Tālivaldis Lasmanis
Dzimis: 1961. gada 15. maijs
Dzimis Ogres rajona Ķeipenē, bet devies uz Valmieru, lai mācītos un absolvētu slaveno Viesturskolu (1979), kuras Tautas teātrī Sprīdītis viņa aktierspējas pirmais slīpēja skolotājs Zigurds Ķesteris. Pēc dienesta armijā sācis strādāt Valmieras teātrī (1983), sākumā par skatuves strādnieku, un vienlaikus, Pētera Lūča audzināts, tapa par aktieri. Līdztekus T. Lasmanis studēja Latvijas Valsts Konservatorijas Teātra fakultātē, ko pabeidza 1988. gadā.
Vairāk nekā 30 darba gados viņš no aktiera, kam režisori uztic gaišus pozitīvos varoņus, izaudzis par mākslinieku, kura radošajai pārveidei kāda ampluā robežas ir par šaurām.
Dzimis: 1961. gada 15. maijs
Dzimis Ogres rajona Ķeipenē, bet devies uz Valmieru, lai mācītos un absolvētu slaveno Viesturskolu (1979), kuras Tautas teātrī Sprīdītis viņa aktierspējas pirmais slīpēja skolotājs Zigurds Ķesteris. Pēc dienesta armijā sācis strādāt Valmieras teātrī (1983), sākumā par skatuves strādnieku, un vienlaikus, Pētera Lūča audzināts, tapa par aktieri. Līdztekus T. Lasmanis studēja Latvijas Valsts Konservatorijas Teātra fakultātē, ko pabeidza 1988. gadā.
Vairāk nekā 30 darba gados viņš no aktiera, kam režisori uztic gaišus pozitīvos varoņus, izaudzis par mākslinieku, kura radošajai pārveidei kāda ampluā robežas ir par šaurām.
Vienlīdz pārliecinoši viņš ir spēlējis skeptiskos, vīrišķīgos trimdiniekus Juhanu un Alfrēdu Gunāra Janovska romānu dramatizējumos un neatvairāmi šarmanto viltus krustmāti no Brazīlijas, garīgi iztukšoto, bet Dieva dzirksts apgaismoto Ivanovu un traģiski nolemto jaunības ilūziju gūstekni klaunu Fiasko Feliksa Deiča iestudējumos. Raksturlomas ir tā joma, kur viņš atļaujas kļūt pārgalvīgs, reizēm mainoties līdz nepazīšanai – tāds pēdējo gadu meistardarbs ir Ametistovs izrādē Zojkina kvartira, kurš acumirklī no prasta bomža pārvēršas par virtuozu intrigantu, saglabājot savu avantūrista šarmu.
Tālim, kā viņu sauc teātrī, ir apbrīnojama spēja jebkuru situāciju padarīt dabisku un tā arī to nospēlēt. Tās dēļ viņu labprāt savās izrādēs ņem visu paaudžu režisori. Bet pats viņš par savu režisoru, kas būtiski ietekmējis viņa aktiera dabu, uzskata Feliksu Deiču. No jaunākās paaudzes režisoriem īpaši veiksmīgi sākusies sadarbība ar Reini Suhanovu, kurš izrādē par Marku Rotko pratis noplēst daudzas aktiera aizsargkārtas.
Šobrīd Tālivaldis Lasmanis savai lomugrāfijai ir pievienojis izcelšanas vērtu lomu – Jēkabu režisores Ineses Mičules iestudējums Jāzeps un viņa brāļi, kas kļuvis par notikumu Latvijas teātra dzīvē. Aktierim izdevies atrast jaunas krāsas gan savos izteiksmes līdzekļos, gan Jāzepa interpretācijā kopumā. Tālivaldis Lasmanis Jēkaba lomā ārēji lakoniskā, apvaldītā formā skatītājus ņem līdzi jauna līmeņa dziļumā un ievainojamībā.
“Tālivalža Lasmaņa ciltstēvs Jēkabs zilā treniņtērpā (zils – arī brāļu peldbikses ir zilas – ir dievišķas izredzētības un uzticības krāsa) iemieso bargu treneri, kas ar vienu skatienu noliek plankā savu komandu, kā arī tēvu, pēc kura mīlestības alkst ikviens. Aktieris pauž gan tik saprotamās rūpes par mīļāko dēlu un vainas apziņu pret pārējiem, mazāk mīļiem, gan zināmu izredzētības apziņu – brāļu svētīšanas/lādēšanas ainā viņš ir vienkārši un nesatricināmi pārliecināts, ka caur viņu runā gars” (Henrieta Verhoustiska. Raiņa selfijs peldbaseinā. KDi. 12.10.2023.).
Tālivaldis Lasmanis ir Triju zvaigžņu ordeņa IV šķiras virsnieks (2012), nopelnījis Valmieras pilsētas pašvaldības apbalvojumu Gada valmierietis 2010.
Lomas Valmieras teātrī:
Benžamēns Kremjē, Lapsa (J. Kļava Konsuela Sent-Ekziperī, 2024)
Jēkabs (Rainis Jāzeps un viņa brāļi, 2023)
Gerasims Margaritovs vai Frīmana kungs (A. Ostrovskis Vēlā mīla, 2022)
Dons Pablo (A. B. Valjeho Liesmojošā tumsa, 2022)
Emīla Dārziņa tēvs (A. Lapiņš Es neesmu klaviernieks, 2022)
Priesteris (M. Zālīte Dzīvais ūdens, 2021)
Ēriks Bleiks (S. Karams Ģimene, 2020)
Roberts (pēc R. Dž. Vollera Tilti, 2020)
Dr. Valentini (E.Hemingvejs Ardievas ieročiem, 2019)
Polonijs (V.Šekspīrs Hamlets, 2019)
Henrijs Higinss (Dž.B.Šovs Pigmalions, 2018)
Timotijs (R.Bredberijs Fantočini noslēpums, 2018)
Vientuļnieks (J.Slovackis Baladīna, 2018)
Vensāns (Ž.Anuijs Eiridīke, 2017)
Marks (I.Viripajevs Klusa nakts, dzēra nakts, 2017)
Roplains (R.Blaumanis Pazudušais dēls, 2017)
Vosmibratovs, tirgonis (pēc A.Ostrovska lugas Mežs motīviem Muiža kaņepēs, 2016)
Varāvins un Polutatarinovs (pēc A.Suhovo-Kobiļina lugu Tarelkina nāve un Krečinska kāzas motīviem Razpļujeva sapņi, 2016)
Zikovs Antipa ( M.Gorkijs Zikovi, 2016)
Pilāts, arī profesors Stravinskis ( M.Bulgakovs Meistars un Margarita, 2015 )
Džordžs (Pēc Ž.Lorensas romāna Garie gadi un V.Delmāras kinoscenārija Dodiet ceļu rītdienai motīviem Eņģeļa kreisais spārns, 2015)
Puriņu Kārlis, krodzinieks (L.Gundars Lattia, 2015)
Žoržs Pitū (Dž.Marells Saules pelni, 2014)
Marks Rotko (Dž. Logans Sarkans, 2014)
Hāke (Ē. M. Remarks Triumfa arka, 2013)
Prohors Hrapovs (M. Gorkijs Dzimta (Vasa Žeļeznova), 2013)
Jegors Voiņickis (A. Čehovs Mežainis, 2012)
Ametistovs (M. Bulgakovs Zojkina kvartira, 2012)
Šveiks (J. Hašeks Šveiks, 2012)
Ābrams Vulfsons (L. Gundars Advents Silmačos, 2012)
Līgavas tēvs (koncertuzvedumā Tavas saknes tavā zemē, 2011)
Viktors (L. Gundars Trio, 2011)
Davids (Ī. Žamiaks Acālija, 2011)
Bi (KIN DZA DZA pēc R. Gabriadzes un G. Danelijas scenārija motīviem, 2011)
Dr. Tomass Stokmanis (H. Ibsens Dr.Stokmanis, 2010) 2010./2011. gada sezonas Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā GADA AKTIERIS
Krišjānis (A. Lapiņš Eldorado, 2010) 2009./2010. gada sezonas Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā GADA AKTIERIS
Zigurds (Vīns un nezāles, pēc filmu Amerikāņu skaistums un Magnolija motīviem, 2010)
Policists Ješke, kasieris bankā (Ē. Kestners Emīls un Berlīnes zēni, 2009)
Sandro (O. Bagaturija Karalis Līrs nabagmājā, 2009) 2009./2010. gada sezonas Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā GADA AKTIERIS
Fiasko (M. Zīverts Klauns Fiasko, 2009)
Gajevs (A. Čehovs Ķiršu dārzs, 2009)
Valters (E. Sniedze Līdz pavasarim, 2008)
Ņesčasļivcevs (A. Ostrovskis Mežs, 2008)
Hennings (B. Bjernsons Bankrots, 2007)
Indreks (A. Kivirehka Igauņu bēres, 2007)
Grīntāls (R. Blaumaņa Nāves ēnā, 2007)
Šmaga (A. Ostrovska Bez vainas vainīgie, 2006)
Marķīzs di Forlipopoli (K. Goldoni Mirandolīna jeb Sirmums bārdā, bet sātans ribās, 2006)
Pīters (Š. Dileinija Medus garša, 2006)
Sers Džons Falstafs (V. Šekspīrs Vindzorieši, 2005)
Eilerts Lēvborgs (H. Ibsens Heda Gablere, 2005)
Maz-Upmalietis; Vārnags (R. Blaumanis Aizbirušais avots, 2004)
Svešzemnieks; Staļins (Rainis Krauklītis, 2004) – 2003./2004. gada sezonas Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā LABĀKAIS AKTIERIS OTRĀ PLĀNA LOMĀ
Doktors Vangels (H. Ibsens Jūras meita, 2004)
Teļegins (A. Čehovs Tēvocis Vaņa, 2003)
Ludvigs (L. Stumbre Letiņi, 2003)
Dzirnavnieks (K. Brikners Sarkangalvīte, 2002)
Misters Vainmillers (T. Viljamss Vasara un dūmi, 2002)
Ringolts Rogrota (R. Blaumanis Potivāra nams, 2002)
Augusts Dranbergs (I. Ābele Tumšie brieži, 2001)
Džakomo Kazanova (A. Eglītis Kazanovas mētelis, 2001)
Trigorins (A. Čehovs Kaija, 2001)
Basovs (M. Gorkijs Vasaras ļaudis, 2000)
Manderss (H.Ibsens Spoki, 1999)
Fjodors Protasovs (Ļ. Tolstojs Dzīvais mironis, 1999)
Ķencis (brāļu Kaudzīšu Mērnieku laiki, 1998)
Minhauzens (M. Zīverts Minhauzena precības, 1998)
Armīns (H. Gulbis Kamīnā klusi dzied vējš, 1997)
Ivanovs (A. Čehova Ivanovs, 1997) 1997./1998. gada sezonas Spēlmaņu nakts balva kategorijā LABĀKAIS AKTIERIS
Pēteris Ciesa (J. Janševska Varkaļu pagasta skolotājs, 1997)
Ābrams (R. Blaumaņa Ļaunais gars, 1996)
Aleksejs Vronskis (Ļ. Tolstoja Anna Kareņina, 1996)
Brauns (G. Hauptmaņa Vientuļie, 1995)
Dēls (L. Pirandello Sešas personas meklē autoru, 1995)
Alfrēds (G. Janovska Izdedži, 1994)
Helmers (H. Ibsena Leļļu nams, 1994)
Mats Matsons (M. Ebergas Kalpone Gustava, Juhana meita, 1994)
Alfrēds (G. Janovska Izdedži, 1994)
Jusis (A. Jerviluomas Ziemeļnieki, 1994)
Juhans (G. Janovska Sōla, 1993)
“Šanas” virsaitis (J. Kārkliņa Šanas virsaitis, 1993)
Astrīds (G. Priedes Jāņu nakti negulēju, 1992)
Jaunais cilvēks, Dzejnieks (A. Šniclera Riņķa dancis, 1992)
Māris (L. Stumbres Roze, 1992)
Jusis (K. A. Jerviluomas Ziemeļnieki, 1991)
Viljams (B.Tomasa, M.Unta Krustmāte no Brazīlijas, 1991)
Mikus (R.Blaumaņa Pazudušais dēls, 1990)
Žožo (A. Žerī Sestais stāvs, 1990)
Alberts (M. Dišleres Kraujēnu mantinieki, 1989)
Jānis (M. Zīverta Ķīnas vāze,1988)
Praporščiks (M. Zīverta Tīreļpurvs, 1988)
Jānis Lazdiņš (J. Jaunsudrabiņa Jo pliks, jo traks, 1988)
Krauklīšu Pēteris (A. Deglava Rīga, 1987, 1996)
Ants (I. Indrānes Zemesvēzi dzirdēt, 1986)
Gaigals (A. Brigaderes Sievu kari ar Belcebulu, 1986)
Lomas kino un TV:
Aleksandrs (LTV1 seriāls Eņģeļu māja, 2012)
Artūrs (īsfilma Parādi man skaņu, 2011)
Notiesātais (Ešafots. Soda izrāde, 2009)
Anrijs (Priežu bērni, 2005)
Loma (TV seriālā Lielās derības, 2005)
Balvas:
2018./2019. gada sezonas VDT balva kategorijā LABĀKAIS AKTIERIS
2010./2011.gada sezonas VDT balva kategorijā LABĀKAIS AKTIERIS (par Tomasa Stokmaņa lomu izrādē Dr. Stokmanis)
2009./2010.gada sezonas VDT balva kategorijā LABĀKAIS AKTIERIS (par Sandro lomu izrādē Karalis Līrs nabagmājā un Krišjāņa lomu izrādē Eldorado)
Harija Liepiņa balva par izciliem sasniegumiem aktiermākslā (2010)
2008./2009.gada sezonas VDT balva kategorijā LABĀKAIS AKTIERIS (par Valtera lomu izrādē Līdz pavasarim, par Fiasko lomu izrādē Klauns Fiasko un par Leonīda Andrejeviča Gajeva lomu izrādē Ķiršu dārzs)
2003./2004. gada sezonas VDT balva kategorijā LABĀKAIS AKTIERIS (par Vangela lomu izrādē Jūras meita, Svešzemnieka lomu izrādē Krauklītis)
2018./2019. gada sezonas VDT balva nominācijā LABĀKAIS AKTIERIS
2002./2003.gada sezonas VDT balva kategorijā LABĀKAIS AKTIERIS OTRĀ PLĀNA LOMĀ (par Dzirnavnieka lomu izrādē Sarkangalvīte, Teļegina lomu izrādē Tēvocis Vaņa)
2001./2002. gada sezonas VDT balva kategorijā LABĀKAIS AKTIERIS OTRĀ PLĀNA LOMĀ (par Augusta lomu izrādē Tumšie brieži, par Trigorina lomu izrādē Kaija)
1997./1998. gada sezonas Latvijas Teātra gada balva un VDT balva kategorijā LABĀKAIS AKTIERIS (par Ivanova lomu izrādē Ivanovs)
1994./1995. gada sezonas VDT balva kategorijā LABĀKAIS AKTIERIS (par Helmera lomu izrādē Leļļu nams un Alfrēda lomu izrādē Izdedži)