ļ. Tolstoja “Dzīvais mironis”, 1999)

Karalis (“Pelnrušķīte”, F. Deiča skatuves variants, 1999)

Grāfs de Monterejs (I. Pavlova “Paradīzes bērni”, 1999)

Uksens (M. Zīverta „Minhauzena precības”, 1998)

Oļiņš (brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laiki”, 1998)

Foldals (H. Ibsena “Jūns Gabriels Borkmanis”, 1998)

Šabeļskis (A. Čehova „Ivanovs”, 1997)

Mantrausis (R. Blaumaņa “Ļaunais gars”, 1996)

Sems (T. Retigana “Dāma bez kamēlijām”, 1996)

Alter Ego (Ļ. Tolstoja “Anna Kareņina”, 1996)

Smilgums (Zeiboltu Jēkaba “Mājas naids”, 1996)

Julio (nezināma 16. gs. autora “Venēciete”, 1996)

Arvīds (Ā. Geikina “Ogles sirds”, 1995)

Tēvs (L. Pirandello “Sešas personas meklē autoru”, 1995)

Krals (P. Kohouta “Tāda mīla”, 1995)

Nilss Krogstā (H. Ibsena “Leļļu nams”, 1994)

Tiesnesis (A. Kamī “Svešinieks”, 1994)

Prāvests (M. Ēbergas “Kalpone Gustava, Juhana meita”, 1994)

Katellino (A. Ručello “Ferdinando”, 1994)

Leslijs (G. Janovska “Izdedži”, 1994)

Kventins (A. Millera “Pēc grēkā krišanas”, 1993)

Minūte (K. Hamsuna “Juhana Nāgela mistērijas”, 1993)

Mācītājs (G. Janovska “Sola”, 1993)

Garsēns (Ž. P. Sartra “Veltījums Tai Dāmai”, 1992)

Žans Luī Šavēls (G. Grīna “Desmitais”, 1992)

Anrī (F. Sagānas “Mēs mīlam un mēs dzīvojam”, 1992)

Melnais Žanis (M. Zīverta “Pēdējā laiva”, 1991)

Kjuseta Karjanma (K. A. Jerviluomas “Ziemeļnieki”, 1991)

Felikss, Upats (V. Sauleskalna “Meldermeitiņa”, 1991, 1998)

Zāmelis (E. Vulfa “Svētki Skangalē”, 1990)

Iņķis (R. Blaumaņa “Pazudušais dēls”, 1990)

Darselo kungs (A. Žerī “Sestais stāvs”, 1990)

Pēteris (M. Dišleres “Kraujēnu mantinieki”, 1989)

Krimovs (M. Šatrova “Sirdsapziņas dikatūra”, 1987)

Akmentiņš (R. Blaumaņa “Ugunī”, 1987)

Jaša (A. Čehova “Ķiršu dārzs”, 1986)

Benedikts (G. Priedes „Mācību trauksme”, 1986)

Le Brē (E. Rostāna “Sirano de Beržeraks”, 1985)

Baltais klauns (V. Millera “Atvadu izrāde”, 1985)

Dons Manuels (F. Kalderona de la Barkas “Dāma–spoks”, 1983)

Viktors Heils (Raiņa “Mīla stiprāka par nāvi”, 1983)

Kleants (Ž. B. Moljēra “Skopulis”, 1981)

Kristaps (G. Priedes “Vai mēs viņu pazīsim?”, 1980)

Felikss (V. Sauleskalna “Meldermeitiņa”, 1980)

Jasjuņins (V. Rozova “Medņa ligzda”, 1979)

Noliņš (R. Blaumaņa “Indrāni”, 1978)

Finegana tēvs (K. Higinsa, Ž. K. Karjera “Harolds un Moda”, 1978)

Endrjū Vaiks (P. Šefera “Jūs esat zaudējis, ser!”, 1978)

Petručo (V. Šekspīra “Spītnieces savaldīšana”, 1977)

Juris (G. Priedes “Zilā”, 1976)

Tuzenbahs (A. Čehova “Trīs māsās”, 1974)

Viktors (A. Arbuzova “Esi sveicināta, mīlestība!”, 1974)

Pičuks (R. Blaumaņa “No saldenās pudeles”, 1974)

Austrums (I. Indrānes “Cepure ar kastaņiem”, 1973)

Vestards (Ā. Geikina “Leģenda par Kaupo”, 1973)

Hamlets (V. Šekspīra “Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi”, 1972)

Valters (Dž. Zamfiresku “Sapņu elks”, 1972)

Pjotrs Borodins (V. Ježova “Lakstīgalu nakts”, 1971)

Troters (A. Kristi “Peļu slazds”, 1971)

Krustiņš (R. Blaumaņa “Pazudušais dēls”, 1970)

Lomas kino:

Ģenerālis Kurelis (A.Krieva “Dancis pa trim”, 2011)

Emīlijas tēvs (pēc R.Blaumaņa darbu motīviem “Rūdolfa mantojums”, 2010)

Epizodiska loma (“Bailes”, 1986)

Balvas:

2018./2019. gada Spēlmaņu nakts balva par mūža ieguldījumu teātra mākslā

Balvas teātrī:

2007./2008.gada sezonas VDT balva “Labākais aktieris” (par Polonija lomu izrādē “Hamlets” un advokāta Bērenta lomu izrādē “Bankrots”)
2007./2008.gada sezonas Latvijas teātra gada balva kategorijā “Gada aktieris otrā plāna lomā” (par Polonija lomu izrādē “Hamlets”)
2006./2007.gada sezonas VDT balva kategorijā “Labākais aktieris” (par Karaļa Līra lomu V.Šekspīra “Karalis Līrs”)
2005./2006. gada sezonas VDT balva kategorijā “Labākais aktieris epizodiskā lomā (par sulaini izrādē „Idiots” un skolotāja Dobinsa lomu izrādē „Toms Sojers”)
2002./2003.gada sezonas VDT balva kategorijā „Labākais aktieris” (par Vaņas lomu izrādē „Tēvocis Vaņa”)
2000./2001.gada sezonas VDT balva „Labākais aktieris” (par Papuča lomu izrādē „Amerikāņu sapnis”, Bungatiņa lomu izrādē „Baltais”)
1995./1996. gada sezonas VDT balva kategorijā „Labākais aktieris otrā plāna lomā” (par Kārļa lomu izrādē „Tāda mīla”)
1992./1993. gada sezonas VDT balva kategorijā „Labākais aktieris” (par Garsēna lomu izrādē „Veltījums Tai Dāmai” un Šavela lomu izrādē „Desmitais”)
1992.gada LTDS balva par labāko individuālo sniegumu (par Žana Luī Šavēla lomu izrādē „desmitais” un melnā Žaņa lomu izrādē „Pēdējā laiva”)
LPSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums un prēmija (1988)
1986. gada XXVIII Latvijas PSR Teātra skatē Kultūras ministrijas Goda raksts un TB prēmija (par Benedikta lomu izrādē „Mācību trauksme” un Jašas lomu izrādē “Ķiršu dārzs”)
1971.gada XIV Latvijas PSR Teātra pavasara LTB individuālā balva (par Pjotra Borodina izrādē “Lakstīgalu nakts”)

Lasīt mazāk