Ruta Birgere

Dzimusi: 1924. gada 7. maijs. Mirusi: 2019. gada 16. novembris.

Ruta Birgere dzimusi Rīgā, beigusi pilsētas 2. ģimnāziju (1942), bijusi pārdevēja grāmatveikalā, produkcijas pārbaudītāja VEF. Studējusi LVU romāņu filoloģiju (1945–48). Pēc Drāmas (tagad Nacionālā) teātra studijas beigšanas gadu nostrādājusi Drāmas teātrī (1948–49). Valmieras Drāmas teātra aktrise (kopš 1950).

Smalka, sievišķīga māksliniece, kas saviem jaunības laika tēliem piešķīra lirisku smeldzi un apvaldītu temperamentu, bet pēdējo gadu lomās burtiski kūsā no enerģijas, asprātības un viegluma, kāds raksturīgs tiem, kas zina ko vairāk gan dzīvē, gan mākslā.

Rutiņa tiek mīlēta ne tikai savas intelektuāli aristokrātiskās izcelsmes dēļ, jo tēvs viņai rakstnieks Jēkabs Birgers, bet māsa Ieva Lase kļuva par lielisku franču valodas tulkotāju, vienu no franču grupas dalībniecēm, – viņa ir no tiem darba rūķiem, kas vismazāko uzdevumu izpilda ar vislielāko pienākuma sajūtu un uzmanību. Kā Rogožina Mātes lomā, kur viņai atveltīts gandrīz vai tikai gājiens pār skatuves tiltu ar svecīti rokās, vai izrādē No saldenās pudeles, kur Felikss Deičs tieši viņai sacerēja Vecmāmiņu, kas ir Mazbērzu sētas klusējošais labais gariņš.

2014. gada 7. maijā savu 90. dzimšanas dienu Rutiņa svinēja, spēlēdama Večiņu izrādē Gribu, bet baidos – lomu, kas uzdod īsto toni visam iestudējumam.

Jaunajiem režisoriem Ruta Birgere ir stingras profesionalitātes paraugs. „Rutiņa bija pirmā, kas zināja savu tekstu no galvas, viņas gatavība strādāt ir apbrīnojama. Tas vien, ka viņa piedalās izrādē, rada tā-ā-ādu ētisko līmeni… Un arī izrādes varoņiem viņa ir tāds standarts, ar ko sevi salīdzināt,” saka jubilejas izrādes režisore Anita Sproģe. Režisors Elmārs Seņkovs, kurš Rutiņu kā pirmo izvēlējās Raudupietes sievu korim: „Ir sajūta, ka ap pieredzējušām aktrisēm dzīves laikā ir izaudzis apkārt tāds enerģijas mākonis, un Rutai Birgerei tas ir visspēcīgākais. Kad viņa parādās – telpā mainās enerģija!”

Ruta Birgere ir Triju zvaigžņu ordeņa kavaliere (2009). 2013.gadā uzņemta Latvijas teātra Zelta fondā.

2016.gada 9.maijā pirmizrāde dokumentālajai filmai par Rutu Birgeri Tev, Rūķi! (rež. Liene Laviņa-Kalnaella).

Lomas Valmieras teātrī:

Vecais kalpotājs (A. Kamī Pārpratums, 2017)

Muižas ļaudis (pēc A. Ostrovska lugas Mežs motīviem Muiža kaņepēs, 2016)

Otrā sieviete  (Pēc Ž. Lorensas romāna Garie gadi un V.Delmāras kinoscenārija Dodiet ceļu rītdienai motīviem Eņģeļa kreisais spārns, 2015)

Sieva (R. Blaumanis Raudupiete, 2013)

Vecā dāma (J. Hašeks „Šveiks”, 2012)

Večiņa (V. Ļevanovs Gribu, bet baidos, 2011)

Vecāmāte (R. Blaumanis No saldenās pudeles, 2010)

Boila kundze (A. Kristi Peļu slazds, 2009)

Sieviete (O. Bagaturija Karalis Līrs nabagmājā, 2009)

Dāma (A. Čehovs Ķiršu dārzs, 2009)

Serafina (H. Vuolijoki Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes, 2007)

Anfisa (A. Čehovs Trīs māsas. Versija, 2007)

Rogožina māte (F. Dostojevskis Idiots, 2006)

Maz-Upmaliešu Maija, Liel-Purkaliete (R. Blaumanis Aizbirušais avots, 2004)

Mīle (R. Blaumanis Potivāra nams, 2002)

Sofijas kundze (N. Ptuškina Ziemassvētku sapņi jeb Liktenim tā labpatikās, 2000)

Saša (M. Gorkijs Vasaras ļaudis, 2000)

Duņaša (Ļ. Tolstojs Dzīvais mironis, 1999)

Hofmeistariene fon Kaina (M. Zīverts Minhauzena precības, 1998)

Svešā (brāļi Kaudzītes Mērnieku laiki, 1998)

Grāfiene Vronska (Ļ. Tolstojs Anna Kareņina, 1996)

Džesija (N. Saimons Kāpēc tas tā, Mel?, 1995)

Rozālija Solimene (E. de Filipo Filumena Marturano, 1995)

Lulū (A. Māsēna skatuves komp. Edith Piaf, 1995)

Sprintija un Goldija (M. Saimona Izdzīvošanas ābece vecākām kundzēm, 1994)

Lēdija Gārneta (Dž. B. Prīstlijs Zelta aunāda, 1994)

Anna Marija (H. Ibsens Leļļu nams, 1994)

Ripas saimniece (J. Kārkliņa Šanas virsaitis, 1993)

Virsmāsa (G. Priede Jāņu nakti negulēju, 1992)

Dore (V. Sauleskalns Meldermeitiņa, 1991)

Pino kundze (A. Žerī Sestais stāvs, 1990)

Dalbiņa (E. Vulfs Svētki Skangalē, 1990)

Riekstiņiete (M. Dišlere Kraujēnu mantinieki, 1989)

Sniedzes vecāmāte (A. Brigadere Princese Gundega un karalis Brusubārda, 1989)

Vešeriene (R. Blaumanis Ugunī, 1987)

Beta (I. Indrāne Zemesvēzi dzirdēt, 1986)

Elfrīda (J. Krūsvals Mākoņu krāsas, 1984)

Henoveva (A. Kasona Koki mirst stāvus, 1984)

Voiņicka (A. Čehovs Tēvocis Vaņa, 1983)

Maruta (G. Priede Vai mēs viņu pazīsim?, 1980)

Veriņa (P. Putniņš Pasaulīt, es ļaužu ēka…, 1978)

Aurēlija (G. Priede Udmurtijas vijolīte, 1974)

Vecā Niskavuori saimniece (H. Vuolijoki Niskavuori saimnieces jaunība, 1973)

Vazdiķene (A. Brigadere Sievu kari ar Belcebulu, 1972)

Sandra (H. Vuolijoki Ardievu, Niskavuori!, 1968)

Leikartu Lība (A. Upītis Zaļā zeme, 1965)

Roze (P. Pētersons Man trīsdesmit gadu, 1962)

Ļiza (M. Gorkijs Saules bērni, 1961)

Laima (A. Brigadere Maija un Paija, 1960)

Mona (M. Sebastjanu Zvaigzne bez vārda, 1957)

Cielava (L. Paegle Runga, iz maisa!, 1956)

Emīlija (Ā. Alunāns Seši mazi bundzenieki, 1955)

Frīda (Rainis Mīla stiprāka par nāvi, 1954)

Uļita (A. Ostrovskis Mežs, 1953)

Agafja Tihonovna, Arina Panteļeimonovna (N. Gogolis Precības, 1951, 1970)

In Senu (Thai Djan Čuna Dienvidos no 38.paralēles, 1950)

Lomas kino:

Dokumentāla filma Tev, Rūķi! (rež. L. Laviņa-Kalnaella, 2016) – saņēmusi Lielo Kristapu (2016) kā Labākā debijas filma par iejūtīgu un kolorītu nozīmīgas latviešu aktrises Rutas Birgeres portretu, atklājot galvenās varones sparu un dzīvesprieku sirmā vecumā

Vecāmāte (R. Vimba Es esmu šeit, 2016)

Ome (A. Krievs Dancis pa trim, 2011)

Ģirta māte (O. Dunkers Ceļa zīmes, 1968)

Balvas:

Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere (2009)

Latvijas Teātra gada balva par mūža ieguldījumu (2007)

VDT balva par mūža ieguldījumu (2001)

Lasīt mazāk