Varis Brasla

Dzimis: 1939. gada 25. aprīlis

Vara Braslas vārds vispirms saistās ar devumu kino. Taču arī teātrim režisora dzīvē bijusi tikpat liela vieta. Dzimis teātra režisora Žaņa Braslas ģimenē, viņš pavadījis bērnību Jelgavas un Liepājas teātrī, vēlāk studējis režiju toreizējās Ļeņingradas teātra, mūzikas un kinematogrāfijas institūtā un pēc tā absolvēšanas no 1962. līdz 1965. gadam strādājis Valmieras teātrī. Latvijas kino apsīkstot, Varis šurp atgriezies 1993. gadā.

Jau kopš pirmā patstāvīgā darba Valmieras teātrī – A. Arbuzova lugas Mans nabaga Marats – Vara iestudējumos parādās noteikta tēma: cik stiprs vai vājš spēj būt cilvēks, ja viņa pretinieks ir nevis otra cilvēciska būtne, bet laiks, kurā jādzīvo.

Kad režisors atgriežas teātrī, tā turpinās izrādēs pēc Gunāra Janovska prozas motīviem – Sōla, Izdedži, Klaidoņa lūgšana, kurām ir nozīmīga vieta visas Latvijas teātra dzīvē. Taču Vara Braslas darbos ir vēl kāds svarīgs motīvs, ko varētu nosaukt par jaunu cilvēku jūtu audzināšanu – tas skan skatītāju iemīļotajos Ē. M. Remarka Trīs draugos un Triumfa arkā, G. Janovska Gredzenā uz tilta. Viņš iestudē brīnišķīgi labsirdīgas izrādes bērniem un tikpat labdabīgas komēdijas, kurās cilvēki nav ļauni, tikai smieklīgi.

Varis ir pārliecināts: „Māksla ir kā filtrs tajā vietā, kur upē ietek notekūdeņi. Māksla izlīdzsvaro tos ūdeņus: jo destilētā ūdenī dzīvības nav, bet piedraņķētā tā arī nav iespējama. Iesēt cilvēkā domas par labo, pavērst viņu uz labu – to mēs varam. Īstais ļaunums ar mākslu nav apkarojams, un tādam māksla arī nemaz nav vajadzīga.

Māksla nav visspēcīga, tā attīra to, ko iespējams attīrīt. Māksla nekad nevarēs nolikt bomi priekšā īstai agresijai. Tā nu tas ir. Bet vienalga – jāmeklē apstiprinošais. Jo noliegt vienmēr ir vieglāk.”

Varis Brasla ir Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks (2009). 2012.gadā režisors saņēmis VDT balvu par mūža ieguldījumu.

2017.gadā saņēmis Ministru kabineta un Kultūras ministrijas Atzinības rakstu par nozīmīgu un mākslinieciski augstvērtīgu ieguldījumu Latvijas kinomākslā.

Iestudējumi Valmieras teātrī:

A. Lapiņš “Es neesmu klaviernieks” (2022)

E. Hemingvejs “Ardievas ieročiem” (2019)

Dž.B.Šovs “Pigmalions” (2018)

P.Kohauts “Mīlestības testaments” (2018)

A.Lapiņš “Nepabeigtās kāzas” (2017)

A.Menčels “Rudenīgais blūzs” (2015)

L.Gundars “Lattia” (2015)

Ē. M. Remarka “Triumfa arka” (2013)

A. Lapiņa “Klaidoņa lūgšana” (2012)  2012./2013.gada Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā  GADA LATVIEŠU AUTORA DARBA IESTUDĒJUMS

J. Hašeka „Šveiks” (2012)

Ī. Žamiaka “Acālija” (2011)

B. Tomasa “Krustmāte no Brazīlijas” (2010)

A. Lapiņa “Eldorado” (2010)

Ē. Kestnera “Emīls un Berlīnes zēni” (2009)

G. Janovska “Gredzens uz tilta” (2009)

A. Lapiņa “Atvari” (2008) 2007./2008.gada Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā  GADA LATVIEŠU AUTORA DARBA IESTUDĒJUMS

I. Zanderes “Ineses tantes mīklainie panti” (2007) 2007./2008.gada Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā GADA IZRĀDE BĒRNIEM VAI JAUNIEŠIEM

K. Goldoni „Mirandolīna jeb sirmums bārdā, bet sātans ribās” (2006)

Ē. M. Remarka „Trīs draugi” (2006)

R. Eklenda “Dzīve trijatā” (2005)

J. Jurkāna “Ku – kū…” (2005)

E .Blaitones “Pauks un Šmauks” (2005) 2004./2005. gada Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā LABĀKĀ IZRĀDE BĒRNIEM

Ā. Alunāna “Sādžu dakteris” (2004)

E. Sniedzes “Smilšu kaste” (2003)

B. Nušiča “Ministrienes kundze” (2002)

P. L. Treversas “Mērija Popinsa” (2000)

Ļ. Tolstoja “Dzīvais mironis” (1999)

brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laiki” (1998)

H. Gulbja “Kamīnā klusi dzied vējš” (1997)

J. Janševska “Varkaļu pagasta skolotājs” (1997)

G. Janovska „Izdedži” (1994)

G. Janovska “Sōla” (1993)

B. Tomasa un M. Unta “Krustmāte no Brazīlijas” (1991)

A. Arbuzova “Mans nabaga Marats” (1965)

N. Pogodina “Zilā rapsodija” (1962)

Režisētās filmas:

Spēlfilma “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” (2017)

Inscenējumu režisors “Pareizi uzlidot” (2011)

TV īsfilmas “Tu tikai neuztraucies” un “Drēbniecīte Ruta” (2005)

“Ūdensbumba resnajam runcim” (2004)

Mācību filma “Palīgā!” (1997–99)

Dokumentāla portretfilma par aktieri Eduardu Pāvulu “Kā tev klājas, Eidi?” (1996)

“Mērnieku laiki” (1991)

“Ziemassvētku jampadracis” (1993)

“Par mīlestību pašreiz nerunāsim” (1988)

“Emīla nedarbi” (1985),

“Parāds mīlestībā” (1984)

“Tereona galva” (1982)

“Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku” (1980)

“Pavasara ceļazīme” (1978)

“Aija” (1987)

„Ezera sonāte” (kopā ar G.Cilinski, 1977)

Īsfilma “Salātiņš” (1970)

Citi projekti:

Sadarbībā ar ARS NOVA (J.Lūsēns, A.Zadovska) brīvdabas uzvedumi Vecpiebalgā:
G.Ignāts “Augstā dziesma, skani, skani…” (2014)
K.Skalbe “Baltā kaķīša brīnumvārdi” (2013)
I.Bauere “Tad būs jautra lustēšana” (2013)
I.Bauere “Ja tik mīļa ielūgšana” (2012)

Balvas par režijas darbu kino:

Balvas Čikāgā, Sočos, Minskā, Taizemē, Latvijas autortiesību Bezgalības galva un balva „Lielais Kristaps” 2005.gadā par filmu “Ūdensbumba resnajam runcim”. Filma piedalījusies starptautiskajos festivālos Karlovi Vari, Zlin, Berlīnē, Ķīnā, Norvēģijā, Somijā, Indijā, Spānijā, Honkongā.
Balva starptautiskos festivālos Vircburgā, Frankfurtē, Korbusā, Maskavā, 1994.gada Latvijas kinoskates skatītāju balva, Kultūras ministrijas un LR Ministru prezidenta balvas kinomākslā par filmu “Ziemassvētku jampadracis” (1993)
Balva “Lielais Kristaps” par filmu “Par mīlestību pašreiz nerunāsim” (1988)
Balva “Lielais Kristaps” par filmu “Emīla nedarbi” (1985),
Balva „Lielais Kristaps” par filmu “Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku” (1980)
Ašhabadas kinofestivāla balva par filmu „Pavasara ceļazīme” (1978)
LPSR Valsts prēmija par filmu “Ezera sonāte” (1977)

Lasīt mazāk