Vēsture
Foto: teātra koka ēka 20.gs. 80.gados
Teātra spēlēšana Valmierā un tās apkaimē
1818
Dikļos dzimtzemnieks Jānis Peitāns muižas šķūnī sarīko pirmo izrādi latviešu valodā – Frīdriha Šillera “Laupītājus”.
1885
Pie Valmieras Latviešu biedrības tiek nodibināts teātris. Biedrības ēkai pie Sv.Sīmaņa baznīcas (tagadējā teātra atrašanās vietā) uzceļ piebūvi ar zāli un skatuvi.
12. janvārī ar Ādolfa Alunāna lugu „Mucenieks un muceniece” tiek atklāta Valmieras Latviešu biedrības skatuve. Kopš tā laika pašdarbības teātra spēlēšana Valmierā notiek regulāri.
1905
Uz Valmieras Latviešu biedrības skatuves kāpj Rūdolfs Blaumanis. Janvārī Jānis Greste iestudē viņa lugu „Indrāni”, kur autors nospēlē Kaukēna lomu. Oktobrī Blaumanis uzved „Ugunī” un spēlē baronu Mēvenšternu. Dzelzceļnieku streika dēļ uz mēnesi iestrēdzis Valmierā, viņš biedrības zālē uzstājas ar runu par rusifikācijas un dogmatisma nomāktās latviešu skolas atdzimšanas iespējām.
1919
No 29. marta līdz 22. maijam īsajā padomju varas laikā darbojas Valmieras Padomes teātris, ko atklāj ar Emīla Verhārena aģitdrāmu “Ausmā”. Teātrī strādā ievērojamais režisors Jānis Zariņš (1893-1979).
Profesionālais teātris Valmierā
1923
Sākas regulāras profesionāla teātra izrādes. Teātri materiāli atbalsta arī pilsētas valde. Šis ir Valmieras teātra dzimšanas gads. Par teātra dzimšanas dienu tiek uzskatīts 1923.gada 25.novembris, kad to oficiāli atklāja ar Ādolfa Alunāna lugu “Kas tie tādi, kas dziedāja”.
1929
Tiek izveidota Ziemeļlatvijas teātra biedrība, kas apvieno vairāku pilsētu kultūras biedrības.
1930
5. oktobrī ar Aspazijas drāmu “Torņa cēlējs” savu darbību sāk Ziemeļlatvijas teātris. Turpmāk pirmizrādes tiek spēlētas vispirms Valmierā, pēc tam Cēsīs, Rūjienā un Valkā.
1932
Par Ziemeļlatvijas teātra vadītāju kļūst Alfrēds Zommers (1888-1954)
1935
Par teātra vadītāju kļūst Žanis Veinbergs (Vīnkalns) (1898-1977)
1943
Ziemeļlatvijas teātrī pirmo darbu – Rūdolfa Blaumaņa „Indrānus” iestudē Pēteris Lūcis (1907–1991)
1944
Pēc neilga pārtraukuma ar Raiņa „Pūt, vējiņi!” darbu sāk LPSR Valmieras drāmas teātris. Galvenais režisors – Žanis Vīnkalns.
1948
Valmieras teātrī sāk strādāt režisore Anna Lācis (1891–1979)
1950
Anna Lācis kļūst par teātra galveno režisori
1952
Par teātra pastāvīgo režisoru kļūst Pēteris Lūcis.
1953
LPSR Valmieras drāmas teātri apvieno ar LPSR Valsts Jelgavas teātri. Apvienotajam kolektīvam tiek dots nosaukums Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātris.
1957
Anna Lācis dodas pensijā, viņu galvenā režisora postenī nomaina Pēteris Lūcis.
1961
Trupai pievienojas aktieri no reorganizētā Daugavpils teātra
1964
No Liepājas teātra ierodas režisors Oļģerts Kroders (1921-2012)
1969
Pēc Maskavas teātra mākslas institūta absolvēšanas Valmierā sāk strādāt Annas Lācis mazmeita, režisore Māra Ķimele (1943). Pateicoties Kroderam un Ķimelei, Valmieras teātris kļūst par nozīmīgu latviešu modernās režijas centru.
1972
Top Viljama Šekspīra „Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi” Oļģerta Krodera režijā. Titullomā – Rihards Rudāks, Mārtiņš Vērdiņš, Edmunds Freibergs
1974
Oļģerts Kroders dodas uz Liepājas teātri, lai kļūtu par galveno režisoru Viņa vietā ierodas Maskavas teātra institūta absolvents Valentīns Maculēvičs (1950).
1975
Top Žana Anuija „Mēdeja” Māras Ķimeles režijā. Titullomā – Ināra Ieviņa. Pirmo reizi Latvijā izrāde tiek spēlēta ārpus teātra telpām – Sv. Sīmaņa baznīcā.
1978
Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti beidz 14 aktieri. Tas bija pirmais teātra fakultātes kurss, kas pilnā sastāvā ienāk Leona Paegles Valmieras drāmas teātrī. Kursa vadītāja – Māra Ķimele. Šobrīd teātrī no kursa strādā Inese Ramute, Januss Johansons un Aigars Vilims.
1985
Top Raiņa „Pūt, vējiņi!” Māras Ķimeles režijā. Par teātra direktoru kļūst Pēteris Sūcis (1954-2005), kura vadībā notiek teātra jaunās ēkas celtniecība
1987
Tiek nojaukta vecā teātra ēka un uzsākta jaunās celtniecība. Mēģinājumi notiek Vaidavas kultūras namā, izrādes – uz dažādām skatuvēm.
1988
Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti beidz un aktiera diplomus saņem desmit jauni cilvēki. Kurss tika gatavots Valmieras teātrim, kursa vadītājs Pēteris Lūcis. Reālie vadītāji – Māra Ķimele, Edmunds Freibergs un Valdis Lūriņš. No 10 absolventiem teātrī strādā Ilze Pukinska un Tālivaldis Lasmanis.
Top Raiņa „Daugava” Valentīna Maculēviča režijā. Valmieras teātra izrādē pirmo reizi skan Mārtiņa Brauna „Saule, Pērkons, Daugava”.
1990
No teātra aiziet Māra Ķimele un vēlāk arī Valentīns Maculēvičs.
1991
Mirst Pēteris Lūcis.
1992
Teātrī sāk strādāt režisors Felikss Deičs (1937) un apliecina sevi kā labākais Rūdolfa Blaumaņa dramaturģijas interprets. Maz kuru Latvijas režisoru tik ļoti mīl aktieri, kā Feliksu Deiču. Jo ikviens aktieris zina – no katra darba ar Feliksu, vienalga, vai tā būs kritikas atzīta loma vai ne – viņš iznāks, uzzinājis kaut ko vairāk pats par sevi, savu varēšanu un robežām. Bet galvenais – divus darba mēnešus juties saprasts un lolots.
Savu pirmo izrādi Valmieras teātrī iestudē režisors Mihails Gruzdovs – Sartrs. Veltījums tai dāmai.
1993
Teātrī sāk strādāt režisors Varis Brasla (1939). Teātra galvenais režisors (1995 – 2000)
1994
Ekspluatācijā tiek nodota Apaļā zāle. Teātris atsāk darbu savās telpās. Īpaši nozīmīgs ir Antona Čehova “Ivanovs” (1997) iestudējums Feliksa Deiča režijā, jo ar to pēc neatkarības atgūšanas pārliecinoši teātrī atgriežas klasiskā dramaturģija.
1996
28.decembrī ar P.Lūča izrādi “Rīga” Feliksa Deiča atjaunojumā tiek atklāta Lielā zāle.
1999
Notiek pirmais Rūdolfa Blaumaņa teātra mākslas festivāls.
2002
Teātrī atgriežas Oļģerts Kroders un iestudē savas klasiskās izrādes – „Heda Gablere” (2005), „Idiots” (2006), „Karalis Līrs” (2006), ceturto reizi top „Hamlets” (2008), „Ķiršu dārzs” (2009), „Marija Stjuarte” (2010), „Līgava bez pūra”(2012).
2003
Latvijas Kultūras akadēmiju absolvē Pētera Krilova vadītais Valmieras teātrim skolotais kurss. Šobrīd teātrī strādā Māra Mennika, Elīna Vāne un Mārtiņš Liepa, kā arī ilgus gadus teātra trupā, šobrīd ārštatā – Ivo Martinsons.
2006
Par teātra direktori kļūst līdzšinējā literārās daļas vadītāja Evita Sniedze (1974). Viņas teātra zinātnieces izglītība un teātra kritiķes pieredze ļauj veiksmīgi virzīt arī teātra māksliniecisko stratēģiju un veidot repertuārpolitiku.
Teātrī sāk strādāt režisors Mārtiņš Eihe (1975).
2007
Teātrī sāk strādāt režisors Viesturs Meikšāns (1980)
2012
Teātrī ienāk jaunie režisori Reinis Suhanovs (1985) un Jānis Znotiņš (1984).
91 gadu vecumā mirst teātra leģenda režisors Oļģerts Kroders (1921 – 2012). Pēdējos gadus Kroders ir dzīvojis Valmieras teātrī. Krodera izvadīšana notiek 18. oktobrī no Valmieras teātra Lielās zāles režisora pēdējā Hamleta Mārtiņa Vilkārša veidotajās dekorācijās – bibliotēkā.
2013
Teātris svin 90. jubileju. Mārtiņa Brauna, Zigmara Liepiņa, Ivara Vīgnera, Emīla Zilberta un citi komponistu radītās dziesmas, kas izskan koncertā, vēlāk iznāk arī CD formātā.
2016
Valmierā notiek pirmais Valmieras vasaras teātra festivāls. Tā būtība – pilsētvidē radīt jaunus oriģināldarbus, pārrakstīt pilsētas attiecības ar mākslu un teātri, ierādīt jauniem skatītājiem, cik aizraujošs un personīgs var būt teātris. Festivāls dažādās Valmieras vietās notiek ik gadu, katru otro no tiem veltot bērnu un pusaudžu auditorijai.
2017
Par teātra māksliniecisko vadītāju uz diviem gadiem kļūst Indra Roga (līdz 2019.gadam).
Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) vasarā uzņem jaunu Dramatiskā teātra aktieru kursu, kas tiek veidots sadarbībā ar Valmieras teātri. Kursu vada un audzina režisore un LKA docente Indra Roga ar dzīvesbiedru – režisoru un pedagogu Mihailu Gruzdovu. Studijas uzsāk 9 puiši un 6 meitenes.
2019
Mirst Valmieras teātra režisors Felikss Deičs (2019.gada 27.augusts) un tā paša gada rudenī 95 gadu vecumā – aktrise Ruta Birgere (2019.gada 16.novembris).
2020
Valmieras teātrī kā štata režisori sāk strādāt Inese Mičule un Toms Treinis.
2021
Valmieras teātra štatā ienāk 9 jaunie aktieri, un sākas jauna ēra teātra vēsturē.
Uzsākta Valmieras teātra ēkas rekonstrukcija.
2023
Pateicoties Valmieras teātra iniciatīvai, ar LR Kultūras ministrijas un Valmieras pašvaldības atbalstu teātra vajadzībām pielāgo bijušo pilsētas katlumāju, ko nākotnē iecerēts pārveidot par laikmetīgās mākslas centru Kurtuve. Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023 fināla žūrijas īpašo atzinību ieguva process Valmieras Kurtuve (SIA Sudraba Arhitektūra). Autoru komanda: Ilze Liepiņa, Reinis Liepiņš, Dāvis Jansons, Renāte Karjavčenko.
2024
16. jūlijā, pēc trīs gadu ilga rekonstrukcijas posma, atjaunotais Valmieras teātris tiek nodots ekspluatācijā, uzsākot teātra 102. sezonu mājās, Lāčplēša ielā 4.
Paldies par palīdzību materiālu sagatavošanā Latvijas Nacionālajam arhīvam, Valmieras zonālajam valsts arhīvam